Reizē darbs un sirdslieta

2019. gada 20. augusts 00:00

1475

Ātrās palīdzības automašīnas šoferis Juris Jakutāvičs stāsta par savu ikdienu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra Bauskas punkta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājam Jurim Jakutāvičam šovasar piešķirts apbalvojums «Par ilggadību», jo viņš NMPD nostrādājis 25 gadus.

Interesē tehnika
Juris izmācījies par traktoristu Dobeles novada Apguldes profesionāli tehniskajā skolā. Visu mūžu viņš strādājis par šoferi, pa vidu veicis galdnieka un celtnieka pienākumus, spēki izmēģināti arī darbos ārzemēs.

«Nebija grūti izvēlēties, ar ko nākotnē nodarboties, jo tas bija jau mans bērnības sapnis. Smiltīs spēlējoties, visu laiku patika mašīnītes, tehniskas lietas. Pirmā darbavieta bija vienā paneļu ražošanas firmā Rundāles novadā. Kad tā bankrotēja, kāds pazīstams cilvēks man ieteica iet strādāt uz slimnīcu par šoferi. Tā kā tajā brīdī nebija vakances, gadu darbojos par galdnieku. Pēc tam strādāju par šoferi. No sākuma vadāju ārstus pie pacientiem mājas vizītēs, pēcāk veicu papildu pienākumus. Viegli no sākuma, protams, nebija, jo vadājām slimniekus pa nodaļām, nācās pat uz morgu vest līķus, skati redzēti un situācijas izdzīvotas daudz un dažādas. Tomēr pie visa adaptējos diezgan ātri. Tā lieta pašu sāka interesēt un ar laiku iepatikās. Tagad varu aiziet mājās un nedomāt par darbu. Sākumā viss negatīvais stāvēja acu priekšā un nevarēju no tā tikt vaļā. Pats galvenais, lai no tām smagajām medicīniskajām situācijām atietu, ir izrunāties, nodarbināt sevi ar kaut ko citu. Pārnākot mājās no darba, par to vispār nerunāju. Lai atslēgtos, labāk paskatos kaut ko jautru, piemēram, humora šovus vai kādu komēdijas žanra filmu,» stāsta Juris Jakutāvičs.

Nezini, kas tevi sagaida
Tagad ar jaunajām operatīvajām mašīnām esot daudz vieglāk strādāt. Nav kā agrāk, kad bija jāmeklē galamērķis, nez kur blandoties, jo tagad pieejamās navigācijas sistēmas darbu uzlabojušas. Modernās tehnoloģijas attīstījušās arī mediķu aprīkojumam – daudz labas aparatūras, nevis kā agrāk – viens mazs koferītis, un viss.

Juri piesaista tas, ka darbs nav vienveidīgs. «Tu nezini, kas tevi galā sagaidīs, kā būs jārīkojas, jo viss ir jādara ātri. Pašam jādomā, kā tikt pie pacienta, kā viņu nepieciešamības gadījumā iznest uz mašīnu utt. Braukšanas ziņā jāizvērtē, kāds ir ceļš, cik ātri var braukt, ja slimniekam kaut kas lauzts, nevar skriet pa bedrēm, jābrauc prātīgi. Ziemā jāizvērtē, vai pie pacienta varēs iebraukt, cik tur dziļš sniegs, arī pavasarī un rudenī lielos dubļos. Tāpēc ir nācies noiet vairākus kilometrus kājām ar visām nestuvēm un aparatūru, lai nokļūtu pie slimnieka,» piedzīvoto vērtē Juris. Bauskas brigādei lielākoties kursēšanas maršruts ir pa Bauskas novadu, bet, ja vajadzīgs, jābrauc arī uz blakusnovadiem. Ja Jelgavā visas brigādes aizņemtas, tad jāaizvieto arī tās. Konkrētu vidējo izsaukumu skaitu diennaktī nevarot nosaukt, jo viens izsaukums spēj veidot teju 100 kilometrus, ir bijis pat 300.

