BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kad grib vakcinēt, bet nevar

ILZE ŠĶIETNIECE

2019. gada 9. augusts 00:00

48
Kad grib vakcinēt, bet nevar

Bērniem ir ļoti svarīgi ievērot potēšanas kalendārā noteikto termiņu.

Ģimene, kas Latvijā ieradusies no kādas dienvidu valsts un plāno uzturēties šeit pāris mēnešu, sastapusies ar pārsteidzošu situāciju. Četrus mēnešus veco mazulīti nevar vakcinēt atbilstīgi potēšanas kalendāram pat par maksu. Aizdomājoties par to, rodas jautājums, vai līdzīgos apstākļos nonāk arī latviešu bērni, kuri dzimuši un dzīvo aiz mūsu valsts robežām.

Nevar pat par naudu
Ģimene ar diviem bērniem vasarā plāno divus mēnešus uzturēties Latvijā. Šajā laikā jaunākajai atvasei – četrus mēnešus vecajai meitiņai – pēc dzimtās valsts vakcīnu kalendāra jāsaņem kārtējās potes. Māmiņa jau laikus interesējas par iespējām to izdarīt pie vietējiem ārstiem.

Apzinot vairākus mediķus, nācies secināt – sākotnēji visi ir laipni un atsaucīgi, gatavi mazuli pieņemt uz pārbaudi. Salīdzinot potēšanas kalendāru, secina, ka atšķiras tikai viens punkts, tādēļ neredz nekādu problēmu meitenīti vakcinēt. Tomēr pēc laika ārsti piezvana vēlreiz, atvainojas un atzīst, ka tas nav iespējams, lai arī dzīvojam Eiropas Savienībā (ES) un noteikumiem it kā vajadzētu būt vienlīdzīgiem visu dalībvalstu bērniem.

Ģimene pat nepretendē uz bezmaksas potēm un būtu gatava samaksāt nepieciešamo summu par vakcīnām, taču tas tik un tā neesot iespējams. Mediķi apgalvo, ka ārvalstu bērniem tās gluži vienkārši nav pieejamas, jo pasūtītas ierobežotā daudzumā. Vecāki tiek mierināti, ka nekas nenotiks, ja vakcinēs pāris mēnešu vēlāk savā dzimtajā valstī.

Veiksmīgāka pieredze

Tajā pašā laikā cita māmiņa, latviete, kura ilgus gadus dzīvojusi Lielbritānijā, stāsta, ka savu mazuli vakcinējusi gan šeit, gan tur. «Potējām Anglijā visas tās potes, kas ir viņu kalendārā, un Latvijā atlikušās, jo šeit to ir vairāk. Piemēram, viņi pret tuberkulozi nepotē,» stāsta mamma. «Mēs to izdarījām septiņu mēnešu vecumā, kas bija vēlāk, nekā Latvijā paredzēts, un tas bērnam bija briesmīgi...»
Puika dzimis Lielbritānijā, sākotnēji bija deklarēts tur, bet, plānojot atgriezties Latvijā un stājoties bērnudārza rindā, vecāki viņu pierakstīja šeit. Vakcīnas bērns saņēmis pie pediatra, un tās bija bez maksas. «Neviens mums nejautāja, kur dzīvojam. Un tam arī nebija nozīmes, jo mums bija šejienes adrese,» piebilst mamma.

Tajā pašā laikā arī Anglijas mediķiem nav bijuši nekādi iebildumi vakcinēt bērnu, kas deklarēts citā ES dalībvalstī. Arī tur tas darīts bez maksas. Varbūt problēma slēpjas apstāklī, ka bērna vecāki vienā gadījumā ir latvieši, bet otrā – ne?

Risināms jautājums

Daudz kas atkarīgs no mediķu ieinteresētības, liek secināt Slimību kontroles un profilakses centrā (SPKC) teiktais.

