Iedzīvotāji novērtē neformālu starpvalstu sadarbību

2019. gada 18. augusts 19:12

222

Iedzīvotāji novērtē neformālu starpvalstu sadarbību

Pakrojas un Rundāles amatiermākslinieku pieredze.

Rundāles novada un Lietuvas pilsētas Pakrojas amatiermāksliniekus jau vismaz desmit gadus saista radoša sadarbība. Tās nodibināšanai nebija vajadzīgi starpvalstu līgumi un vienošanās, tikai pašu vēlēšanās iesaistīties mākslas procesu mijiedarbībā. Rundāles gleznotājus ar Pakrojas kolēģiem savulaik iepazīstināja Lilita Lauskiniece, Rundāles novada kultūras darba speciāliste. Rundāles novads un Pakrojas rajons kopš 2009. gada ir sadraudzības partneri.

Gatavo darbus izstādei
Pagājušajā nedēļā Rundāles novada gleznošanas studijas vadītāja Laura Matilde Ikerte, viņas mācekļi Līga Valnere, Vladimirs Manavickis, Kristīne Selane un «Bauskas Dzīves» pārstāve piedalījās radošā seminārā «Baltu mitoloģiskie simboli» Pakrojas kultūras centrā. To vadīja Šauļu profesionālo mākslinieku apvienības līdere Zita Vilutīte. Savukārt divu valstu amatiermākslinieku jau ierastās aktivitātes organizē Pakrojas kultūras centra gleznošanas studijas vadītāja Laimute Veličkiene.

Pārrobežu projekts «3P», ko izstrādāja Pakrojas kultūras centra direktore Renata Budriene, šogad saņēma Lietuvas Kultūras padomes finansējumu. Viņa stāsta: «Projekta nosaukuma atšifrējums ir patriotisms, partnerība, pilsonība. Kopā ar Rundāles novada amatiermāksliniekiem un pašdarbības kopu dalībniekiem pakrojieši piedalīsies mūsu pilsētas svētkos, kas notiks 23. un 24. augustā, atcerēsies akcijas «Baltijas ceļš» 30. gadadienu, kā arī Rundāles novadā un Pakrojā organizēs Baltu vienotības dienu, kas tiek svinēta 22. septembrī.»

Māksliniekiem un citiem interesentiem adresētais radošais seminārs «Baltu mitoloģiskie simboli» ir jaunu ideju darbnīca. Pēc skicēm, ko dalībnieki izstrādāja seminārā, Rundāles un Lietuvas amatiergleznotāji jau veido māk-slas darbus, ko Pakrojas kultūras centrā eksponēs kopīgā izstādē 18. augustā. Tā būs abu valstu entuziastu dāvana pilsētas svētkos. Pēc tam izstāde ceļos uz Rundāli.

Domā un skicē
Zitas Vilutītes lekcija izraisīja lielu interesi. Dalībnieki konspektēja lektores stāstījumu un vienlaikus gatavoja ideju skices. Prezentācija bija sagatavota lietuviešu valodā, taču Zita centās svarīgākās tēzes iztulkot krievu valodā. Acīmredzot pierobežas latviešiem beidzot vajadzētu sasparoties un organizēt lietuviešu valodas kursus, lai varētu saprasties bez svešvalodas starpniecības. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Lietuvā – īpaši Biržu rajonā – ir daudz vairāk latviešu valodas pratēju nekā mūsu pierobežas novados. Daži, piemēram, Biržu reģionālā parka vadītājs Kestutis Barons, to ir apguvuši mūsdienās. Viņa motivācija bija racionāla. Kestutis uzskatīja, ka daudz loģiskāk vides terminoloģiju ir iemācīties latviešu, nevis angļu valodā, jo dabas aizsardzības jomā ar Latviju ir tieša saikne.

