Sakoptas sētas – miera un labu domu avots

2019. gada 16. augusts 00:00

1290

Sakoptas sētas – miera un labu domu avots

Vērtē Rundāles novada iedzīvotāju veikumu trijos pagastos.

Rundāles novadā jau desmito gadu izvērtē sakoptākās sētas laukos ārpus apdzīvotām vietām un ģimenes mājas apdzīvotās vietās.

Konkurss kā ik gadu notiek vasarā – no jūlija līdz septembrim. Tā regularitāte mudina attīstīt idejas gan jau labi iekopto pagalmu saimniekiem, gan uzrunā jaunus dalībniekus un aicina veidot skaistu savu tuvāko apkārtni. Nav šaubu, – kārtība un sakoptība palīdz sakārtot arī iekšējo pasauli, sniedz mieru un rosina labas domas kā mājiniekos, tā ciemiņos.

Mājas ar gadsimta vēsturi
«Bauskas Dzīve» kopā ar komisiju aplūkoja deviņas viensētas. Interesanti, ka visvairāk darba ieguldīts un vislielāko saimnieku mīlestību un rūpes saņem vecākās mājas, bet acis un sirdi priecējoši panākumi viņiem nākuši ilgi un lēni. Vai vieglāk sākt visu jaunā vietā? Gan jā, gan nē. Rundāles pagasta «Meža rūķīši» būvēti 2008. gadā un jau 2013. saņēma galveno balvu. Lidija Martinkena teic, ka ideju vēl daudz, kaut ciemiņa skatam šķiet – teju pati pilnība jau sasniegta. Regulāri un rūpīgi kopjama aptuveni pusotra hektāra liela platība.

Pie Dzidras Teteres «Lapiņās» tā vien gribējās uzkavēties ilgāk veco ozolu paēnā. Kā latvieši tolaik darīja – pirmo cēla kūti, un tas ir 1929. gads. Māju – nedaudz vēlāk. Visu šo laiku kopts un stādīts ar jūtamu sirds klātbūtni. Mājas tuvumā vieta garšvielu kolekcijai, krūmmellenēm, plūmēm, aprikozēm, netrūkst arī skujeņu, un visu labi uzturēt saimniece pagūst viena. «Lapiņas» konkursā piedalījās arī pagājušajā gadā.

Ne tik bieži izdodas redzēt kleķa māju, kas uzposta un saremontēta dzīvošanai. Rundāles novadā šoreiz tādas atradām «Spuldzes». Agris Ģirupnieks zināja stāstīt, ka māja vecvectēva celta ap 1910. gadu. Kaut gan krāsnis nomainījuši pret centrālo apkuri, tās tomēr vēl bijušas labas. Meistari pirms vairāk nekā simt gadiem godam strādājuši. Taču māju nosaukumu saimnieks izvēlējies, gribēdams būt oriģināls un kādu soli priekšā laikam. Padzirdējis, ka esot izgudrotas spuldzes, kaut par elektrību vēl nebijusi nekāda nojausma, un tā palicis pie šī mājasvārda.

«Veldrēs» jau piecpadsmit gadus saimnieko svitenieki Gaļina un Nikolajs Stupraņonoki. Mājās sastopam saimnieci. Reti laukos vēl kāds lopiņš redzams, bet «Veldrēs» laiskojas bullēni. Soli pa solim tiek kopts un stādīts. Taču vēl arī darbs ārpus mājas, un saimniece atzīst, ka sētai atliek maz laika, bet izskatās, ka padarīts daudz. «Meļļos» gan nevienu no Gūtmaņiem nesastopam. Mājas ļaudis projām darbos. Iespaids par sakoptību patīkams. Pagalms nav liels, bet katrs sīkums pārdomāts.

