BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lāpa gaismai un cerībai

Kaspars Kalējs

2019. gada 27. augusts 00:00

22
Lāpa gaismai un cerībai

«Baltijas ceļa» un Latvijas Robežsardzes gadadienu piemin īpašā skrējienā apkārt valstij.

Atzīmējot akcijas «Baltijas ceļš» 30. gadadienu un Latvijas Robežsardzes simtgadi, 23. augusta priekšpusdienā tika rīkots skrējiens ar lāpām. Pasākumā piedalījās robežsargi, Latvijas Armijas Gaisa spēku pārstāvji, policisti, Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas dalībnieki un citi interesenti.

Skrējiens Bauskas pusē sākās pie degvielas uzpildes stacijas «Neste» Elejas ielā 1. Dalībnieki ar lāpu skrēja uz laukumu pie Bauskas novada domes ēkas, kur aug simtgades ozols. Visus priecēja Codes folkloras kopa «Dreņģeri». Pēc koncerta dalībnieki steidzās uz autostāvvietu pie Mēmeles tilta, kur bija skrējiena noslēgums. Lāpa tika nogādāta uz Brāļu kapiem Rīgā.

Lai mazbērni zinātu

Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas metodiķis Aivars Solzemnieks atklāja, ka akcijā «Baltijas ceļš» savulaik neesot piedalījies, jo tolaik bijušas sacensības, taču pēc gada iesaistījies visās Īslīces skolā rīkotajās aktivitātēs par godu šai akcijai, jo tad strādājis šajā mācību iestādē. ««Baltijas ceļš» bija brīnišķīgs pasākums. Tā trīsdesmitgades aktivitātēs būšu kopā ar ģimeni,» atklāja A. Solzemnieks, viens no lāpu skrējiena organizatoriem. Viņš svētku dalībniekiem, Baltijas valstu iedzīvotājiem, novēl būt tikpat vienotiem, kādi bijām pirms 30 gadiem.

Pasākuma apmeklētāja Inese Ozola uz lāpu skrējienu bija ieradusies kopā ar mazbērniem. «Uz šādiem pasākumiem nāku tāpēc, lai mazbērni zinātu, kas šie par svētkiem, lai būtu Latvijas patrioti un godātu dzimteni,» atklāja Inese Ozola. Viņai «Baltijas ceļš» saistās ar brīvību: «Esmu dzimusi pagājušā gadsimta 60. gados, esmu izdzīvojusi padomju laikus. Kad pirmo reizi redzēju sarkanbaltsarkano karogu, tas šķita kaut kas brīnumains. «Baltijas ceļā»  biju pie Dailes teātra Rīgā. Atceros, ka, rokās sadevušies, stāvējām trijās rindās.» I. Ozolai «Baltijas ceļa» atceres svētku dienā lāpu skrējiens bija pirmais pasākums. «Vakarā ar ģimeni brauksim uz Grenctāli skatīties koncertu «Baltijas brīvības ceļš»,» atklāj Inese Ozola.

Saglabāt dzimtenes mīlestību
Latvijas Republikas Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Zemgales 2. kategorijas dienesta priekšnieka vietnieks kapteinis Andris Beķeris «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka lāpu skrējiens apkārt Latvijai pa robežu rīkots Latvijas robežsargu un brīvības cīnītāju piemiņai. «Skrējiens sākās 19. augustā, robežsargi skrēja pa Latvijas robežu, viens maršruts bija uz Ventspils pusi, otrs – uz Mazsalacu,» informē A. Beķeris. Viņš savulaik mācījies Saulaines profesionālajā skolā un piedalījies «Baltijas ceļā», stāvot netālu no Grenctāles. Andris Beķeris novēl, lai nekad neatkārtojas okupācijas laiks.

Latvijas Armijas Gaisa spēku seržante Ilze Volframa, dižkareive Ilona Baltiņa, seržante Aļona Ņikitina un dižkareive Inga Orlova pastāstīja – uz pasākumu Bauskā ieradušās tāpēc, ka  saņēmušas uzaicinājumu no Valsts robežsardzes. «Mums ir liels gods piedalīties pasākumā. Braucot uz Bausku, atcerējāmies, kā akcijas laikā kopā ar vecākiem stāvējām, sadevušās rokās,» teic Gaisa spēku pārstāves. Viņas pēc pasākuma apmeklēja Bausku, tās vēsturiskās vietas un pēc tam devās atpakaļ uz Gaisa spēku bāzi Lielvārdē.

«Ļoti bieži dzirdam, ka sievietes armijā neder, taču tas ir aplams stereotips. Bāzē strādā meteorologi, dispečeri, glābēji – ir arī sieviešu dzimuma pārstāves,» pastāstīja skrējējas, kuras apbrīno pirms 30 gadiem Baltijā īstenoto akciju, tā laika ļaužu uzņēmību apvienot divus miljonus cilvēku vairāk nekā 600 kilometru posmā, neizmantojot komunikācijas. «Baltijas valstu iedzīvotājiem novēlam, lai tādi cilvēki, kādi bija 1989. gadā, ir vienmēr, lai palielinās dzimstība un bērnos izdodas ieaudzināt dzimtenes mīlestību,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Ilze Volframa, Ilona Baltiņa, Aļona Ņikitina un Inga Orlova.