Latviešu un lietuviešu mitoloģiskie simboli ir ārkārtīgi līdzīgi, turklāt analogi sastopami daudzviet pasaulē, apliecinot arhaiskās pasaules vienotību. Lektore uzsvēra: «Ir ļoti svarīgi uzturēt līdzsvaru starp senatni un mūsdienām, vienlaikus arhaisko pasauli uztverot ar 21. gadsimta cilvēku acīm. Mākslas darbiem, ko izstrādāsit, tas piešķirs padziļinātu dimensiju. No seminārā tapušajām skicēm un izjūtu pierakstiem katram būs jāizvēlas kodols, lai mājās patstāvīgi veidotu savu personisko stāstu – laikmetīgu mākslas darbu brīvi izvēlētā tehnikā. Arhaiskais cilvēks simbolos atspoguļoja savu iekšējo pasauli, bet mūsdienu cilvēks – ārējo. Laikmetīgās mākslas darbos intuitīvajai un racionālajai pieejai nevajadzētu disonēt, tām būtu jāsaplūst.»

Dzied sutartines
Aizraujoša un emocionāla bija semināra otrā daļa, kad lektore aicināja simbolu pasaulē iedziļināties ar skaņu palīdzību, kopīgi mācoties dziedāt sutartines. Tie ir Lietuvas Aukštaitijas reģiona arhaiskie daudzbalsīgie dziedājumi, pazīstami kopš 16. gadsimta. Sutartines 2010. gadā tika iekļautas UNESCO Pasaules kultūras nemateriālā mantojuma sarakstā.

Melodijas ir simetriskas, ar vienāda garuma daļām, tās izpilda vienā toņkārtā. Tekstos atspoguļojas arhaiskā cilvēka izpratne par lietu kārtību pasaulē ar simbolu bagātīgu pielietojumu. Sutartines ir ļoti līdzīgas indiešu rāgām, uzsver Zita Vilutīte. Tāpat kā sutartinēm, rāgām nav nošu pierakstu. Starp citu, lietuviešu vadītā sutartiņu meistarklase darbojās smagā metāla un etniskās mūzikas festivālā «Zobens un lemess» šī gada jūnijā Bauskas pilskalna estrādē.

Semināra apmeklētājiem Zita Vilutīte mācīja sutartini par saules rietu, auditoriju sadalot divās balsu grupās. Galvenais uzdevums bija fiksēt simbolu, kas prātā aizķeras spontāni, un to atainot skicēs un kolāžās. Radošo darbu izstrāde turpinājās līdz vēlam vakaram. Pēc tam semināra vadītāja analizēja kolāžas un iesaistījās domu apmaiņā ar dalībniekiem.

Vēl viena iniciatīva
Zita Vilutīte atklāj, ka Lietuvas un Latvijas pierobežas mākslinieku sadarbība jau ir zināma starptautiski: «Mans un Šauļu profesionālo mākslinieku apvienības lolojums ir starptautisks mākslas festivāls «Anima Mundi», kurā iesaistās daudzas pasaules valstis. Pirms to sarīkot Lietuvā, uzrunājām tuvākos partnerus – rundāliešus un baušķeniekus. Festivāla izstādes dažādās valstīs notiek ik pēc diviem gadiem.

Rundāles gleznošanas studijas un Bauskas biedrības «Meistars Gothards» pārstāvji kopā ar lietuviešiem ir piedalījušies biennālē Lietuvā, Gruzijā un Portugālē. Īpaši aktīva ir iecavniece, arī Bauskas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Aina Putniņa. Viņa Lietuvā piedalās arī individuālās izstādēs. Šī gada aprīlī Ainai bija personālizstāde Jurbarkas mākslas galerijā. Tā ir pilsēta netālu no Kauņas. «Anima Mundi» nesaņem ne Lietuvas valsts, ne pašvaldību finansējumu – visu organizējam paši. Priecājos par latviešu kolēģu atsaucību.»