«Pat tad, ja vakcīna ģimenes ārstam no valsts ir piegādāta, viņš to nedrīkst izmantot, lai vakcinētu par maksu,» apliecina SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa. «Bet iestādes, ārsti, kuri veic vakcināciju, var sazināties ar lieltirgotājiem – tiem pašiem, kuri piegādā valsts vakcīnu –, un lūgt piegādāt maksas. Visdrīzāk, viņiem noliktavā tādas ir. Tā kā tas ir risināms jautājums, tikai prasa mazliet laika.» Viņa piebilst, ka sistēma ir līdzīga, kā veicot jebkuru maksas vakcināciju. Ja ārsts ar to nodarbojas, piemēram, potē pieaugušos pret ērču encefalītu, arī šīs vakcīnas pasūta no lieltirgotājiem.

Rīgā ārvalstu pacientus varētu sūtīt uz lielajiem maksas vakcinācijas centriem, kam šādu pakalpojumu sniegšana ir ikdiena, jo, piemēram, potē ceļotājus pret dažādām infekcijām, kas sastopamas galamērķī, teic E. Dimiņa. Šādu pakalpojumu sniedz arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centrs. Pirms vizītes gan ieteicams sazināties ar iestādi un noskaidrot, vai vakcīna ir pieejama. Iespējams, vajadzēs arī ģimenes ārsta nosūtījumu, jo var gadīties, ka mediķi negribēs pieņemt bērnu, par kuru neko nezina.

Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka bērniem ir ļoti svarīgi ievērot vakcinācijas kalendārā noteikto termiņu. Tādēļ par nepieciešamās potes saņemšanas iespējām vecākiem būtu ieteicams parūpēties savā dzīvesvietas valstī pirms došanās ceļojumā. Ja tas tomēr nav iespējams un vakcinācija nepieciešama ceļojuma laikā, to var veikt jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tikai nepieciešams uzrādīt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), apgalvo VM pārstāvis Oskars Šneiders. Ja nepieciešamā palīdzība netiek sniegta vai ārstniecības iestāde neatzīst citā valstī izsniegto EVAK, VM aicina par to ziņot Nacionālajam veselības dienestam (NVD).

Nāk pretī reemigrantiem
«Ārvalstīs dzimušam Latvijas bērnam ir tiesības te saņemt vakcīnas, kas pienākas pēc šejienes kalendāra,» saka E. Dimiņa, piebilstot, ka šajā gadījumā stāsts ir vienkāršāks, jo nesen grozīti noteikumi. Ja bērns piedzimis, piemēram, Īrijā un atgriezies Latvijā, bet vakcinācijas kalendāru atšķirības dēļ kādu poti tur nav saņēmis, tas ir iespējams, kaut vai viņam vairs nav ne divi, ne četri mēneši, bet jau divi gadi. Medicīniski tā nav liela problēma, lielākais risks ir pakļaušana infekcijas riskam, kamēr vakcīna nav saņemta.

Bezmaksas vakcināciju šiem bērniem tāpat nodrošina par valsts līdzekļiem, un ģimenes ārsts to var pasūtīt tāpat kā jebkuram citam mazulim. Tas pats attiecas arī uz ārzemniekiem, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju. Šādā gadījumā ģimenes ārstam gan ir mazliet grūtāk, jo jāsaņem NVD atļauja bezmaksas vakcinācijai. Arī personas, kam piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, uzskatāmas par Latvijā apdrošinātām un ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

UZZIŅAI

Par gadījumiem, kad, uzrādot EVAK karti, nav iespējams bērnu vakcinēt, var ziņot NVD klientu apkalpošanas centra speciālistiem:
zvanot pa tālruni 80001234; rakstot e-pastā: nvd@vmnvd.gov.lv.

Ja Latvijas valstspiederīgais, kas dzīvo un strādā kādā no ES, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveicē, īslaicīgi dodas uz dzimteni, piemēram, apciemot radus, viņš savā nodarbinātības valstī var noformēt EVAK. Tā sniedz iespēju Latvijā saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem. Šādu kārtību nosaka ES regulas par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju.

Avots: Veselības ministrija.