Skolotājas jubileju atzīmē Mežotnes pilī
Jubilāre baušķeniece Marija Dāboliņa 30. decembrī svinēja 90 gadu jubileju. Jubilāres darba mūžs ir pavadīts skolā - sākumā par literatūras un latviešu valodas skolotāju un vēlāk par sākumskolas klašu audzinātāju. Kolēģi un bijušie audzēkņi Mariju Dāboliņu atceras vēl aizvien. Otrdien Marijas Dāboliņas jubileja svinēta Mežotnes pilī. Godināšanu organizēja kādreizējie Bauskas 1. vidusskolas kolēģi un bijušie audzēkņi. Marija stāsta: «Atbrauca Bauskas 1. vidusskolas direktors Raimonds Žabovs ar mašīnu un aizveda uz Mežotnes pili. Tas bija visbrīnišķīgākais pasākums, kādu vien varēja iedomāties. Ārkārtīgi skaists koncerts ar brīnišķīgām melodijām, bija arī manas dziesmas. Tādas man ir trīs, ko dziedu visu dzīvi, - «Dzīvīte», «Caur sidraba birzi gāju» un «Brūklenājs». Vēlāk kolēģi mājās palīdzēja sakārtot tos ziedus, ko man dāvāja, un vakarā jau nāca atkal citi ciemiņi.» Jubilāre savus gadus īpaši neskaita, jo 18. novembrī tāpat vienmēr tiekot atgādināts, cik tad svinēs dzimšanas dienā. Māmiņa savulaik esot teikusi, ja būtu vēl pāris dienu aizkavējusies, tad būtu vienmēr par gadu jaunāka. Latviešu ģimenes 1918. gada Ziemassvētkus sagaidīja ļoti dažādās pasaules malās. Marijas vecāki bija bēgļu gaitās, un mazā meitenīte, otrais bērns ģimenē, piedzima Tjumeņā Sibīrijas ziemeļos. Tolaik tā bijusi maza un neievērojama pilsētiņa. Latvijā atgriezušies tikai 1920. gadā. Gaviļniece atceras bērnību: «Es augu Mēmeles krastos - visskaistākajā un visstāvākajā vietā. Dzīvojām Breilenu sādžas kroga ēkā, paša ceļa malā, kas savienoja Bausku un Skaistkalni. Ceļš tolaik bija daudz šaurāks, ar kokiem gar malām. Pie mūsu mājām auga daudz ķiršu. Es sēdēju pašā lielākā koka augšējos zaros, šūpojos un dziedāju: «Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī...» Vakarā, ejot gulēt, galva griezās, jo biju par daudz šūpojusies. Bet tā bija mana dziesma un mana dzīve.» Tēvam bija iedalīti desmit hektāru zemes. Ar šo platību ģimene varēja izdzīvot, bet dzīves apstākļi bija ļoti nabadzīgi. Sākumā Marija mācījās Krusas skolā, pēc tam - Skaistkalnē. Sākumā tēvam pat doma nebija laist ģimnāzijā, bet pēc gada pārtraukuma pārdomāja un sūtīja uz Bausku. Tomēr sadzīves apstākļi bijuši ļoti grūti - vispirms internātā, tad pie kādas radinieces, bet pēdējo gadu naudas nebija nekādām telpām. Bet jaunajai meitenei bija brīnišķīgas draudzenes, un naktis tika pavadītas vienmēr pie kādas no klasesbiedrenēm. Katrs santīms bijis liels ieguvums. Skaistkalnē ebrejiete Rukumene cepusi ļoti garšīgus un mazus cepumiņus, katrs maksājis divus santīmus. Marijai nekad tādas naudas nebija, bet daļu no sava cepuma ik pa brīdim atvēlējušas citas meitenes. Padomju laiks pavadīts skolā. Skolēniem Marija vienmēr centās ieaudzināt savas zemes Latvijas patriotismu. Vienā klasē bijusi pat sava himna «Dzintarzemīte». Dziedāt bijis bīstami, bet tomēr to esot izvēlējušies. Mūsdienās pie bijušās skolotājas ciemojas kolēģi un paziņas, kā arī vienmēr ir kādi kaķi. Sirmgalve saka: «Kaķi paši mani atrod!» Dzīvoklī apmetušies divi minkas. Baltumiņš ir mīļš un balts. Savukārt Sarkumiņš ir negantnieks - rudais runcis, lai arī dzīvoklī mīļš, ārpus mājas ir neganti kauslīgs un staigā vienās rētās. Kopā ar viņiem Marija Dāboliņa ir ļoti apmierināta ar pašreizējo dzīvi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»