«Lai neskatās tikai uz šodienu!»

2019. gada 3. septembris 00:00

978

Zigurds Bille skolā palīdz atrisināt gan matemātikas, gan dzīves vienādojumus.

Skolas nav iedomājamas bez skolotājiem. Mūspusē gan lielākoties bērnus izglīto sievietes, šajā ziņā esam «bāreņi», jo, tāpat kā ģimenē ir vajadzīgi abi vecāki, arī skolās nepieciešams gan sievietes, gan vīrieša skatījums. Tāpēc šoreiz saruna ar Bauskas 2. vidusskolas matemātikas un fizikas, kā arī mājturības un tehnoloģiju skolotāju Zigurdu Billi. Svitenieks ik dienu uz skolu mēro 20 kilometrus turp un atpakaļ. Beidzis Svitenes pamatskolu, Pilsrundāles vidusskolu, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti klātienē, pabeigti kursi, iegūstot tiesības mācīt mājturību un informātiku.

Pastāstiet par savu bērnību!
– Māte man bija matemātikas skolotāja, kopš 1957. gada strādāja Svitenē, tēvs – zootehniķis. Bērnībā bunkurus rakām, ziemā dzīvojām upē zem ledus – upe aizsala, un izveidojās tāds kā tunelis zem divām ledus kārtām. Spēlējām kariņu, tumsā nācām mājās no kalniņa. Biju vienīgais bērns ģimenē, jo vecāki izšķīrās. Tālab draugi bija vēl jo svarīgāki, bērnības draugs un klasesbiedrs bija tagadējais inženieris Ivars Čerļenoks, kopā gājām «varoņdarbos». Mazotnē jau no sešiem gadiem sāku apgūt krievu valodu, jo man bija veselības problēmas, kuru dēļ bija jābrauc uz Maskavu pie ārstiem. Mediķi uzskatīja, ka nodzīvošu tikai līdz pusaudža gadiem. Bija jāpārcieš dažādas operācijas.

Kāds jūsu atmiņās palicis skolas laiks?
– Man vienādi labi padevās visi mācību priekšmeti, bet fizkultūrā gandrīz neko nedrīkstēju, un mūzikā rīkles operācijas dēļ man bija grūtības. Tomēr man bija viegla galva. Vidusskolā centos panākt, lai man vidējā atzīme būtu 4,5 piecu ballu sistēmā. Mamma mācīja matemātiku. Nedod Dievs, ja atļāvos kaut ko mājās uzprasīt vai nebiju pietiekami labi noklausījies! Vidusskolā sēdēju pirmajā solā, man bija pašam sava atzīmju uzskaite. Negribēju, augstskolā stājoties, likt četrus eksāmenus. Centība atmaksājās – kārtoju tikai divus. Jau vidusskolas laikā piedalījos dažādos konkursos, «Profesora Cipariņa klubā» un citur, tālab jau biju saņēmis no Latvijas Universitātes uzaicinājumu stāties augstskolā. Biju gatavs mācīties visu ko, tikai ne mammas «paredzēto» medicīnu, ar kuru nesaistījās patīkamas atmiņas. Matemātika man padevās labāk nekā latviešu valoda, tāpēc izvēlējos matemātiku. Augstskolā biju staigājoša «rēķināmā mašīna», pa to laiku vārdu krājums bija «izgaisis», jo visu laiku bija tikai formulas un rēķināšana.

Pastāstiet par savām pedagoga gaitām!
– Man bijuši un ir dažādi skolēni – sākot no «bomžiem» līdz maksātnespējīgiem miljonāriem. Svitenē mācīju matemātiku, fiziku, ķīmiju, jo vajadzēja kādam to darīt, darbmācību, brītiņu arī vēsturi, sabiedrības mācību un zīmēšanu, aizvietojot slimu kolēģi. Ar 2009. gada krīzi mazās skolas pievienoja lielākām, palika maz stundu. Sāku braukāt uz Bausku. No 2010. gada strādāju pilsētas 2. vidusskolā. Vakarskolu likvidēja, pievienoja 2. vidusskolai, sāku strādāt vakarskolas un neklātienes nodaļā, tā bija pirmā saskare ar tāda vecuma jauniešiem. Tas bija smagas aizņemtības laiks, jo mājās laukos vēl bija lopi. Pašlaik mammai jau 88 gadi, vairs gotiņas neturam.

Vai protat teju visus darbus? Kā vērtējat jauniešu attieksmi pret darbu un darba prasmes?
– Tēva tēvs bija galdnieks, no agras bērnības atceros fantastisko skujkoku skaidu smaržu. Savukārt mātes brālis – Jāņonkulis – samācīja man visus darbus. Viņš bija čakls cilvēks, brauca mums palīdzēt, es strādāju kopā ar viņu. Skolā es mācu visu mājturību, izņemot rokdarbus. Esam pat kartupeļu pankūkas cepuši, pagriezos prom, viens iemeta masā sauju sāls un piparu. Beigās bērni apēda, viņiem nekas, bet man līdz vakaram kakls jēls. Tagad mājās arī bieži vien ēst jātaisa, desmit gadus vecajai meitai Ievai garšo viltotais zaķis. Es cepu, mamma komandē, kā jādara.
Ja cilvēks dzīvo pilsētas dzīvoklī, kur var rasties darba iemaņas?! Nav darba, ko darīt. Dažs pat lāpstu lāgā nav redzējis, kur nu vēl ar to racis...

