Kalna svētību kopiena atsakās apsaimniekot īpašumu «Vecumnieku cietums»

2019. gada 23. augusts 00:00

1074

Kalna svētību kopiena atsakās apsaimniekot īpašumu «Vecumnieku cietums»

Klīvu iedzīvotāji par pārmaiņām uzzina īsi pirms apkures sezonas sākuma.

Vecumnieku novada domes sēdē trešdien, 28. augustā, deputāti lems par nomas līguma izbeigšanu ar biedrību «Kalna svētību kopiena», kas vairāk nekā divarpus gadus saimniekoja īpašumā «Vecumnieku cietums», un spriedīs, kā rīkoties tālāk.

Kalna svētību kopienas paziņojums par nomas līguma vienpusēju izbeigšanu garas diskusijas raisīja gan attīstības komitejas sēdē 19. augustā, gan sapulcē Umpārtes bibliotēkā 20. augustā. Deputāti šo jautājumu apsprieda arī finanšu komitejas sēdē 21. augustā.

Domei ir jāpieņem lēmums
Pirms vairāk nekā divarpus gadiem, 2017. gada 4. janvārī, Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknā reģistrētajai nevalstiskajai organizācijai bezatlīdzības lietošanā tika nodoti vairāki nekustamie īpašumi, kas iepriekš kalpoja Vecumnieku cietuma vajadzībām: trīs zemes vienības, dzīvojamā māja, katlumāja, ūdenstornis, saimniecība (divas kūtis, darbnīca, garāža u. c.) un četri dzīvokļi ēkā «Klīvi-2». Tagad Kalna svētību kopiena nolēmusi no tā visa atteikties. Pašvaldībai adresētajam iesniegumam pievienots arī biedrības valdes sēdes protokols. Tas gan neatklāj iemeslus, kāpēc visi trīs valdes locekļi – Andrejs Mediņš, Arnis Zekunde un lnga Pavlovska – vienprātīgi pieņēmuši lēmumu par vienpusēju līguma izbeigšanu 2019. gada 18. oktobrī.

Attīstības komitejas sēdē pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola deputātus informēja, ka iesniegumā biedrība nav pamatojusi savu lēmumu, taču viņa vairākkārt tikusies ar valdes locekli Ingu Pavlovsku un saruna ļāvusi noprast, ka iemesls esot grūtības nodrošināt apkuri.

«Esmu sazinājusies ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci Ilonu Spuri un informējusi par šo situāciju. Ja dome nolems, ka pašvaldībai šis lietošanā nodotais īpašums vairs nav nepieciešams, tas jānodod atpakaļ Tieslietu ministrijai; savukārt no ministrijas visu saimniecību tad pārņemtu «Valsts nekustamie īpašumi». Domei ir jāpieņem lēmums, ko darīt tālāk,» viņa sacīja.

A. Saldābola izgaismoja virkni problēmu, kas rodas, izbeidzot nomas līgumu ar Kalna svētību kopienu. Viena no tām – kā risināt Klīvos deklarēto iedzīvotāju nodrošināšanu ar mitekļiem. Pavisam tur ir 26 kopienas cilvēki, pārsvarā ģimenes ar bērniem, kas iepriekš dzīvojuši Madonas, Siguldas pusē, arī Latgalē. Gandrīz visiem ir parādsaistības, par apkuri ienācēji nav maksājuši. Biedrība esot solījusi ierādīt dzīvojamo platību Bruknā vai Kurmenē, taču izpilddirektore nezināja teikt, vai cilvēki saņēmuši rakstisku piedāvājumu pārcelties uz citurieni. Viņai nebija arī informācijas, cik liels ir kopējais apkures parāds; to Kalna svētību kopienai lūgts sagatavot. Aktuāls ir arī Umpārtes bibliotēkas liktenis, jo šī domes struktūrvienība atrodas biedrībai nodotajās telpās.

Galvenā problēma – parādi
Deputāti apsprieda vairākus scenārijus, izvērtēja pašvaldības pienākumus un iespējas. «Ja mēs piedāvātu nodrošināt apkuri ar pašreizējo katlumāju, kur nepieciešami četri kurinātāji un viss pārējais, pakalpojums būs nesamaksājams,» pauda Jānis Kovals, domes priekšsēdētāja vietnieks. Katls ir vecs, neefektīvs, tas paredzēts kurināšanai ar akmeņoglēm. Domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš atgādināja, ka biedrība tolaik, kad vēlējusies īpašumu pārņemt, brīdināta par apsaimniekošanas izmaksām, bet «viņi to uzskatīja par maznozīmīgu sīkumu». Mārtiņš Mediņš, deputāts, attīstības komitejas priekšsēdētājs, atzīmēja, ka «apkures parāds ir visiem ienācējiem un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopiena atsakās no īpašuma turpmākās izmantošanas, jo nespēj šo pakalpojumu nodrošināt».

