Mednieki sākuši pīļu sezonu

Jāievēro vairāki nosacījumi – gan pareizi pielavīties, gan noslēpties, gan maskējoši apģērbties.
Augusta otrajā sestdienā ik gadu tiek atklāta ūdensputnu medību sezona. Saskaņā ar Medību noteikumiem no 10. augusta līdz 14. septembrim ūdensputnus drīkst medīt tikai trešdienās, sestdienās un svētdienās. No 15. septembra līdz 30. novembrim to atļauts darīt katru dienu.
«Bauskas Dzīve» tikās ar medniekiem, kas pastāstīja par šo sezonu.
Vēl nesteidzas
Māris Sīmanis no mednieku kolektīva «Bauskas zemgaļi» pagājušajā nedēļā laikrakstam atzina, ka nevienu ūdensputnu šogad vēl nebija notvēris. «Neesmu īpaši tendēts uz pīlēm, vairāk saista briežu govis, buciņi, kazlēni un mežacūkas. Pīles parasti medīju Lubānā, jo Zemgalē to ir ļoti maz,» teic M. Sīmanis.
Arī mednieku kolektīva «Irši» vadītājs Aigars Starodubcevs nesteidzas lūkot ūdensputnus. Tos viņš labprāt medījot septembra beigās Kuldīgas pusē.
Izrauties no pilsētas rutīnas
Mednieku kluba «Ceraukste» valdes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Ločmelis ir mednieks kopš 21 gada vecuma. «Jau 12 gadus ar sirdi un dvēseli dabā. Bez medībām man nav iedomājama dzīve,» atklāj Raitis. Viņš uzskata, ka medību instinkti ir katrā vīrietī. Raitis ir gan ierindas mednieks, gan medību vadītājs, kas, viņaprāt, uzliek nopietnākus pienākumus gan pret kolektīva biedriem, gan pašu.
Pīļu medību sezonā Raitis ūdensputnus šaujot Mūsā, Mēmelē, Bangu dīķī, bet kluba biedriem patīkot arī Lielupē.
Par savu sirdslietu un dzīvesveidu R. Ločmelis stāsta: «Medības dod izpratni par dzīves ciklu, mednieki regulē dzīvnieku limitu, izpilda valstiskās prasības medību jomā, ievēro likumdošanu. Medības it sevišķi vasaras sezonā ir aktīvākais dzīves posms – gan vairākas stundas, gaidot medību tornī to īsto un vienīgo, gan neskaitāmus kilometrus noejot, apsekojot barotavas. Tāpat laiks pavadīts, būvējot medību torņus.»
Patiesāka gandarījuma neesot kā darbdienas vakarā izrauties no pilsētas rutīnas, lai tikai pāris stundas, kad saule atļauj, ievilku plaušās meža gaisu, noskatītos saulrietu un apzinātu tos dzīvniekus, kas ir kolektīva platībās, lai nepieciešamības gadījumā veiktu precīzu šāvienu, kas regulētu limitu, un iegūtu medījumu.
Jāzina dažādi «knifi»
Mednieka Žaņa Pilicka hobijs jau no septiņu gadu vecuma ir «dzīvoties pa mežu», jo tēvs ir ņēmis līdzi uz medībām. Viņam iepaticies, un, sasniedzot pilngadību, Žanis 2017. gada izskaņā nokārtojis eksāmenu un ieguvis mednieka apliecību. «Pīļu medības ir interesantas. Lai nomedītu pīli, ir jāzina dažādi «knifi» – sākot ar pielavīšanos un beidzot ar to, kā labāk noslēpties, lai putns lidojot tevi nepamanītu. Pīles visvieglāk nomedīt vakarā, kad tās pa dienu ir paēdušas un lido atpakaļ uz ūdenstilpnēm,» atklāj jaunietis. Viņš pīles šaujot privātajos dīķos, iepriekš izņēmis speciālas atļaujas, kā arī Mūsā.
«Lai pagatavotu kādu ēdienu no nomedītās pīles, sākumā tai ir jānoplūc spalvas, jāizķidā, lai būtu gatava maltītes pagatavošanai,» stāsta mednieks. Viņš uzskata – ja nevar nodarīt pāri pat mušai, tad mednieks tur īsti nesanākšot.
«Ja būsi kļuvis par mednieku un tev tas patiks, tad tā noteikti būs neatņemama dzīves sastāvdaļa kā jau ikvienam medniekam,» saka Žanis Pilickis, «lai kļūtu par mednieku, ir jāiziet mednieku kursi, veselības pārbaude un jāiemācās šaut. Tas notiek paralēli kursiem. Kad tas ir izdarīts, jānoliek skolas teorijas un šaušanas eksāmens, pēc tam ir jānokārto valsts šaušanas un teorijas eksāmens, kad tas būs izdarīts, mežniecībā varēs saņemt mednieka apliecību.»
Pošas kā uz pirmo skolasdienu
Roberts Lapuķis tēvam līdzi kolektīvajās medībās sācis iet no 14 gadu vecuma kā dzinējs. Tad arī sācis iepazīt medību lietas. «Tas ir aizraujoši, interesanti izbaudīt īpašās izjūtas – kas būs, kā būs, kurš zvērs pirmais parādīsies,» stāsta R. Lapuķis.
Pīļu medību sezonas atklāšana viņam ir īpaša diena. «Kā 1. septembrī skolēni kopā ar vecākiem pošas uz skolu, tā mednieki gatavojas doties medībās. Jāņem līdzi patronas, atļaujas, medību dokumenti, jāpārbauda ierocis, jāpaņem pīļu aukliņas un jādodas medīt,» stāsta Roberts. Viņaprāt, katram medniekam ir jāzina un jāpilda likuma nosacījumi, tie ir stingri jāievēro. «Ejot pīļu medībās, jābūt maskējošas krāsas apģērbam – nevar būt spilgtas krāsas. Pīļu medībās galvā jābūt cepurei, jo pīles, lidojot uz nosēšanos, labi redz,» atklāj mednieks. Diemžēl ar katru gadu pīļu kļūstot arvien mazāk.
Pīle, pildīta ar plūmēm
Katram medniekam ir sava pīļu gatavošanas recepte. Roberts Lapuķis «Bauskas Dzīves» lasītājiem atklāj savējo:
– Ir rudens, un dārzā plūmes ir nogatavojušās. Noplūkta, izķidāta, nomazgāta pīle jāpiepilda ar plūmēm ‘Viktorija’, garšvielas jāņem pēc izvēles. Tad putns jāaplej ar cepamo saulespuķu eļļu un jāietin folijā. Pīle jāliek cepeškrāsnī. Kad gatava, atver foliju un apbrūnina. Pēc tam liek galdā veselu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»