Lieliski kolēģi
Īpaši ir klīniskās nāves gadījumi. Ja izdodas cilvēku atdzīvināt, tad ir vislielākais gandarījums. Avārijas situācijās tas noticis daudz reižu, arī jāzina, kā traumēto pareizi izņemt no avarējušā spēkrata. Tādēļ reizi gadā dienesta transportlīdzekļa vadītājiem jānoklausās lekcijas un pēc tam jākārto eksāmens, lai zinātu, kā rīkoties dažādās situācijās, ar ko nākas saskarties, strādājot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

«Mēs, šoferi, gandrīz jau kā paramediķi esam, jo piedalāmies visur. Ejam palīgā šinēt, pārsaitēt, atdzīvināt, ja vajag, darām vēl citas lietas. Ar kolēģiem sastrādājamies superīgi. Jau no laika gala esam saliedēti, cits citu saprotam, izrunājam arī problēmas, kas sakrājušās. Šajā darbā daudz ko jaunu var iemācīties, arī medicīniskās lietas. Ir interesanti citreiz paklausīties, ko pacientiem stāsta ārsta palīgi, kas varbūt paša veselībai var noderēt,» ikdienas darbu raksturo baušķenieks.

Jābūt izpalīdzīgam un pacietīgam
NMPD šoferīšiem darbs ir atbildīgs, saspringts. Ne vienmēr viss rit vienā skriešanā, bet ir bijis tā, ka no rīta iesēdies auto un tikai pašā vakarā var atpūsties uz brīdi. Vairāki ļaudis nepamatoti izsauc mediķus, piemēram, kad nedaudz pacēlies asinsspiediens, nelielas sāpes vēderā, iegriezts pirkstā.

«Nu jau cilvēki ir kļuvuši prātīgāki un neizsauc mūs bez vajadzības, jo, iespējams, saprot, ka tiešām esam neatliekamā medicīniskā palīdzība. Protams, cilvēkam vieglāk ir izsaukt mūs nekā pašam vērsties pie ārsta vai aiziet uz aptieku pēc zālēm. Pārsvarā pacienti ir vecāka gadagājuma cilvēki. Agrāk nebija tik daudz slimnieku, ļaudis mazāk slimoja. Laikam viņi bija pacietīgāki, paši devās pie dakteriem vai ārstējās mājās. Jaunieši mūsdienās daudz slimo, man liekas, ka uz nervu pamata vairāk, daudz stresa. Aukstajā laikā aktivizējas vīrusi. Grūtāk ir braukt pie nelabvēlīgajām ģimenēm, žēl skatīties uz mazajiem bērniem un viņu sliktajiem dzīvošanas apstākļiem,» piedzīvotajā dalās Juris.

Plānoto jaunievedumu, kad NMPD mediķi varētu reizē strādāt arī par šoferiem, Juris vērtē negatīvi, jo katram tomēr ir jāveic savi pienākumi. Kamēr viens vada transportlīdzekli, četrām rokām jāatrodas pie pacienta, nevis divām. Kas notiks, ja, dodoties uz slimnīcu, cilvēkam kļūst sliktāk? Tāpēc labāk lai ārsta palīgi dara savu darbu un šoferi savu! Kas remontēs mašīnai riepu, ja tā pārplīsīs ceļā, kas nesīs smagos pacientus?! Tas nebūt nav tik viegli. Tā, pēc šofera domām, nebūtu pilnvērtīga palīdzības sniegšana pacientam.

Šoferim ir jābūt izpalīdzīgam, iejūtīgam, pacietīgam, pretimnākošam, laipnam, smaidīgam tā uzskata Juris Jakutāvičs.

Ja paliek brīvais laiks, to izmanto, atpūšoties kopā ar ģimeni mājās vai izbraucot no pilsētas. Tā kā interesē tehnika, kvēlākais vaļasprieks ir mašīnu «tūnēšana», tomēr ne tik bieži to sanākot padarīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Reizē darbs un sirdslieta

Kategorijas