Uzvarā izsniedz barikāžu dalībnieku apliecības

Pirmdien, 5. augustā, Gailīšu pagasta pārvaldē pulcējās barikāžu
dalībnieki no Bauskas novada, lai saņemtu pateicības rakstu, kā arī apliecību, kas apstiprina
dalību 1991. gada brīvības cīņās jeb barikādēs. Kopumā Uzvarā četrās stundās izsniegtas 32 apliecības, portālu informēja 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.
Viņš atzīmēja, ka apliecības sāktas izdot vien pagājušajā gadā un līdz šim tās
Latvijā ieguvušas 4,5 tūkstoši personu. Sākotnēji noteikts, ka šo apliecinājumu varēs saņemt tikai Rīgā, tomēr muzeja darbinieki lēmuši nākt
pretī barikāžu dalībniekiem, un katru pirmdienu izbrauc uz kādu novadu,
lai tur izsniegtu dokumentu.
Barikāžu dalībnieku biedrības valdes
loceklis Romualds Ražuks skaidro, ka izbraukumu grafiks sastādīts
teju visam gadam. Uzrunātas visas pašvaldības, citas atsaukušās, bet
netrūkstot tādu, kas interesi neizrādot. 5. augustā bijusi plānota
Dobeles novada pašvaldība, taču tā atteikusies uzņemt biedrību. «Gailīšu
pagasta pārvaldei cepuri nost, spēja visu organizēt dažās dienās, ko
Dobele nevarēja izdarīt pāris mēnešu laikā,» teic R. Zaļais. Gailīši
izvēlēti, jo gana prāvs barikāžu dalībnieku skaits reģistrēts šaipusē.
156 dalībnieki, kas neesot mazs rādītājs vienam pagastam, jo citviet
visā novadā ir vien nedaudz vairāk kā 80 cilvēku.
Pirmdien vecie
cīņu biedri bija sapulcējušies kopā Uzvarā, priecīgi par atkalredzēšanos, un
sarunas aizvijas līdz to dienu notikumiem. Kāds atminas, cik vienoti
bijuši Latvijas neatkarības aizstāvēšanā. Vaicājot, vai būtu gatavi arī
šodien, ja būtu vajadzība atkal doties uz barikādēm, visi apliecina ar
viennozīmīgu «jā».
Ceraukstieši Ainārs un Andrejs Timpari, Jānis
Poļakovs un Jānis Kristapovičs strādājuši sovhozā «50. gadadiena». No
darbavietas uz barikādēm braukuši pilnīgi visi, tā ieskaitīta kā
darbdiena. Viens no organizatoriem, kurš visus apzvanījis, bijis
toreizējais galvenais inženieris, tagadējais Ceraukstes pagasta
pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis. Ainārs un Andrejs pie
televīzijas torņa uzstādījuši dzeloņdrāšu žogu. «Ja brauktu tanki,
neapšaubāmi, šādu veidojumu iznīcinātu vienā mirklī, taču tajā brīdī mēs
par to nedomājām. Galvenais bija radīt šķēršļus omoniešiem,» stāsta A.
Timpars. Jānis Poļakovs dežurējis Ulbrokā pie radio torņa. Cilvēki no
brīva prāta nesuši ēdamo – tēju, kafiju, sviestmaizītes. «Nāca tantuki –
septiņdesmit pieci gadi veci, astoņdesmitgadīgie, un galvenokārt tie
bija krievvalodīgie iedzīvotāji. Sadeva desas luņķus, ka nebija, kur
likt, un vajadzēja mājās vest. Tad nešķiroja – latvietis, krievs,
vācietis vai kāds cits, visi bija veselums, tikai tagad mēs esam
sadalījušies,» stāsta J. Poļakovs.
Visvairāk vīriem sirds sāp par
netaisnību, kas sekojusi pēc neatkarības. Sākoties privatizācijai,
augstākstāvošie kolhozā sagrābušies tehniku, bet strādnieki nedabūjuši
ne nieka. Visas lielās zemnieku saimniecības veidojušās jau uz kolhozu
bāzes. Dažs labs tagadējais bravūrīgais zemnieks tehniku dabūjis par
velti. Tālab jau vien esot rūgtas mieles par nevienlīdzību.
