BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvojamā zona Vallē – ir ātruma ierobežojums

Žanna Zālīte

2019. gada 27. augusts 00:00

20
Dzīvojamā zona Vallē – ir ātruma ierobežojums

Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcija saņēmusi kādas lasītājas vēstuli. Sieviete dalās pārdomās par novēroto Vecumnieku novada Valles pagastā, kur, viņasprāt, automašīnas dzīvojamā zonā pārvietojas ar pārāk lielu ātrumu.

Viņa raksta: «Abonēju jūsu avīzi un ar interesi izlasu visu no pirmās līdz pēdējai lappusei. Izlasīju arī par svētkiem Vallē, Liepu ielā (publikācija «Prieka pietiek visiem», «Bauskas Dzīves» 23. jūlija numurs – red.). Ļoti patīkami, un lai viņiem izdodas! Arī es biju tur aizbraukusi ciemos un piedalījos. Bet ne par to. Mani izbrīnīja tas – vai tā ir Liepu iela vai šoseja, jo tur brauc ar tādu ātrumu, ka jābaidās iet pa ielu. Tur staigā bērnudārza audzēkņi, daudzdzīvokļu un privātmāju iedzīvotāji un bērni, tāpat arī dzīvnieciņi. Brauc mašīnas tādā ātrumā! Protams, ne visas. Vai tiešām tas ir atļauts?»

Ar vēstulē izklāstīto situāciju tika iepazīstināts Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis. Lūk, viņa komentārs:
– Atbildot uz vēstules beigās uzdoto jautājumu – «vai tiešām tas ir atļauts?» – viennozīmīgi varu teikt, ka tas, protams, nav atļauts, jo tā ir iela un tur izvietota ceļa zīme «Dzīvojamā zona». Tā paredz, ka zīmes darbības teritorijā maksimālais braukšanas ātrums ir 20 km/h, priekšroka ir gājējiem un velosipēdistiem, kuri droši var pārvietoties arī pa ceļa vidu. Vai to ievērot, vai ignorēt – tas ir katra iedzīvotāja vai caurbraucēja godaprāts. Negribas ticēt, ka pa Liepu ielu Vallē lielā ātrumā traucas svešinieki; brauc vietējie, un tā acīmredzot ir viņu attieksme pret vietu, kur dzīvo.

Šī situācija ir vērojama arī Vecumniekos, piemēram, Upes ielā, Stelpē un citur. Lai samazinātu ātrumu dzīvojamās zonas teritorijā, visos novada ciemos, kur ir daudzdzīvokļu un privātmāju masīvi, izvietotas ceļa zīmes «Dzīvojamā zona». Tas ir viss, ko pašvaldība var pasākt. Varam likt zīmes, kādas gribam, bet, ja braucējs tās neievēro, tā ir viņa atbildība. Savukārt kontrolēt, ar kādu ātrumu šajās zonās transportlīdzekļu vadītāji pārvietojas, ir Valsts policijas uzdevums. Pašvaldības kompetence nav dežurēt un ķert satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Ir vēl kāda problēma. Bieži vien ceļa zīmes pazūd. Piemēram, Stelpē aprīļa beigās pirms Lielās talkas piektdienā ar ātrumu ierobežojošām zīmēm 30 km/h tika aprīkots brauktuves posms gar daudzdzīvokļu mājām, bet naktī uz sestdienu tās nozaga. Pavasaros, šķīdoņa laikā, kad uz pašvaldības autoceļiem parādās maksimālās masas ierobežojuma zīmes, tās nereti «sev līdzi aiznes» mežizstrādātāji, lai «mierīgu sirdi» pārvietotos pa brauktuvi, kas smagsvara transportam uz laiku ir slēgta. Jāvērš uzmanība uz to, ka vienas ceļa zīmes izgatavošana un uzstādīšana pašvaldībai izmaksā ap 200 eiro. Minimālais skaits ir divas zīmes, kam nepieciešami jau teju 400 eiro, turklāt to izvietošana jāsaskaņo ar va/s «Latvijas Valsts ceļi». Izdevumi ir ievērojami, tāpēc pašvaldība reizēm ir dilemmas priekšā, ko darīt, – iegādāties ceļa zīmes, kas «izgaist», vai labāk par to naudu nopirkt brauktuvju remontam nepieciešamo materiālu.

Pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola «Bauskas Dzīvei» atzina, ka līdz šim nav saņemta informācija par to, ka Liepu ielā Vallē nedrošu situāciju radītu ātrumu mīloši braucēji. «Varbūt jaunieši vakaros izklaides pēc «driftē»? Iepriekš gan neko neesmu dzirdējusi, ka Vallē kas tāds notiek,» viņa apgalvoja.