Laukos iespējamais līdzsvars
Mirdza Kukute «Jaunaudzēs» sirsnīga un runīga. Sausums apskādējis ne vienu vien dārza lolojumu. Peonijas saules pusē, un to bijis par daudz. Mirdza teic, ka būtu jau maza bēda, ja ne ūdens trūkums. Siltumnīcas tuvumā atved lielu cisternu, kādu brīdi tad varot iztikt. Mirdza izrāda «istabu lietainām dienām», tajā gaišs sienu krāsojums un koši ziedi patiesi rada priecīgas domas arī ciemiņiem – vērtētājiem.

Valija Maslova un ģimene Svitenes «Pērlēs» apkopj ne vien sētu, bet arī deviņos hektāros audzē dārzeņus. Vēl saimniecei ir krietns pulciņš vistu, taču sākuši klajā laukā 90. gadu sākumā.

«Malēji» Viesturu pagastā ir Edgara Vladimirova īpašums, kuru apsaimnieko māsa Valentīna Maksimova. Atnākusi no Rīgas kopt slimo mammu un tā palikusi laukos... Darbs Pilsrundālē. Mājai atliek tikai nedaudzās brīvdienas, taču viņa nesūdzas un teic, ka darot, cik varot.

Vēsmas Veģeres «Urštēni» pārsteidz prasmē apvienot saimniecisko vērienu ar smalkās un elegantās keramiķes Laimas Grigones meistarības klātbūtni. Lieli kontrasti? Iespējams, bet varbūt šādā veidā rasts harmonisks līdzsvars, kādu laukos tik bieži nesastapt.

Konkursa komisijas vadītāja Inta Klīve atzina: «Lielu pārsteigumu šogad nav, bet salīdzinoši jāvērtē tās mājas, kurās iegriežamies atkārtoti. Varbūt viss nav ideāli, bet ir process, piemēram «Alejās», kur daudz dod Nikolaja Ļeonova amatnieka prasmes. Savukārt «Strautmanīšos» dominē Fainas Šaškovas mīlestība uz ziediem. Kopumā novada lauku mājās un to saimniekos jutām daudz gaišas enerģijas, darba mīlestību un lielu vēlmi dzīvot skaisti mūsu Rundāles novadā.»

Divpadsmit kritēriju

Rundāles novada lauku viensētas, kuras bija izvirzītas konkursa otrajai kārtai, nedēļas vidū, trešdien, apciemoja komisija. Vērtētājas bija Inta Klīve, komisijas vadītāja, Kristīne Kociņa un Inga Ripa. Braucienā piedalījās arī «Bauskas Dzīve». No katra pagasta,– Rundāle, Svitene, Viesturi,– pēc pirmās kārtas otrajai tika izvēlētas piecas viensētas.

Kritēriju daudz – divpadsmit–, tas aptver gandrīz visu, kas lauku sētā varētu būt redzams. Desmit punktu sistēmā tiek vērtēts kopskats un plānojums, parādes ieeja, iebraucamais ceļš, zālājs, kam šogad gan «atlaides», jo laikapstākļi zāli rautin rauj laukā no zemes... Uzmanība tiek pievērsta kokiem, krūmiem un dekoratīviem stādījumiem. Svarīga arī tehnikas novietne, autostāvvieta, atkritumu savākšanas iespējas. Katru sētu izdaiļo arī īpaši iekārtotas atpūtas vietas – bērnu laukumiņi, karoga masts un pat pastkastītes novietojums. Patīkami, ja, mājai tuvojoties, pamanāms tās īpaši izveidotais nosaukums. Un vēl paredzēti papildus punkti, ja nu redzams kaut kas oriģināls, bet oficiālajā «listē» nav iekļauts.

Katrā vērtējamā grupā – kā viensētām, tā ģimenes mājām apdzīvotās vietās – tiek izraudzīts viens galvenās balvas saņēmējs un piešķirtas trīs nominācijas. Plāksni «Rundāles novada sakoptākā sēta», kas piestiprināma pie mājas sienas, saņem galvenās balvas ieguvējs. Nominētajiem īpašumiem pasniedz novada atzinības rakstus un balvas. Svinīgais apbalvošanas brīdis ir Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sakoptas sētas – miera un labu domu avots

Kategorijas