Rezumējot pārrunāto, M. Mediņš pauda, ka ir vairāki situācijas risinājumi: «Pirmais – nepaturam neko, jo īpašums nav nepieciešams pašvaldības autonomu funkciju nodrošināšanai; otrais – izvērtējam īpašumu Zemesgrāmatas un atsakāmies no tā, kas pašvaldībai nav vajadzīgs; trešais – ko sakām iedzīvotājiem, proti, vai tālāk par viņiem gādājam vai ne.»

G. Kalniņam bija priekšlikums no īpašuma apsaimniekošanas atteikties un nodot to atpakaļ Tieslietu ministrijai. Šādu variantu sliecās atbalstīt arī pārējie deputāti. «Meklēsim iespēju tiem, kuri Klīvos ir deklarējušies likumīgi, ierādīt citu dzīvojamo platību, t. sk. arī Zemitānu mājā Bārbelē,» viņš sacīja.

Kur izmitināt ģimenes?
Umpārtes bibliotēkā 20. augusta vakarā organizēto sapulci apmeklēja 16 iedzīvotāju, bija ieradusies biedrības «Kalna svētību kopiena» valdes locekle Inga Pavlovska, Vecumnieku novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš, paš-valdības izpilddirektore Aiga Saldābola un viņas vietnieks Guntars Veismanis. Tikšanās mērķis bija izskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc izveidojusies šāda situācija, kādi būtu tās iespējamie scenāriji un notikumu tālākā virzība.

A. Saldābola sanākušos informēja par Kalna svētību kopienas lēmumu. Viņas rīcībā bija biedrības grāmatvedes sagatavotais kopsavilkums par komunālo maksājumu parādu. Līdz 1. jūlijam māju «Klīvi-1», «Klīvi-2» un «Jaunklīvi» iedzīvotāji par saņemtajiem pakalpojumiem ir parādā 2576,32 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No šīs summas teju pusi – 1083,26 eiro – iekrājusi kāda kopienas izmitinātā ģimene mājas «Klīvi-2» 10. dzīvoklī, kas no mitekļa izvākusies un devusies prom, parādu nesamaksājot. Iedzīvotāji apstiprināja, ka Kalna svētību kopiena ar visiem bija noslēgusi līgumu par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu un tos arī sniedza. Vietējie jeb Klīvu pamatiedzīvotāji pārsvarā saistības pildījuši godprātīgi; problēmas ar maksāšanu esot maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, ko Klīvos izmitinājusi kopiena.

Aktuāls ir arī jautājums par iespēju nodrošināt šīs saimes ar dzīvojamo platību. Kalna svētību kopiena visiem pašlaik gan tikai mutiski ir piedāvājusi pajumti Bruknā, vairāki tam piekrituši, citi nolēmuši saviem spēkiem lūkot pēc citas dzīvesvietas tuvākajā apkaimē, taču atzīst – atrast ko piemērotu esot ļoti sarežģīti. «Meklējam, bet neko nevar atrast, aizietu kaut vai šodien, bet ne Vallē, ne Skaistkalnē, ne Vecumniekos, ne Misā, ne Beibežos nav pat viena varianta. Mēs esam astoņi,» atklāja daudzbērnu ģimenes mamma Sindija Tuča. No ienācējiem Klīvos deklarējušās divas ģimenes.

Neieguldīs īpašumā, kam nav nākotnes
«Mums katru mēnesi izsniedza rēķinu, maksājām par ūdeni, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu. Piemēram, martā par saņemtajiem pakalpojumiem bija aprēķināti 82,50 eiro. Kas tagad nodrošinās apkuri un ūdeni, ja biedrība aizies, nezinām. Mūsu mājā kādreiz dzīvokļos bija plītiņa, cilvēki kurināja un sildīja arī ūdensboileru. Tad ierīkoja centrālapkuri, un nez vai maz kāds plītiņu vēl ir saglabājis,» teic Inese Dātava.

Maiga Štelfa dzīvo mājā «Klīvi-1», Par siltumu un visu pārējo gādā saviem spēkiem, maksājusi tikai par saņemto ūdeni un nevienam neko parādā neesot.

