Komentāri: celt minimālo algu

Anita Rozentāle, Ruta Keiša, Sandra Danosa

2019. gada 9. augusts 00:00

323

Iezīmējies atbalsts virzībai no nākamā gada palielināt minimālo algu līdz 500 eiro. Kā šo soli komentējat?

Krišjānis Feldmans, 13. Saeimas deputāts (JKP), no feldmans.lv un LETA

Pārmaiņas jāīsteno!
– Jaunā konservatīvā partija (JKP) turpinās iestāties par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas noteikšanu 500 eiro no 2020. gada.

Nekur valdības deklarācijā nav rakstīts, ka lielas izmaiņas varētu veikt tikai no 2021. gada, un pretējs apgalvojums ir nepatiesa informācija. «Jaunā Vienotība», kas ir uzņēmusies vadību pār Finanšu ministriju, rada iespaidu, ka «viss ir kārtībā un nākamgad nav nepieciešamas» lielas izmaiņas. Savukārt pārējām koalīcijas partijām, ne tikai JKP, bet arī «Attīstībai/Par!», nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un «KPV LV» ir konkrētas iniciatīvas, par ko tās iestājas saistībā ar 2020. gada budžetu.

Aicinām publiski atbalstīt JKP plānu paaugstināt minimālo algu, strauji celt arī ar nodokli neapliekamo minimumu un noteikt taisnīgu minimālo pensiju. «Vecie vēži» to nevēlas pieļaut, jo cilvēks ar vairāk naudas rokās ir mazāk kontrolējams un manipulējams, īpaši pašvaldību līmenī.

JKP vieniem pašiem ar 15 balsīm Saeimā ir ierobežotākas iespējas, tomēr mūsu politiskais spēks ir nācis, lai īstenotu pārmaiņas.

Aivars Svarenieks, SIA «Kronis» valdes loceklis, Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

Iet vieglākās pretestības ceļu
– Minimālās algas palielināšana maz ietekmēs lielo algu saņēmējus, kā arī lielus un vidējus rentablos uzņēmumus. Individuāli strādājošais saņems vairāk, taču neliela uzņēmuma budžetam un nodokļu maksātspējai tas var izrādīties smags slogs. Svarīgi, kāds ir stundas izcenojums un vai tas atbilst darbinieka produktivitātei un atdevei. Tiklīdz zūd līdzsvars, uzņēmums var zaudēt spēju konkurēt šādā ekonomiskā vidē.

Minimālās algas palielināšana ir daļējs risinājums, tas tikai radīs vēl lielāku inflāciju. Savā ziņā tas ir kā apburtais loks. Uzņēmums šīs pārmaiņas iekļaus gala produkta cenā, jo šī nauda kaut kur ir jānopelna. Valsts iet vieglākās pretestības ceļu. Tālredzīgāk un efektīvāk būtu palielināt neapliekamo minimumu, taču tas prasa nopietnāku izvērtēšanu. Pašreizējais ierosinājums, neatkarīgi no palielinājuma summas, mazajiem uzņēmumiem un saimniecībām var izrādīties liels pārbaudījums.

Janīna Smildziņa, nodarbināta privātuzņēmumā par minimālo algu

Par minimumu arī pretī tikai minimums
– Bruto 430 eiro un attiecīgi neto patiesībā ir saucams par iztikas minimumu (IM). Kaut gan šo jēdzienu jau vairākus gadus oficiāli nelieto, tā vietā sakot– minimālie ienākumi –, valsts (Labklājības ministrija) joprojām nespēj izstrādāt «melu formulu» iztikas minimuma groza aprēķināšanai. Var jau saprast, – ja nu kaut kas noiet greizi un izrādās, ka IM faktiski ir starp 400 un 500 eiro. Diskusija par minimālo algu nav nopietna, jo 500 eiro arī nav nekāds risinājums.

Pirms Saeimas vēlēšanām politiķi minēja dažādus IM ciparus «no-līdz», bet pārsvarā ap 330 eiro un vairāk. Cilvēka vērtība un prasmes jau nemainās atkarībā no tā, vai viņš dzīvo un strādā Rīgā vai provincē, taču samaksa gan. Lai darba ņēmēju motivējoši uzrunātu, darba devējam ir skaidri jādefinē pienākumi un jānodrošina ar kvalitatīviem darbarīkiem. Par minimumu pretī var saņemt tikai minimumu.

Izplatītākais viedoklis uzņēmēju vidū: maksājam tik maz, jo darba ņēmējs ir mazkvalificēts un pārsvarā slinks. Pēc CSP datiem par minimālo algu valstī šī gada pirmajā ceturksnī strādājuši 122 tūkstoši jeb 15 procentu. Kāda varena mūsējo armija!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: celt minimālo algu

Kategorijas