Mērķis – padarīt pašvaldības spēcīgākas

2019. gada 29. augusts 20:39

427

Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs iestājas par depozītu sistēmu un novadu reformu.

Aizvadītajās 2018. gada Saeimas vēlēšanās diezgan negaidīti par deputātu kļuva baušķenieks Artūrs Toms Plešs. Saeimas darbā viņš ķēries ne pie vieglākās tēmas – depozītu sistēmas ieviešana – un atbalsta arī novadu reformu. Baušķenieks ir pārliecināts, ka abus likumus izdosies īstenot.

Artūrs Toms Plešs vērtē, ka pirmā sesija kopš ievēlēšanas Saeimā līdz pat vasarai bijusi ļoti produktīva. Izdevies pieņemt grozījumus par publisko kapitālsabiedrību pārvaldību, kas to darbību padarīšot caurspīdīgāku. Sep-tembrī trešajā, galīgajā lasījumā Saeimā lems par depozītu sistēmu – tēmu, par kuru 20 gadus tikai diskutēja. A. T. Plešs vērtē, ka jau 2022. gadā depozītu sistēma Latvijā sāks darboties. «Bauskas Dzīve» iztaujāja deputātu par Saeimas darbu, par depozītu sistēmu un gaidāmo novadu reformas likumu.

Kāds ir deputāta darbs Saeimā – ko gaidīji, un kā ir realitātē?
– Varētu šķist, ka darbs notiek tikai ceturtdienās, kad ir plenārsēdes, taču strādājam katru dienu. Otrdien un trešdien ir komisiju sēdes, tās ir aktīvākās dienas. Ļoti daudz jāiedziļinās dažādos dokumentos. Ja nelasa, nesatiekas ar cilvēkiem, lai zinātu, kur «sāls aprakts», ainu nevar izprast. Vajag tikties ar nevalstiskajām organizācijām, sabiedrības pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par dažādiem jautājumiem un izzinātu aktuālākās problēmas. Ir ļoti intensīvi jāstrādā, kamēr lēmums nonāk līdz Saeimas sēdei. Man ikdienas ritms ir saspringts. Papildus tam ministrijā jāpilda parlamentārā sekretāra pienākumi.

Ko dara parlamentārais sekretārs?
– Esmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs. Nodrošinu saikni starp ministriju un parlamentu. Parlamentārais sekretārs pauž ministrijas viedokli, aizstāv priekšlikumus, iniciatīvas, apliecina pub-
liski politisko nostāju dažādos jautājumos.

Kā izpaužas frakcijas darbs? Kaut kā taču jāsaskaņo viedokļi, jāsaprot, ko katrs runā.
– Mums ir politiskās prioritātes, ko vēlētājiem solījām, – reģionālā reforma, veselības aprūpes uzlabošana, mediķu algu palielināšana, medikamentu cenu samazināšana un citas lietas. Saeimā ir 16 ko-misijas. Deputāti darbojas katrs savā atbildības jomā. Sanākam vismaz divreiz nedēļā, darbu koordinējam un pārrunājam. Saeimā viens nav cīnītājs. Svarīgi, lai ir iniciatīva. Katram ir savs redzējums, citādāka pieredze, bet komandas darbs izšķir, vai vari pārliecināt arī citus par vienas vai citas politikas nepieciešamību. Tikai komanda spēj sasniegt rezultātu un īstenot programmā solīto.

Vai Saeimā bieži piemin robežas kā argumentu? Uzstāj, ka nepieciešama pierobežas reģionu attīstība?
– Vairāk domā nacionālā mērogā. Ir īpatnības – ekonomiskā attīstība Valkā, Latgales reģions. Uzskatu, ka reģionālā reforma palīdzēs arī pierobežas reģionu attīstībai. Tas ir viens no reformas mērķiem – padarīt pašvaldības spēcīgākas, lai piesaistītu speciālistus, kas nodrošinātu investīcijas un palīdzētu radīt darba vietas. Latvijas un pasaules piemēri rāda – investori vērtē infrastruktūru, teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu. Topošā Bauskas novada teritorijā iedzīvotāju skaits būs 42 tūkstoši – viens no lielākajiem Latvijā.
Atslēgas moments – novada reforma pēc būtības ir pārvaldības reforma. Tas ir liels ietvars, lai veidotu teritorijas, kas ir daudz patstāvīgākas. Jaunās pašvaldības efektīvāk plānos izglītības iestāžu, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu tīklu un citus nozīmīgus pakalpojumus.