«Pirms divarpus gadiem pašvaldība piekrita sadarboties ar Kalna svētību kopienu, taču pašlaik situācija ir tāda, ka biedrība nevar «savilkt galus», līdz ar to nespēj vairs nodrošināt apkuri, kas prasa lielas izmaksas. Kopienas saimē pieņemtajiem ir parādsaistības,» atzina A. Saldābola.

I. Pavlovska to apstiprināja un uzsvēra, ka nesamaksātie rēķini – tā ir tikai daļa šīs problēmas, jo «nekur neatspoguļojas tās vajadzības, ko mēs subsidējam». «Te nepieciešami lieli ieguldījumi, lai nodrošinātu apkuri un šo saimniecību uzturētu. Tie, kuri saprot, redz, kādā situācijā ir katlumāja. Mums bija plāns šo vietu iegādāties, bet nevaram to izdarīt, jo augstākstāvošās instances nav ieinteresētas. Nebūtu loģiski ieguldīt īpašumā, kam nav nākotnes,» viņa sacīja.

G. Veismanis atzina, ka esošā katlumāja nekad nebūs rentabla, ja siltums jāražo tik nelielam iedzīvotāju skaitam. Lai risinātu situāciju, viena no iespējām būtu veidot lokālu siltumapgādi un ierīkot malkas apkures katlu gan «Klīvos-2», gan «Jaunklīvos» un pašiem vienoties, kurš uzņemtos kurināšanu. Jāmeklē arī risinājums ūdens piegādes nodrošināšanai, jo ūdensvads «iet caur» katlumājas spiedkatlu, kas būtu jānosiltina, lai tas ziemā neaizsaltu.

Pamatots pārmetums
«Šādas katlumājas būvēja padomju laikos, kad kurināmais bija pārpārēm – Latvijā nāca iekšā vagoni ar oglēm, degvielas bija tik daudz, ka nezināja, kur likt. Kurinot ar malku, patēriņš bija nežēlīgs, lai katlu tikai «uzšūpotu», kur nu vēl saražotu siltumu, tāpēc – aizmirstiet šo katlumāju! Iekārtas ir jādemontē, telpas var izmantot citām vajadzībām,» situāciju raksturoja M. Mediņš. Viņaprāt, reālais risinājums – katrai mājai domāt par savu katlumāju, iegādāties un sagatavot malku, taču, ja cilvēki nevēlas kurināt kopīgi, jāatjauno skursteņi. Viņš minēja Bārbeles piemēru, kad 1992. gadā pēc kolhoza izjukšanas 36 dzīvokļu mājas iemītnieki uzmūrēja krāsnis, kamīnus, plītis, uzbūvēja šķūnīšus un veiksmīgi nodrošina siltumu savos mitekļos.
Deputāts rosināja arī domāt par ūdensskaitītāju ierīkošanu, jo jāmaksā tik, cik kubikmetru ūdens patērē. «Lai iegūtu patieso ūdens izmantošanas cenu, jāzina patēriņš. Tur arī veidojas visas izmaksas – dabas resursu nodoklis, analīzes, dezinfekcija, trases un sūkņu darbības nodrošināšana un uzturēšanas izmaksas. Nekas nav par velti,» uzsvēra M. Mediņš.

Kopīpašumā – 12 dzīvokļu ēkā – astoņas ģimenes mīt privatizētos dzīvokļos, un šie ļaudis situācijas radīto apstākļu dēļ pašlaik nonākuši ķīlnieku lomā. Jānis Dātavs bija neizpratnē, kāpēc tik vēlu paziņots, ka Kalna svētību kopiena te vairs nesaimniekos. «Pēc pusotra mēneša jāsāk kurināt, un tikai tagad uzzinām, ka siltuma nebūs. Tas bija jāpaziņo jau pavasarī, kad beidzās apkures sezona,» pamatotu pārmetumu pauda mājas «Klīvi-2» iedzīvotājs. Arī citi bija neizpratnē, kā tagad pagūt uzmūrēt plīti vai krāsni, sagādāt malku, atjaunot sabrukušos skursteņus. Tikšanās reizē vairākkārt piesauktais «baltais lācis» to nedarīs, dzīvokļu īpašniekiem par to jādomā pašiem, vispirms sanākot kopā un nolemjot, vai apkures jautājumu visi risinās kopīgi vai katrs pats par to gādās. Iedzīvotāji var vien cerēt, ka pašvaldība nolems paturēt daļu īpašuma «Vecumnieku cietums» savu autonomo funkciju nodrošināšanai.