Veidos divas izstādes
Pirmos biklos soļus, dibinot draudzību ar Pakrojas entuziastiem, atceras Laura Matilde Ikerte: «Kad Rundāles novada kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece mani un mācekļus pirmo reizi uzaicināja pievienoties Rundāles pašdarbnieku kopai, kas devās koncertēt uz Pakroju, jutāmies bikli. Cits par citu neko nezinājām, nebijām redzējuši Lietuvas kolēģu mākslas darbu izstādes. Taču sadraudzība veidojās strauji, jo lietuvieši ir ļoti atvērti, tieši un bezgala sirsnīgi. Nolēmām ik gadu apmainīties ar abu studiju dalībnieku jaunāko darbu izstādēm.

Ļoti satuvināja pirmais kopīgais plenērs Pakrojā. Mums tolaik nebija nekādu sponsoru – paši organizējām! Esmu neformālas pārrobežu sadarbības piekritēja, jo sākotnēji tas ļauj ātrāk izveidot ciešas, individuālas saiknes. Tagad gan Rundāles novada dome finansē vietējās gleznošanas studijas darbību, par ko dalībnieki ir pateicīgi pašvaldībai.»

Laura Matilde Ikerte informē, ka izstāde «Baltu mitoloģiskie simboli» nav vienīgais šī gada sadarbības projekts. Rundālieši tradicionāli piedalījās eņģeļu gleznu un skulptūru izstādē, kas pirms Ziemassvētkiem tika atvērta Pakrojā. Šoreiz, vienojoties ar kolēģi Laimuti Veličkieni, tika nolemts sarīkot amatieru darinātu telpisku kroņu izstādi. Tie varētu būt vismaz attālināti līdzīgi Latvijas tekstilmākslas spilgtākās pārstāves Edītes Pauls-Vīgneres darinājumiem.

Laura Matilde jau ir apmeklējusi kroņu veidotājas Brigitas Strodas meistarklasi, lekciju un labprāt dalīsies pieredzē ar mācekļiem.

Otra dzimtene
Pakrojas gleznošanas studijas dalībniecei Nadeždai Glebenei par starpvalstu attiecībām ir ļoti personisks viedoklis: «Esmu ukrainiete, dzimusi un mācījusies Žitomirā. Pirms divdesmit diviem gadiem apprecējos ar lietuvieti, pārcēlos uz mazpilsētu Pakroju. Ja sēdētu un bēdātos, ka Pakrojā vairākums iedzīvotāju nerunā krievu valodā, tā būtu manis pašas nolemtā izolācija. Nebija viegli, taču iemācījos runāt lietuviski.

Tagad man ir labs darbs. Esmu Pakrojas pils izglītojošo programmu vadītāja keramikā jebkura vecuma apmeklētājiem. Žitomirā sāku mākslas studijas, bet nepabeidzu. Lietuva ir kļuvusi par manu otro dzimteni. Tagad, bieži satiekoties ar latviešiem, apgūstu arī jūsu senās un laikmetīgās kultūras nianses. Noteikti uzrakstiet, ka tieši māksla man pavēra durvis uz Lietuvas tradīcijām, seno kultūru, tautas mūziku un vizuālo mākslu! Bez tā visa dvēselē es justos kā svešiniece.»

UZZIŅAI

No 2019. gada darbu ir sācis Baltijas Kultūras fonds, kas paredzēts kopīgiem kultūras projektiem starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Baltijas Kultūras fonda mērķis ir veicināt Baltijas valstu kultūras sadarbību un stiprināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūras starptautisko pazīstamību, īstenojot kopīgus kultūras projektus un pasākumus, lai panāktu lielāku starptautisko ietekmi. Turpmāk ik gadu tiks izsludināts kultūras projektu konkurss.

Baltijas Kultūras fonds atbalstīs profesionālus pasākumus un projektus arhitektūrā, vizuālajā mākslā, dizainā, literatūrā, mūzikā, skatuves mākslā, bibliotēku, muzeju un arhīvu nozarēs, kā arī finansēs starpdisciplinārus projektus.

Avots: Latvijas Kultūrkapitāla fonda mājaslapa.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji novērtē neformālu starpvalstu sadarbību

Kategorijas