Dzīves princips: «Izmanto to, kas tev ir!»

Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju centra vecākais dārzkopības speciālists

2019. gada 20. augusts 00:00

Dzīves princips: «Izmanto to, kas tev ir!»

Permakultūras sestais festivāls pirmoreiz Kurzemē.

Šogad Permakultūras festivāls pirmoreiz notika Kurzemes reģionā. Visus interesentus viesmīlīgi uzņēma Priekules novada Gramzdas pagasta «Līgotnēs» – manā Māra Narvila saimniecībā, interneta vidē pazīstamā kā «Gramzdas Ēdenes dārzs». Daudzi Latvijas dārzkopji mani zina kā agronomu, tādēļ varbūt kādam likās pārsteigums, ka esmu arī permakultūras piekritējs. Vērīgākie jau, iespējams, bija pamanījuši dažādas idejas par apkures pārbūvi un dīvainām siltumnīcām. Tam un vēl daudz kam citam idejas patiešām esmu smēlies permakultūrā.

Vērot dabu un mijiedarboties
Dzīvoju pēc principa – ja ko piedāvā, tas nozīmē, ka jāņem, jo tu nekad nezini, vai piedāvājums tiks atkārtots. Tā arī mūs abus ar Ingrīdu pagājušajā festivālā uzrunāja Līga Krūmiņa-Krīgere. Daudzi jau iepazinuši viņas un Tomasa Krīgera saimniecību Smiltenes pusē «Lejas Varicēni».

Kāpēc tieši permakultūra? Tāpēc, ka tajā saskatu tagadnes un nākotnes modeli nelielām saimniecībām. Šajā saimniekošanas modelī sakņojas daudzi principi, kas sakrīt ar manu skatījumu uz apkārt notiekošajiem procesiem. Neviena cita saimniekošanas sistēma nebalstās uz tik daudziem pamatprincipiem kā šī. Pateikšu tikai dažus – novēro dabu un procesus tajā, mijiedarbojas, vēro, kā mainās gadalaiki. Izmanto un «sagūsti» atjaunojamās enerģijas – sauli, vēju. Vislabāk man patīk princips «Izmanto to, kas tev ir!». Tas nozīmē paskatīties apkārt un tikai tad domāt par braukšanu uz veikalu.

Pedāļu un saules enerģija
Bet nu pie festivāla. Paldies Elgaram Felcim, Latvijas Permakultūras biedrības vadītājam, par brīnišķīgo programmu! Prieks, ka arī man izdevās dot savu artavu.

Atšķirībā no iepriekšējiem festivāliem, mums bija milzīgs bonuss – «OFF-GRID» projekts, kas nonāca arī līdz manai saimniecībai. Tādējādi izdevās apliecināt, ka atjaunojamās enerģijas izmantošana mazās saimniecībās nav nekas pārdabisks un, galvenais, – nav dārga. Kā mēs smejamies, mums festivāls Gramzdā sākās jau 7. augustā ar pirmo darbnīcu par «pedāļu enerģiju». Princips – nolietots velosipēds var kalpot kā piedziņa daudziem mehānismiem. Mums tika, piemēram, ar to darbināma veļas mašīna, ko sekmīgi jau esam izmantojuši vismaz reizes piecas. Veļa tīra, bet elektrība nav tērēta.

Otrajā darbnīcā izgatavojām saules paneļus, kur ļoti izsmeļoši izglītoja Indreks Roasto no Igaunijas. Šī eksperta zināšanas un ieguldījums bija zelta vērti. Tagad mums ir saules paneļi, kas ražo elektrību ārpus tīkla, un mēs to varam izmantot. Esam jau slēguši klāt datoru, videoprojektoru, ogu žāvētāju. Viss darbojas bez pro-blēmām, plānojam pieslēgt arī akas un laistīšanas sūkni, samazināt saldētavas tēriņus. Gribam to uztaisīt pilnīgi mobilu, lai varam pārvietot pa visu saimniecību (nepilniem trim hektāriem).

Trešajā darbnīcā Andrejs Sņegirjovs iepazīstināja ar iespēju taisīt saules kolektoru. Tagad mums ir pilnībā funkcionējošs siltā ūdens avots. Sistēma darbojas, vienīgi karstāka ūdens ieguvei ūdens mucai vajadzēs likt siltumizolāciju.

Šo trīs darbnīcu izgatavotās iekārtas varēja skatīt festivāla apmeklētāji, bija iespēja iztaujāt arī darbnīcu vadītājus-ekspertus.

Neskaitot tos, ka jau iepriekš apmeklēja «OFF-GRID» projekta darbnīcas, festivālā reģistrējās vairāk nekā 120 pieaugušie un ap 20 bērnu. Permakultūra vairs nav tikai citādi domājošu cilvēku kustība, mēs augam.