Emocionāli
to dienu norisi atcerējās bijušais Ceraukstes pagasta priekšsēdētājs
Vitauts Dzenis. Toreiz viņš ieņēma Bauskas meliorāciju sistēmas
pārvaldes vadītāja amatu. «Ar visu kolektīvu piedalījāmies tautas
manifestācijā Krastmalā. Tas brīdis, protams, ir neizdzēšams no atmiņām.
Pēc tam sākās dežūras, un pirmā bija Zaķusalā. Piedalījos žoga
celtniecībā, raudzījāmies, lai desants nenāk,» teic V. Dzenis. Par savu
dzīvību viņš nav baidījies, rūdījumu jau ieguvis izsūtījumā Sibīrijā,
kur, puišelis būdams, dienām dzīvojis neēdis. Viņam šī apliecība ir kā
vēstures mirkļa apliecinājums, ko nodos nākamajām paaudzēm. Neapšaubāmi,
citi interesējoties, kas par to pienākas, taču toreiz, dodoties uz
barikādēm, neviens nedomāja, kas par to būs.
R. Ražuks skaidro,
ka dažādi «bonusi» ir katras pašvaldības pārziņā. Pašlaik vairāk nekā 20
vietvarās paredzēti dažādi atvieglojumi vai pabalsti barikāžu
dalībniekiem. Piemēram, Mārupes novadā nekustamā īpašuma nodokļa atlaide
ir 90 procentu, bet Ķekavā – 50 procentu, kas ir ļoti nozīmīgs atspaids
pensijas vecuma cilvēkiem, Dagdas novadā ir vienreizējs pabalsts gada sākumā,
bet, piemēram, Rēzeknē visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzrādot barikāžu
dalībnieka apliecību, sabiedriskais transports ir bez maksas.
Pēc
R. Ražukam pieejamās informācijas, par atbalstu saviem ļaudīm domājot
Vecumnieku vietvara, bet par Bausku ziņu neesot. Uz aicinājumiem nav
atsaucies ne Rundāles, ne arī Iecavas novads. «Uz barikādēm no Iecavas
devās pulka ļaužu, bet tas ir katras pašvaldības lēmums – aicināt mūs
vai ne. Dažkārt vadība nolemj mūs pieņemt pie sevis, taču darbiniekiem,
kuriem jāorganizē, nereti esam slogs un jūtamies tur negaidīti,»
pieredzēto stāsta R. Zaļais. Runājot par iespējamiem atvieglojumiem,
pieredzējušais politiķis
R. Ražuks lēš, ka, tuvojoties vēlēšanām,
nepārprotami vietvaras pārstāvji meklēs dažādus ceļus, lai uzrunātu
savus vēlētājus. Tālab lielāku aktivitāti viņš sagaida tieši, tuvojoties
pašvaldību vēlēšanām. Novērots, ka, tiklīdz kāda pašvaldība pieņem
nodokļu atlaides barikāžu dalībniekiem, no tā novada manāmi pieaug to
cilvēku skaits, kuri vēlas saņemt apliecības.
Jāatzīmē,
ka šis process nebūs beztermiņa, tāpēc tiem, kuri bija barikādēs, bet
vēl nav saņēmuši ne piemiņas zīmi, ne pateicības rakstu, vajadzētu
sasparoties. Statusa apliecības izsniegs vēl trīs gadus, bet kādu gadu
pusotru pirms termiņa beigām pateicības rakstus vairs neizsniegs. Tāpēc
nevajadzētu atlikt. Barikāžu dalībnieku pateicības raksta saņemšanai var
ieteikt jau reģistrēts barikāžu dalībnieks, bet, ja nav neviena
ieteicēja, jādodas uz Barikāžu muzeju, jāraksta iesniegums, jāstājas
komisijas priekšā, lai tā varētu pārliecināties, ka cilvēks tiešām bijis
barikādēs.
Savukārt tie, kuri vēlas saņemt dalībnieka statusa
apliecību, to var iegūt Barikāžu muzejā Rīgā, līdzi ņemot barikāžu
dalībnieka piemiņas zīmes apliecību vai pateicības raksta oriģinālu vai
kopiju un personu apliecinošu dokumentu.
Tā kā Bauskas novadā apliecības izsniegtas divreiz, visticamāk, trešās reizes var nebūt, pieļauj R. Zaļais.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»