Cik viegli ir pašlaik strādāt skolā?
– Kāds tur var būt vieglums?! Liels atspaids man ir tajā, ka senāk Svitenē bija dažas palīgskolas klases, kurās strādāju, esmu redzējis visdažādākās situācijas un bērnus. Tāpēc es nekļūstu traks, ja kāds man desmito reizi prasa vienu un to pašu.
Matemātika un fizika ir grūti mācību priekšmeti, daudzi bērni negrib piepūlēties. Rosinu taisīt laboratorijas darbus fizikā, zīmēt, piemēram, komiksus, plakātus par kādu fizikas tēmu. Tā ir iespēja nopelnīt labu atzīmi. Var izveidoties humanitāra paaudze, jo, piemēram, fizikā eksāmenu kārto ļoti reti, pa vienam skolēnam vairāku gadu griezumā.
Centralizētais eksāmens matemātikā ir obligāts, bet cilvēki nav vienādi. Tur ir ļoti konkrēti – vai nu ir pareizi, vai nav. Pagājušā mācību gada eksāmenā, piemēram, pirmajā daļā bija 25 uzdevumi 50 minūtēs – tas nozīmē viens uzdevums divās minūtēs. Pārāk grūti.

Kā vērtējat jauno kompetenču pieejas modeli izglītībā?
– Bauskas 2. vidusskola, Codes pamatskola un Bauskas sākumskola ir pilotskolas šajā ziņā. Labi, ka skola piedalās, jo mēs ātrāk ko redzam. Es vēl neesmu «līdz ausīm» tajā iekšā, apmeklēšu kursus. Viss jau ir skaisti, bet, lai sagatavotos kompetences pieejā balstītai stundai, vajag ļoti, ļoti daudz laika. Ja, piemēram, ir 29 stundas, tad vajag vēl 29 stundas, lai sagatavotos. Tas fiziski nav iespējams. Tad jāpieņem vēl kāds skolotājs, bet tas vairs nav izdevīgi. Nauda reformas ieviešanai ir, tikai es no savas vietas neredzu naudu tās tālākai uzturēšanai. Turklāt stundu «paraugdemonstrējumi», visticamāk, ir ar «paraugbērniem», bet dzīvē audzēkņi ir dažādi.
Skola būtu jāpabeidz ar sajēgu, ko darīt tālāk. Labākas kvalitātes izglītības dokuments komplektā ir vēl labāk.

Kas ir noderīgākā matemātika un vajadzīgākais fizikas likums dzīvē?
– Tas atkarīgs, ar ko nodarbojas. Ja jāiesniedz platību maksājumi, tad jāprot sarēķināt zemes platības. Man, piemēram, bija jābūvē garāža, bija jāizrēķina, cik vajag materiālu, negribēju «uz dullo» pirkt. Pēc trigonometrijas rēķināju dēļu garumu. Kūdras pārstrādes strādniekam bija pārraudzībā cisterna ar degvielu, tā stāvēja guļus. Viņam vajadzēja mērkoku, lai var izmērīt, cik degvielas atlicis. Izdomāju, viņš pats uztaisīja. Ja ņem kredītu bankā, tad jāsaprot procenti u. tml. Ja neko saimniecisku nedara, tad varbūt pietiek tikai ar prasmi naudiņu saskaitīt.
No fizikas – nezūdamības likums – viss, ko mēs darām, agrāk vai vēlāk «uzpeldēs». Ja nemācēsim saimniekot, kļūsim nabagi.

Kas jums sagādā prieku?
– Laiks ar savu bērnu. Ieva ir tik aizņemta sporta skolā, Bērnu žūrijā, matemātikas pulciņā, mākslas skolā, man ir ļoti grūti satikt pašam savu bērnu. Savukārt skolā ir prieks, ja kāds ir nokārtojis savus «parādus», kad var palaist «brīvībā» vai nu uz darbu, vai nākamo izglītības iestādi.

Ar kādām domām sākat jauno mācību gadu? Ko vēlat kolēģiem, audzēkņiem un vecākiem?
– Būšu vairāk pilsētā, vairāk redzēšu savu bērnu. Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala. Visiem novēlu veselību, pacietību, izturību, sapratni, direktorei novēlu izdarīgus skolotājus, skolotājiem – zinātkārus un ieinteresētus bērnus. Bērniem – saprotošus skolotājus un vecākus. Lai neskatās tikai uz šodienu, nevar taču zināt, kas notiks pēc piecām minūtēm, kur nu pēc gadiem! Vajag vākt zināšanas.

VIEDOKĻI

DAINA BURCEVA, latviešu valodas un literatūras skolotāja 2. vidusskolā, bijusi Z. Billes skolotāja, sviteniece, pašlaik kolēģe:
– Būdams skolnieks, Zigurds bija akurāts un centīgs. Svitenē kā kolēģi kopā nostrādājām 10 – 15 gadus, tagad jau pie desmit gadiem esam kolēģi 2. vidusskolā. Viņš ir augsta līmeņa profesionālis savā mācību priekšmetā. Kā klases audzinātājs – ļoti iejūtīgs, pretimnākošs. Ar savu humora dzirksti, skolēni ir teikuši, ka viņa stundas ir interesantas. Skolotājs ar lielo burtu, cepuri nost!

VERA GRIGORJEVA, 2. vidusskolas direktore:
– Skolotājs Bille daudz strādā, lai mācību vielu piemērotu katra izglītojamā spējām un vajadzībām. Īpaši saistošas ir viņa vadītās fizikas stundas, kad mācību grāmatas bieži vien tiek noliktas malā un kabinets pārtop par zinātnisku laboratoriju, kur nepieciešamās prasmes un zināšanas tiek iegūtas, veicot dažādus eksperimentus un laboratorijas darbus. Skolotāju savdabīgu un īpašu dara viņa humora izjūta, kas palīdz audzēkņiem atrisināt gan matemātikas, gan dzīves vienādojumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Lai neskatās tikai uz šodienu!»

Kategorijas