Krauķis nav vienīgais

2019. gada 3. septembris 00:00

378

Iecavā skatāma Rolanda Lineja putnu fotogrāfiju izstāde.

Putni, kurus ikdienā pamanām, nebūt nav vienīgie spārnaiņi, kas dzīvo mums apkārt. Lai vairāk pievērstu uzmanību putnu sugu daudzveidībai, biedrība «RaDam» Iecavā radījusi projektu «Krauķis nav vienīgais Iecavas putns», un viena no projekta aktivitātēm ir jau otrā fotoizstāde.

Līdztekus fotoizstādei «Krauķis nav vienīgais Iecavas putns» līdz oktobrim Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas lasītavā ir skatāma gleznu izstāde, kurā atainoti Iecavas novadā sastopamie putni.

«RaDam» iniciatīva
Uz izstādi un reizē arī ornitologa Viestura Ķerus lekciju par putniem ieradās apmēram 40 apmeklētāju. Sanākušajiem par projektu un tā gaitu pastāstīja biedrības «RaDam» pārstāves Ginta Zaumane un Gita Kravala.

«Bija mērķis piedalīties pašvaldības projektu konkursā, bet nebija vēl idejas par projekta tēmu. Marta sākumā pamanīju lieliskās Rolanda Lineja fotogrāfijas un laikrakstā «Bauskas Dzīve» – īso sarunu ar ornitologu Viesturu Ķerus par krauķiem un sapratu, ka varam pastāstīt vairāk arī par citiem putniem,» projekta idejas rašanos atklāj G. Kravala.

Pirmais pasākums bija amatiergleznotāju radītā izstāde par Iecavas putniem – šo ekspozīciju vispirms varēja skatīt Iecavas luterāņu draudzes baznīcas telpās, un tagad tā aplūkojama Edvarta Virzas bibliotēkā. Savukārt jūlijā atklāja Elīnas un Dainas Rudzīšu fotogrāfiju izstādi «Mūsu dārza spārnotie ciemiņi», kur apmeklēji varēja skatīt, kādi putni apmeklē vienu dārzu.

Gan pastaigā, gan ar auto
Fotoizstāde «Krauķis nav vienīgais Iecavas putns» skatāma Iecavas kultūras namā. Tās atklāšanas reizē 29. augustā attēlu autors Rolands Linejs sacīja, ka viņam kopumā šogad izdevies piefiksēt vairāk nekā 70 putnu sugas.

«Dabā ir daudz lielāka dažādība, nekā mēs sev apkārt pamanām. Ceru, ka izstāde palīdzēs saprast, ka esam dabas daļa, ka dzīvojam turpat, kur šie putni, tāpēc saudzēsim un izturēsimies pret dabu tā kā pret saviem tuvajiem,» pauda fotogrāfs. Viņš precizēja, ka visas fotogrāfijas ir uzņemtas Iecavas novada teritorijā.

Lidoņi iemūžināti dažādos veidos. Cits trāpījies pastaigas laikā, cits pamanīts, braucot ar automašīnu. Kādu citu mēģināts iemūžināt, speciāli maskējoties un gaidot. Lai iegūtu labas fotogrāfijas, izmantots ļoti jaudīgs objektīvs. Tas gan reizē ir ļoti smags – bez statīva ir grūti bildēt, rokas nogurst. Tomēr nodarbe esot pietiekami aizraujoša un interesanta. Rezultātā tapusi izstāde ar ļoti skaistiem putnu attēliem.

Vārnu dzimta
Pēc ievadrunām sekoja V. Ķerus lekcija par putniem, un tur bija, ko dzirdēt. Vispirms viņš atkārtoja to pašu, ko savulaik teicis par krauķiem, – būtiski mainīt situāciju pašvaldībās ar šiem putniem nesanāks. Viņš uzsvēra, ka krauķi nebūt nav daudzskaitlīgākie Latvijā – viņu koloniju ir samērā maz. Krauķus vairāk pamana, jo viņi dzīvo ciešās kolonijās un pulcējas baros.
Reizē viņš iepazīstināja arī ar pārējiem vārnu dzimtas putniem. «Problēma ar krauķiem un citiem vārnveidīgajiem ir tajā apstāklī, ka viņus «met vienā maisā», bet katram no putniem patiesībā ir savas īpašības,» pauda V. Ķerus. Vārnas ir tās, kas var uzbrukt cilvēkam, ja viņš tuvojas ligzdai. Krauķiem tas nav raksturīgs. Vārnas neveido kolonijas. Lielākais no vārnu dzimtas putniem ir krauklis, šai dzimtai piepulcējama arī žagata. Ziemas periodā ceļo gandrīz visi šie putni, izņemot kraukli. Krauklis un vēl viens vārnu dzimtas putns – sīlis – var atdarināt skaņas.

Visvairāk – žubīšu
Tomēr lielāku uzmanību pētnieks veltīja citiem putniem. Ornitologs atklāja, ka Iecavas novadā kopš 2013. gada fiksēts vairāk nekā 110 putnu sugu. «Tas neparāda īsti ciparu – putnu sugas var būt sastopamas daudz vairāk,» uzsvēra V. Ķerus. Visvairāk Iecavā ziņo par ūdensstrazdu klātbūtni, bet tam ir savi specifiski iemesli – putnus Iecavā uzskaita vienā no ziemas mēnešiem, un tieši šai laikā mūspusē ir visvairāk ūdensstrazdu, jo viņiem Latvija ir siltās zemes, kur ierodas no ziemeļiem.

Savukārt visvairāk mūspusē dzīvo nevis zvirbuļi vai cīruļi, bet gan žubītes. Tieši žubīte ir visparastākais Latvijas putns. Tāpat kā daudziem citiem putniem, arī žubītēm ir izteikta atšķirība mātītēm un tēviņiem – pēdējie ir izskatīgāki, spilgtāki un pamanāmāki. «Iemesli ir vienkārši – mātīte perē bērnus, un viņai nevajag, lai viņa būtu pamanāma. Viņa ir kā armijnieks – bieži perē atklātās vietās un nedrīkst būt pamanāma. Tēviņam otrādi – jo spilgtāks, jo lielākas cerības pievērst mātītes uzmanību, tāpēc, ignorējot pat drošības jautājumus, cenšas kļūt aizvien izskatīgāks,» smaidot komentē ornitologs.

Fotoizstāde kultūras namā skatāma līdz septembra beigām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krauķis nav vienīgais

Kategorijas