Savējo un publikas mīlēti

Vallē aktieriem pasniedz Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju.
Vecumnieku novada Valles pagastā 5. augustā aktieru Amtmaņu muzejā jau 17. reizi tika pasniegta režijas vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmija.
Par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu skatuves mākslā Latvijas Nacionālajā teātrī (LNT) par Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmijas laureātiem tika pasludināti aktieri Marija Bērziņa un Jānis Skanis. Aplausiem un bravo saucieniem skanot, mākslinieki saņēma apliecinājumu un pašvaldības sarūpētu naudas balvu – katrs 250 eiro; ar ziediem aktierus sveica svētku apmeklētāji.
Īpaši kuplā skaitā
Dižā novadnieka – aktiera, režisora, skatuves mākslas pedagoga, profesora – Alfreda Amtmaņa-Briedīša 134. dzimšanas dienai veltītais atceres sarīkojums sākās ar mācītāja Roberta Otomera vadīto dievkalpojumu Valles evaņģēliski luteriskajā baznīcā un vijoļu dueta «Violin Diivas» – Leldes Zaržeckas un Ineses Fedorovskas – koncertu. Pēc tam teātra darbinieki, aktieru talanta pielūdzēji, ļaudis no plašas apkaimes un tālienes, kuri šoreiz bija saradušies īpaši kuplā skaitā, pulcējās muzeja dārzā.
Klātesošos uzrunāja aktieru Amtmaņu muzeja vadītāja Dace Anna Zvaigzne. Viņa atgādināja, ka draudzība ar teātra saimi un tradīcija godalgot kādu no LNT darbiniekiem aizsākusies 1985. gadā, kad atzīmēta leģendārā ilggadējā LNT režisora un latviešu teātra mākslas vārda spodrinātāja Alfreda Amtmaņa-Briedīša 100. dzimšanas diena un «Zvanītāju Bukās» atvērts muzejs. Kopš tā laika svinības 5. augustā tiek rīkotas katru gadu, bet reizi divos – izraudzīti kandidāti apbalvojumam.
Godam nosvētīta simtā sezona
No ikgadējās kopsapulces, kas iezīmē kārtējās, 101. sezonas sākumu, «pa taisno» no Rīgas uz Valli bija braukuši teātra darbinieki, jaunie un pieredzējušie aktieri; kopā ar viņiem arī LNT direktors Jānis Vimba.
J. Vimba uzsvēra, ka iepriekšējais bijis nozīmīgs un notikumiem bagāts gads, kad godam, raženi un krāsaini nosvētīta teātra simtā sezona. «Pērn esam spēlējuši mazāk izrāžu, bet skatītāji mūs mīlējuši vairāk, un apmeklētāju pieplūdums mani, teātra direktoru un maka turētāju, priecē. Esam ražīgi strādājuši mākslinieciskā ziņā – iegūtas 17 «spēlmaņu» nominācijas,» lepojas direktors. «Latvietis ir dažāds un arī teātrim tādam jābūt – daudzveidīgam. Ja kādam viena izrāde neiet pie sirds, tad blakussēdētājam tā, kā reiz, ļoti patīk. Aplausi ir tie, kas ļauj vienoties, – kas ir un kas nav māksla, un mūs priecē, ka tie skanējuši pēc katra iestudējuma.»
Spēka un aizsardzības avots
Prēmijas laureātus pieteica teātra direktors J. Vimba. Marija Bērziņa ir «mūsu mīlēta aktrise un māksliniece, kura pagājušajā sezonā mīlējusi visstiprāk», savukārt Jānis Skanis izrādēs «spīd ar savu humoru, talantu, darbaspējām, pašatdevi».
«Jūtos dubultmulsinoši, jo šodien par mīlētājas lomu saņēmu arī Antas Klints brīnišķīgo gredzenu. Šis ir stāsts par mīlestību, jo tapt mīlētam no savējo puses un tik ļoti no skatītāju puses – tas ir skaistākais, ko aktieris savā mūžā var vēlēties,» atklāja M. Bērziņa. Aktrise solīja «turpināt sevi paplašināt» savas un skatītāju garīgās izaugsmes vārdā un pateicās, ka viņai šāda iespēja dota. Māksliniece atzina, ka šis novērtējums viņai ir «kā spēka un aizsardzības avots visiem turpmākajiem pilnīgi trakajiem šī gada profesionālajiem izaicinājumiem».
