Pārvarot grūtības, top jaunas skolas

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vecākais speciālists

2019. gada 13. augusts 00:00

651

Bauskas pilsētas reālģimnāzija pirmo mācību gadu uzsāka 1919. gada 22. septembrī.

Publikācijā «Gan politiskas, gan finansiālas barjeras» laikraksta «Bauskas Dzīve» 2. augusta numurā pievērsos izglītības nozarei Bauskā. Šo tēmu turpinot, jāatzīst, ka jaunās mācību iestādes pirms 100 gadiem tapa ļoti sarežģītos, varētu pat teikt – ekstremālos apstākļos. Lai gan toreiz skolās mācības vēl nesākās 1. septembrī, pēc 23. augusta domes lēmuma par mācību iestāžu atvēršanu laika tomēr bija ļoti maz. Jāņem vērā arī tā laika militāri politiskā situācija.

Nodarbojas ar marodierismu
Lai gan Sarkanā armija no mūsu pilsētas bija padzīta jau pavasarī, Bauskā un apkārtējos pagastos tomēr atradās ievērojami daudz Latvijas valstij nelojāla vācu karaspēka, kas 1919. gada vasarā un rudenī nepakļāvās Antantes prasībām un nedevās atpakaļ uz Vāciju. Lai gan tieša konfrontācija ar Latvijas armiju sākās tikai 8. oktobrī, arī pirms tam vācu karavīri dažādi traucēja Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nodarbojās ar marodierismu.

Piemēram, saglabājies šāds policijas ziņojums: «Naktī no 27. uz 28. augustu šajā gadā Pilsmuižas (Bauskas) pagasta «Sunteiku» mājās četri apbruņojušies vācu zaldāti nolaupījuši Jānim Sunteikam 1260 rubļus Ost naudā (speciāla nauda, ko lietoja Pirmā pasaules karā Vācijas okupētajā Krievijas teritorijā – aut.), 2110 rubļus cara naudā, zelta gredzenu vērtībā 200 rubļi, divi pāri vilnainu zeķu vērtībā 10 rubļi un pagasta naudas 835 rubļus Ost naudā, un 190 rubļus cara naudā...» Līdzīgs atgadījums bijis arī Svitenē: «Naktī no 6. uz 7. septembri šajā gadā Ernestam Baumgartenam, dzīvo Švitenes pagasta sudmalās, nolaupīts no 10 apbruņotiem vācu zaldātiem: 261 rublis Ost naudā, 501 rublis krievu cara naudā, 3 rubļi sudraba naudas (..), 2 zelta laulības gredzeni (..), 2 zelta gredzeni ar akmeņiem (..), 1 zelta broša ar dārgakmeņiem (..), 1 sudraba pulksteņa ķēde (..), 1 sudraba broša (..), 65 mārciņas žāvētas cūkgaļas 520 rubļu vērtībā, 25 mārciņas ceptas rudzu maizes 12,50 rubļu vērtībā, 17 vistu olas 5 rubļu vērtībā, dažādas fotogrāfijas un Vilhelma Baumgartena atstātā mantojuma saraksts.»

Jāpiemin, ka arī lielinieku aktivitātes vēl nebija beigušās, piemēram, kādā septembra naktī uz Jelgavas ceļa Bauskas tuvumā bija izkaisīti komunistu avīzes «Cīņa» eksemplāri.

Daudzi desmiti pretendentu
Interesanti, ka pilsētas valdes skolu komisijas vadītāja Jura Varenā vēstules iespējamiem direktora amata pretendentiem, kā arī sludinājumi vairākos laikrakstos ar darba piedāvājumiem iecerētajās Bauskas skolās tika nosūtīti jau nedēļu pirms iepriekš minētā domes lēmuma. Par to liecina šāda skolu komisijai nosūtītā vēstule: «Pamatojoties uz «Latvijas Sargā» ievietoto sludinājumu (N 115 no 17. augusta), kā arī uz J. Varenā kunga vēstuli no 16. augusta, pieteicu ar šo savu kandidatūru uz direktora vietu jaunatveramā Bauskas vidusskolā. Ja tieku ievēlēts, lūdzu līdz ar paziņojumu atsūtīt arī ziņas par algas lielumu un citiem noteikumiem. Augstcienībā J. Pērkons Cand. Math. Smiltenē 19. VIII 1919.»

