Kopīgiem spēkiem uzlabo dzīves telpu zivīm
Aizvadītā talka Lielupē pie Ziedoņiem svētdien, 11. augustā, apliecināja, ka, brīvprātīgi kopā sanākot, attīrot upi no ūdenszāļu saknēm un paralēli veidojot piemērotu akmeņu krāvumus zivju nārsta vietām, iespējams uzlabot dzīves apstākļus ūdentilpnē mītošajām spurainēm. Lauvas tiesu pirms tam bija paveikusi tehnika, taču cilvēkam, pieliekot savu roku, rezultāts ir precīzāks un krietni labāks.
Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēdētājs Valērijs Gabrāns atklāja, ka biedrība pirmo ūdenskrātuves tīrīšanas projektu īstenojusi 1998. gadā. Šajā laika sprīdī kopumā realizēti 20 projekti, kas V. Gabrāna skatījumā neesot maz. Ar biedrības finansējumu vien šiem vērtīgajiem darbiem nepietiekot, tālab tiek meklēts atbalsts gan Zivju fondā, gan pašvaldībā. Šogad diviem biedrības iniciētiem projektiem Rundāles un Bauskas novadā piešķirts vairāk nekā 9000 eiro finansējums katram. Biedrībai no savas kabatas jāatvēl bija mazāk par desmit procentiem.
V. Gabrāns skaidro, ka darbi sadalīti trīs etapos un teju pabeigti. Izvēlēts posms, kas jau pirms desmit gadiem tīrīts, un ūdenstilpnes dziļums pieļauj agregātu atrašanos ūdenī. Pirmajā cēlienā ar traktortehnikas palīdzību izvākti lielākie sanesumi un zaļo augu masa no upes uz krastu. Otrajā piegājienā veikta minerālās grunts irdināšana, bet trešā posma darbi saistīti ar apzinātu upes gultnes veidošanu labvēlīgākam zivju nārstam, galvenokārt vimbām un upes nēģiem.
V. Gabrāns akcentē, ka tieši pirmajos dzīves brīžos no inkubētā ikra līdz acīmredzamam zvīņaines izmēram ap 95 % zivju iet bojā. Lielākoties tas notiekot tamdēļ, ka dzīves apstākļi neesot piemēroti. Arī zivis pašas veidojot akmeņu krāvumus, taču, cilvēkam piepalīdzot, efekts esot labāks. «Zivij uz akmeņu kaudzēs nārstojot, ikri pa spraugām krīt uz leju. Ūdens straume tiem pienes barības vielas un skābekli, ļaujot ikriem izdzīvot. Atnāk plēsējzivis, kas grib pamieloties ar tiem, bakstās, netiek klāt. Arī pieaugot mazajām zivtelēm ir kur patverties un saglabāt dzīvotspēju, tādējādi suga dabīgi spēj atražoties. Ja šādu vietu nav, straume ikrus nes, nes, nes, kamēr tie dūņās nokrīt un iet bojā,» procesus dabā raksturo V. Gabrāns.
Gan izglītošanai, gan reālam ieguldījumam pagājušajā nedēļā tika aicināti visi interesenti uz kopīgu talku Lielupē. Pirmais aicinājums bija ceturtdien, 8. augustā, kas pēc pirmajām prognozēm vēstījusi par piemērotiem apstākļiem izvirzītajam mērķim. Taču ilgstošās lietusgāzes plānus mainīja, un sanākšana tika pārcelta uz svētdienu. Šoreiz bija trāpīts desmitniekā, saule tikai brīžiem savu vaigu slēpa mākonī, ūdens bija pietiekami komfortablā temperatūrā, lai uzturētos upē ilgāk par stundu. Ģimenes ar bērniem, dabas draugi, kā arī rūdīti makšķernieki pulcējās, lai sniegtu savu artavu zivju dzīves telpas uzprišināšanā.
Vairāk par šo tematu lasiet laikrakstā «Bauskas Dzīve» otrdien, 13. augustā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»