Ar apsveicināšanās runu jeb «augsto dziesmu» publiku uzjautrināja J. Skanis, to nobeidzot ar «Mērnieku laiku» Pietuka Krustiņa vārdiem: «Augsta dziesma, skani, skani,/ Zilā zvaigžņu haosā!/ Nemirstīgu dari mani/ Tautas vīru eposā!».
Laureātiem godalgas pasniedza novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, kurš teātrim vēlēja «daudz kritisku skatītāju».
Brauc pats un ved jaunos
Starp aktieriem bija vairāki Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmijas laureāti, arī Inta Tirole, kura godalgu saņēma 2011. gadā. Viņa atceras, ka prēmija – toreiz simt piecdesmit latu – pasniegta melnā ādas kulītē. I. Tirole «Zvanītāju Bukās» viesojās trešo reizi.
Aktieru Amtmaņu muzeja padomes locekle Diāna Ruģele atzina, ka šogad interese par sarīkojumu bija ļoti liela. «Baznīca – pilna, sanāca ap 150 cilvēku, no teātra vien bija atbraukuši kādi 40. Muzeja dārzā ļaužu saradās vēl vairāk, jo ne visi apmeklēja dievkalpojumu. Prieks, ka teātra direktors Jānis Vimba šurp brauc pats un ved arī jaunos aktierus. Tas vieš cerību, ka skaistā tradīcija nezudīs,» viņa sacīja.
Valles iedzīvotāja Gina Viegliņa-Valliete bija apmierināta, ka šoreiz «laimējies ar laiku», jo pērn 5. augustā dikti lijis. Savukārt Austra Urlovska, kura aktieru Amtmaņu muzeju vadījusi pirms D. A. Zvaigznes, jutās saviļņojoši, kārtējo reizi tiekoties ar teātra ļaužu saimi, jo īpaši pieredzes bagātajiem aktieriem.
No Jelgavas novada Sesavas bija ieradies mācītājs Jānis Tālums, kurš savulaik kalpojis Valles draudzē un vadījis atceres sarīkojuma dievkalpojumus. Viņš bija patīkami pārsteigts, ka, gadiem ritot, svētki saista arvien vairāk ļaužu.
Iestāda četrus jasmīnkrūmus
Koncertu sniedza aktieru grupa – Raimonds Celms, Agnese Cīrule, Mārcis Maņjakovs – kopā ar LNT muzikālās daļas vadītāju un daudzu teātriem radīto dziesmu autoru, komponistu Valdi Zilveri. Sarīkojuma noslēgumā maigs vējš zilajās debesīs pacēla klātesošo kopkora izpildīto «Lilioma dziesmu», kas jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kļuva gan par dzīves svinēšanas, gan Latvijas Nacionālā teātra himnu. Pēc tam teātra ļaudis un nesteidzīgākie sarīkojuma apmeklētāji, kā ierasts, devās klētiņas virzienā, kur jasmīnu audzei piepulcējās četri jauni krūmiņi. Savu «smaržu karali» iestādīja abi prēmiju saņēmēji – aktieri Marija Bērziņa un Jānis Skanis, kā arī teātra direktors Jānis Vimba un pārdošanas projektu vadītāja Gita Paegle.
Tie, kuriem 5. augustā Vallē ar skatuves mākslu saistīto izdarību bija par maz, rīt, 10. augustā, var doties uz Teātra svētkiem Stelpē, kur kopābūšanas prieku radošā gaisotnē baudīs novada amatierteātru saime un ciemiņi.
UZZIŅAI
1985. gada 25. jūnijā tika izveidota Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmijas komisija. Tajā bija toreizējais Latvijas PSR Kultūras ministrijas Teātra pārvaldes priekšnieks Gunars Treimanis, kolhoza «Valle» priekšsēdētājs Jānis Elksnis un Andreja Upīša akadēmiskā drāmas teātra (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) direktors Arvīds Špons.
Turpinot Valles pagasta kultūras dzīves un vēsturiskā mantojuma tradīcijas, pēc novada izveides godalgu piešķir Vecumnieku novada pašvaldība.
Kopš prēmijas iedibināšanas to saņēmuši 34 Latvijas Nacionālā teātra darbinieki.
Avots: aktieru Amtmaņu muzejs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»