«Latvijas Sarga» 22. augusta numurā lasāms šāds sludinājums: «Bauskas pilsētas pamat- un vidus skolās, kuras nodomāts atvērt šī gada septembra mēnesī, vajadzīgi visos priekšmetos skolotāji (-jas). Kandidāti, kuri vēlētos šās vietas pieņemt, tiek lūgti pieteikties Bauskas pilsētas valdes skolu komisijā, iesniedzot vajadzīgos dokumentus. Skolnieku (-ču) pieteikšanos pieņem jau tagad Bauskas pilsētas valdes telpās, katru darba dienu no plkst. 11 līdz 1 dienā.» Par šo sludinājumu ieinteresējās skolotāji no visas Latvijas, izņemot lielinieku kontrolēto Latgali, kur šāda informācija nebija pieejama. Skolu komisijai bija, no kā izvēlēties, jo pieteicās daudzi desmiti pretendentu ne tikai no Bauskas un apkārtējiem pagastiem, bet arī no Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Gulbenes, Alojas, Cesvaines, Raunas, Rankas un daudzām citām vietām. Manuprāt, visinteresantākais ir skolotāja Friča Zauera pieteikums no leģendārā kuģa «Saratov», uz kura neilgu laiku pirms tam uzturējās Latvijas Pagaidu valdība.

Pāriet uz telegrammām
30. augustā Bauskas pagaidu dome nolēma apstiprināt amatā jaunos izglītības iestāžu vadītājus. Par vidusskolas pārzini (direktoru) kļuva Jēkabs Pērkons no Smiltenes, bet pamatskolā līdzīgu amatu ieguva Jānis Žibeika, kurš iepriekš bija strādājis vairākās Bauskas apriņķa pagastu skolās. Šajā un nākamajā, 13. septembra, domes sēdē apstiprināja arī abās skolās darbā pieņemamos skolotājus. To starpā nebija neviena, kurš šo amatu Bauskas pilsētā bija pildījis lielinieku valdīšanas laikā, lai gan arī viņi bija pieteikušies. Vai nu viņus vietējā vara uzskatīja par politiski neuzticamiem, vai arī pie vainas bija viņu uzstājīgie lūgumi pēc 1919. gada pirmajā pusgadā neizmaksātajām algām un taisnības meklēšana dažādās instancēs.

Vēl jāpiebilst, ka arī tolaik veidojās situācija, ko mūsdienās dēvē par «komunikācijas problēmām». Par to liecina sarakste ar topošo direktoru J. Pērkonu. Spriežot pēc zīmogiem, tolaik pasta sūtījumi starp Bausku un Smilteni ceļoja četras dienas, bet visai šai skolu epopejai bija steidzamības piegarša. Var saprast, ka vidusskolas direktora amata kandidāts sācis nervozēt, laikus nesaņemot nekādu informāciju par savu izraudzīšanu šim amatam. Tā 24. augustā viņš nosūtīja atklātni J. Varenajam: «..Nupat ir pagājusi vesela nedēļa, kamēr saņēmis Jūsu vēstuli un pieteicos par kandidātu uz direktora vietu, bet atbildes vēl nekādas neesmu saņēmis. Lūdzu telegrafēt man par vēlēšanu iznākumu, jo mani grib saistīt te...» Savukārt 30. augustā tika saņemta īsa telegramma: «Bauska. Varenajam. No Smiltenes. Lūdzu atbildi direktora vēlēšanu lietā reālģimnāzijā. Pērkons.» Var nojaust, ka pretējā virzienā tika nosūtīta telegramma ar ilgi gaidīto apstiprinājumu, jo 1. septembrī J. Varenais saņēma vēl īsāku telegrammu: «Rīt otrā izbraukšu uz Bausku. Pērkons.» Te nu redzams, ka pāreja no pasta sūtījumiem uz telegrammām bija veiksmīgāks risinājums, kad vajadzīgo informāciju varēja saņemt jau dažu stundu, nevis dienu laikā.