VIEDOKLIS

Mārtiņš Mediņš, Vecumnieku novada domes deputāts:
– Uzskatu un to paudu arī finanšu komitejas sēdē, ka pašvaldībai, nododot Tieslietu ministrijai atpakaļ īpašumu, būtu jāpatur mājā «Klīvi-2» esošie četri dzīvokļi, kā arī kanalizācijas, ūdensvada un apkures infrastruktūra. Tāpat jāaicina šīs mājas iedzīvotāji izveidot lokālās apkures ietaises, jo viņi nevēlas, kā noskaidrots, ierīkot kopēju apkures sistēmu. Tāpat jādomā par atsevišķu spiedkatlu izvietošanu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu ūdensapgādi, vai jānosiltina katlumājā esošais un dzīvojamās ēkās jāierīko ūdensskaitītāji. Pašvaldībai būtu jāpārņem arī «Jaunklīvi», jo tur ir bibliotēka – vietējo māju pudura iedzīvotāju kultūras centrs, un jārod pielietojums citām šajā ēkā esošajām telpām. Šīs mājas galā varētu izveidot kopējo apkures sistēmu.

UZZIŅAI

Vecumnieku novada pašvaldība 2016. gada septembrī saņēma Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstuli par Vecumnieku cietuma likvidēšanu no 2017. gada 1. janvāra. Īpašumu piedāvāts pārņemt novada pašvaldībai.

Novada domes ārkārtas sēdē 2016. gada 16. novembrī ar 12 balsīm «par» deputāti nolēma ierosināt valsts nekustamo īpašumu «Vecumnieku cietums» pārņemt īpašumā bez atlīdzības pašvaldības autonomo funkciju izpildei.

Nekustamā īpašuma «Vecumnieku cietums» kopplatība ir 70,7 ha. Tā kopumu veido trīs zemes vienības, dzīvojamā māja, četri dzīvokļi, katlumāja, ūdenstornis, kā arī saimniecība (divas kūtis, garāža, darbnīca, divas artēziskās akas).

Ar 2016. gada 20. decembra Ministru kabineta rīkojumu nr. 776 «Par valsts nekustamo īpašumu Vecumnieku pagastā, Vecumnieku novadā, nodošanu Vecumnieku novada pašvaldības īpašumā» pašvaldībai tika nodots Vecumnieku cietums un saimniecība. Interesi par iespēju iegūt bijušās iestādes nekustamos īpašumus bezatlīdzības lietošanā izrādīja biedrība «Kalna svētību kopiena», kam ir sabiedriska labuma organizācijas statuss.

Domes sēdē 2016. gada 28. decembrī deputāti nolēma nodot biedrībai «Kalna svētību kopiena» bezatlīdzības lietošanā vairākus nekustamos īpašumus, kas iepriekš kalpoja Vecumnieku cietuma vajadzībām. Līgums noslēgts 2017. gada 4. janvārī. Biedrības mērķis ir izveidot vietu, kur cilvēki apgūtu sev nepieciešamās dzīves prasmes un pielietotu tās ikdienā. Šīs ieceres sasniegšanai «Kalna svētību kopiena» apņemas sniegt sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, nodrošināt šajā teritorijā mītošajiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, gādāt par teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, saglabāt tradicionālās kultūras vērtības, uzturēt Umpārtes bibliotēku u. c.

Domes sēdē 2017. gada 25. janvārī apstiprināts biedrības «Kalna svētību kopiena» maksas pakalpojumu cenrādis par komunālo pakalpojumu izcenojumiem bijušajā Vecumnieku cietuma teritorijā. Tas ir šāds (bez pievienotās vērtības nodokļa): apkure – 1,24 eiro par 1 m², aukstais ūdens – 0,57 eiro mēnesī par vienu mājsaimniecībā dzīvojošo personu, aukstais ūdens par vienu lopu mājsaimniecībā – 0,29 eiro mēnesī, kanalizācija – 0,43 eiro mēnesī par vienu mājsaimniecībā dzīvojošo personu.

2017. gada janvārī biedrība «Kalna svētību kopiena» izremontēja bijušās pasta telpas, un februārī Umpārtes bibliotēkas krājums tika pārvietots uz jaunām un plašākām telpām. Ar priestera Andreja Mediņa gādību tās vizuāli noformētas, sienas rotā mākslinieka A. F. Pauliņa gleznas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kalna svētību kopiena atsakās apsaimniekot īpašumu «Vecumnieku cietums»

Kategorijas