Cilvēkos ir pretestība novadu reformai. Jau nolemts par Bauskas novadā esošās Mežgaļu skolas aizvēršanu. Izglītības sistēmas sakārtošanu iedzīvotāji vērtē kā pierobežas skolu likvidāciju. Vai nebūs tā, ka reforma palīdzēs centriem un ignorēs nomales?
– Ļoti svarīga loma būs pašvaldībām. Pašiem būs jālemj, kā vēlas attīstīties, kur grib nodrošināt izglītības pakalpojumus, kā aizvest skolēnus uz vietām, kur tos nodrošina. No attīstības plānošanas viedokļa nav labi, ja mazās teritorijas konkurē un rada pārāk lielu administratīvo slogu. Novadiem jau ir sadarbība vairākās jomās, piemēram, ar būvvaldi. Ir starptautiskie pētījumi, piemēram, Dānijā. Tie norāda – ja pašvaldības aktīvi sadarbojas, tas rāda, ka tās nespēj patstāvīgi nodrošināt pašvaldībām likumā noteiktās funkcijas. Jaunā reforma samazinās administratīvo slogu un ietaupīs nodokļu maksātāju naudu.

«Bauskas Dzīves» pētījumi liecina, ka ietaupītās naudas apmērs varētu būt ļoti nopietns.
– Latvijas Bankas pētījums parādīja – ja pašvaldību iedzīvotāju skaits būtu 20 tūkstoši, finansiālais ietaupījums gadā varētu būt ap 190 miljoniem eiro. Tagad finansiālo ietaupījumu lēšam vēl lielāku. Valdība budžetā virzīs deviņus miljonus eiro reformai – plānošanas dokumentiem, administratīvo izmaksu segšanai. Kopā ar «Latvijas Valsts ceļiem» strādājam pie programmas, lai iezīmētu 300 miljonus eiro ceļu infrastruktūras sakārtošanai. Būs diskusijas ar pašvaldībām, lai izprastu, kur nepieciešams ieguldīt naudu ceļu infrastruktūrā.

Kā varētu izskatīties plānotā depozītu sistēma?
– Uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi. Gaidāmas lielas diskusijas. Depozītu sistēma būs līdzīga tai, ko redzam citās valstīs. Plānā iezīmēts, ka, ieejot veikalā un pērkot iepakojumu, būs jāmaksā desmit centi, ko varēs atgūt, atgriežot iepakojumu. Varēs izvēlēties, kā saņemt naudu, – būs vai nu čeks, vai bezskaidra nauda uz bankas kontu. Desmit centi ir zelta vidusceļš starp to, lai būtu motivācija iepakojumu neizmest un lai nemotivētu krāpniekus.
Svarīgi veidot tādu sistēmu, ko nākotnē varētu attīstīt un papildināt ar citām iepakojuma vienībām – stikla burkām, stiprā alkohola, vīna pudelēm.

Kā apakškomisija iesaistīsies likuma īstenošanā? Vai redzi nākamo soli, ko apakškomisijas vadītājs varētu iekustināt?
– Jāstrādā ar depozītu sistēmu – priekšā trīs gadi. Esam pirmie, kas skata likumprojektus par šo tēmu, un sniedzam atzinumu tautsaimniecības komisijai par to, kā notiek to realizācija.
No 2021. gada ES stāsies spēkā vienreizējo plastmasas piederumu un izstrādājumu lietošanas aizliegums. Būs jāvērtē, cik un ko varam papildināt. Valdība pieņēma lēmumu būt to valstu, kas cīnās par klimata pārmaiņām, avangardā – svarīgi negaidīt un neskatīties uz citiem, bet aktīvi rīkoties klimata pārmaiņu mazināšanā.

Mums šajā jomā līdz šim veicies diezgan slikti, piemēram, OIK.
– Mums nav bijis stratēģiskais mērķis kļūt par valsti, kas izstrādā produktus un pārdod citām valstīm. Jau tagad Eiropas valstis augsti novērtē šo iniciatīvu un dažādu līmeņu starptautiskos pasākumos ieklausās mūsu viedoklī un pieredzē. Tas ir tikai sākums, priekšā vēl smags darbs.

Depozītu sistēmā visu laiku bijām citām valstīm aizmugurē?
– Arī mani priecē, ka šī valdība ir rīcībspējīga, darbojas ar skatu tālākā nākotnē un raugās, kā naudu nopelnīt, nevis pārdalīt. Tā saprot, cik svarīgi ir būt pirmajiem.

Cik cerīgi, ka Saeima apstiprinās abus sarunā minētos likumus?
– Depozītu sistēmai Saeimā būs atbalsts. Neredzu, ka būtu pretargumenti vai pretdarbība, lai to noraidītu. Līdzīgi ir ar administratīvo reformu – tas ir viens no valdības deklarācijas nozīmīgiem punktiem. Tajā brīdī, kad pieņēma Saeimas lēmumu 21. martā par reformas turpināšanu, tas bija vienprātīgs balsojums.

Artūrs Toms Plešs, 13. Saeimas deputāts.

Dzimis 1992. gadā, dzīvo Bauskā. Saeimā 2018. gadā ievēlēts no saraksta «Attīstībai/Par!».

Frakcijas «Attīstībai/Par!» priekšsēdētāja biedrs.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis, ir šajā komisijā Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs; darbojas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā.

Aizvadītajā laika periodā jau ir septiņas reizes ziņojis Saeimā, piecas reizes runājis par apspriežamajiem jautājumiem.

Avots: saeima.lv.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mērķis – padarīt pašvaldības spēcīgākas

Kategorijas