Meklē izvazāto inventāru
Augusta beigās pilsētas valde ar sludinājuma palīdzību aicināja namu īpašniekus piedāvāt iznomāšanai telpas savos namos skolu vajadzībām. Citā sludinājumā privātpersonas tika uzaicinātas atdot pilsētas valdei skolu inventāru un mācību līdzekļus, kas bija izvazāti iepriekšējos kara un juku laikos, piedraudot, ka «šī uzaicinājuma neizpildītāji tiks saukti pie likumīgas atbildības par svešas mantas piesavināšanos». Mantu meklēšanā iesaistījās arī policija, un no Iecavas tika atgādāti 26 bojāti skolas soli, lai gan uz turieni 1918. gada februārī vācu karaspēks bija aizvedis 40 «veselus» solus. Kādreizējā pilsētas skolā no inventāra bija saglabājušies tikai trīs bojāti grāmatu skapji, divi bojāti globusi, viena ģeogrāfijas sienas karte un harmonijs.

Bauskas domes sēdē 13. septembrī nācās lemt par vidusskolas statusu, un deputāti vienprātīgi atbalstīja tās veidošanu par reālģimnāziju. Alternatīvs risinājums būtu klasiskā ģimnāzija ar atšķirīgu programmu un mācību priekšmetiem. Skolu komisija ziņoja, ka mācību iestāžu vajadzībām noskatījusi J. Žibeikam piederošo namu tagadējā Baznīcas ielā 14 un Friča Grīšļa namu tagadējā Plūdoņa ielā 14. Ar J. Žibeiku, kurš bija ēkas īpašnieks un nule kļuvis arī par šajā namā izmitināmās pamatskolas pārzini, tika noslēgts īres līgums par 75 rubļiem mēnesī. J. Žibeika namā bija desmit istabu, pusi no tām varēja izmantot klašu telpām, bet atlikušās bija skolas pārziņa dzīvoklis.

Par skolu komisijas noskatīto F. Grīšļa namu vidusskolas vajadzībām gan turpmāk vairs netiek spriests. Iespējams, šajā pievilcīgajā un sabiedriskām vajadzībām atbilstīgajā namā atkal bija iemājojusi vācu karaspēka komandantūra, tāpat kā Pirmā pasaules kara laikā. Tad nu nekas cits neatlika, kā izmantot veco bijušās pilsētas skolas namu tagadējā Rīgas ielā 8. Radās gan neliela aizķeršanās, jo vidusskola paredzēja sešu gadu apmācību, bet šajā ēkā bija vien četras klašu telpas. Tā kā senāk šeit mācījās tikai zēni, bija ierīkota viena tualete, taču jaunajā vidusskolā bija paredzētas apmācības gan zēniem, gan meitenēm, tamdēļ steidzami vajadzēja ierīkot otru tualeti. Arī mācību klašu trūkumu pagaidām atrisināja, izveidojot apvienoto 5./6. klasi un tai atvēlot skolas sarīkojumu zāli. Remonts tika veikts dažas dienas pirms skolas atvēršanas. Par to liecina pilsētas valdes pieprasītie trīs šķūtnieki ar zirgiem skolas remontam vajadzīgo materiālu pārvešanai no 15. līdz 21. septembrim.

Lai gan bija daudz grūtību un nestabila politiskā situācija, Bauskas pilsētas reālģimnāzija savu pirmo mācību gadu uzsāka 1919. gada 22. septembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārvarot grūtības, top jaunas skolas

Kategorijas