Augstās dobes
Ko vēl izdarījām un uzzinājām festivāla laikā? Praktiskajās darbnīcās bija tik daudz un dažādi pieredzes stāsti, ka visur paspēt bija neiespējami. Tas ir labi, ka Latvijā aug pieredzējušu permakultūras lektoru komanda. Pieredzes stāsti bija par permakultūru Jaunzēlandē, lavandu audzēšanu un pieredzi bioloģiskajā saimniekošanā, kā mulčēt dārzu un izmantot zaļmēslojumu, bija «Seeds savers» projekta informācija, ka mēs katrs varam kļūt par šīs kustības dalībnieku. Pats tiku intervēts par vecajām šķirnēm saimniecībā. Izrādījās, ka to ir daudz. Bija stāsts par pašpietiekamas saimniecības veidošanu, par salmu mājām un salmu paneļiem.

Praktiskās darbnīcas no pieredzes stāstiem atšķīrās ar to, ka visiem interesentiem bija iespēja līdzdarboties praktiski, kas cilvēkiem ļoti patīk, jo palīdz daudz labāk izprast procesus un gūt praktisku pieredzi.

Raķeškrāšņu būvniecība lauka apstākļos ļāva festivāla dalībniekiem gatavot siltu ēdienu. Toties dzīvojamajā mājā klātesošie tika iepazīstināti ar raķeškrāšņu būves pamatprincipiem un tika sākta krāsns pamatu veidošana.

Augstās dobes – «Hugel» – principi nāk no Vācijas. Izraktajā tranšejā parādīja izmantojamos materiālus un iekārtoja augsto dobi.

Sievietēm bija lieliska iespēja izmantot vecu drēbju auduma kamolus un visparastāko veikalā nopērkamo grābekli, lai tapotu lieliskas grīdsegas visdažādākajiem izmantošanas nolūkiem.
Augu vācējiem bija divas lieliskas iespējas. Pirmā, kā orientēties mežā, tajā atrast izdzīvošanai nozīmīgus augus un prast tos izmantot. Savukārt otrajā tika meklēti izmantojamie augi saimniecības apkārtnē un tās tiešā tuvumā.

Mums pašiem tagad ir nenovērtējama pieredze darbam ar cilvēku. Esam stiprinājuši savu enerģētisko neatkarību, tikuši pie jauniem paziņām. Ar to jau nekas nebeigsies, viss turpināsies. Raķeškrāns jāpabeidz, būs talka-darbnīca septembra sākumā, jāuzlabo infrastruktūra, un, protams, «Gramzdas Ēdenes dārzs» gaida atkal.

«Permakultūra – tā ir kulturāla, ilgtspējīga saimniekošana, kas attiecas ne tikai uz dārzkopību, augkopību, bet uz visām dzīves jomām – enerģijām, atkritumiem, barības vielu apriti, sadzīvi, komunikāciju. Tas ir dzīvesveids, kas skar visas dzīves jomas. Permakultūras moto – vēro un mijiedarbojies ar vidi un dabu. Esi taupīgs resursu patērēšanā, dod otru dzīvi lietām un priekšmetiem. Mācies sadarboties. Šie un vēl daudzi principi raksturo permakultūras piekritējus, tie māca cilvēkam būt daudzpusīgam.»

Raķeškrāsns darbībā

Raķeškrāšņu būvētāja Tomasa Krīgera no «Lejas Varicēniem» skaidrojums par šīm krāsnīm:
– Darbības princips ir vienkāršs – malku no augšas ievieto degšanas kamerā. Taču deg tikai tās apakšējie 10 centimetri. Kad tie sadeguši, malka pati noslīd uz leju. Ierīcē ir ļoti spēcīga vilkme, un sakarsušās dūmgāzes pa 66 cm garu tuneli sasniedz vertikālo šahtu un strauji ceļas uz augšu. Vertikālā šahta, kas izgatavota no izturīga metāla (diametrs 200 mm), ir izolēta ar akmensvati, un visa konstrukcija paslēpta 200 litru tilpuma metāla mucā. Vertikālās šahtas izejā turbulences dēļ veidojas temperatūras kāpšanas sistēma, un temperatūra kāpj līdz 800 – 1000 grādiem, un sāk degt pašas dūmgāzes. Tas arī ir krāsns efektivitātes noslēpums, tāpēc malkas vajag tik
maz – tā sadeg pilnībā. Pāri paliek vien ogļskābā gāze un ūdens tvaiks, kas bija kokā. Kā apliecinājums tam – reizi gadā no vienas krāsns sistēmas izdodas izgrābt tikai sauju pelnu, protams, nerēķinot tos, kas ikdienā veidojas kurtuvē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīves princips: «Izmanto to, kas tev ir!»

Kategorijas