Cilvēkus ieskauj prieks un tradīciju nezūdamība

2019. gada 7. augusts 19:41

731

Cilvēkus ieskauj prieks un tradīciju nezūdamība

Vecumnieku novadā svin Kanepeni un Skaistkalnes 530 gadu jubileju.

Skanīgi un krāšņi Vecumnieku novadā nosvinēta Kanepene un Skaistkalnes 530. gadskārta. Četras dienas – no 1. līdz 4. augustam – Latvijas un Lietuvas robežupes Mēmeles krastā laiku un cilvēkus ieskāva prieks un tradīciju nezūdamība, kam ļāvās gan vietējie iedzīvotāji, gan tuvi un tāli ciemiņi.

Koncerti, kinoseanss, teātra izrāde, sporta aktivitātes, jautrs gājiens pa ciema galveno ielu, burzma un saredzēšanās izdaudzinātajā gadatirgū, Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas apmeklējums, diskovakars un zaļumballe – šīs pieturzīmes sasaistīja daudzveidīgās svētku programmas baudītājus.

«Baltais koncerts» – svinīgs, saviļņojošs un draisks
«Piepildītas un emocijām bagātas dienas» – tā svētkus raksturo Līga Baļčūne, tautas nama vadītāja. «Bauskas Dzīvei» viņa atklāj, ka pēc trakā skrējiena esot labi padarīta darba sajūta, turklāt ikviens – gan organizatori, gan sarīkojuma dalībnieki un viesi – saņēmuši svētību no cilvēkiem un Dieva.

Ar ragu mūziku vietējo orķestrantu izpildījumā Putnu un Mēmeles ciema ļaužu priekam 1. au-gustā svētku noskaņa pamazām pārņēma Skaistkalni.

Svinīgs, saviļņojošs un draisks bija «Baltais koncerts» 2. augusta vakarā, kad laukumā pie tautas nama pulcējās ap pārsimt skatītāju. Svētkus atklāja Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā un paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks. Iemīļotas melodijas atskaņoja pūtēju orķestris «Skaistkalne», ko vada enerģiskais Jānis Kalniņš, ņipru soļu rakstā vienojās Baibas Vanagas lolotais jauniešu deju kolektīvs «Vanadziņi», emocionālu priekšnesumu sniedza čellists Mareks Radzēvičs.

Arī šogad koncerta noslēgumā diriģents Jānis Kalniņš tika izpeldināts dīķī, taču šoreiz tas notika «ar šova elementiem», piesaistot «strīpainos» jeb mūziķu apvienību «Lustīgie blēži» no Bauskas. Tradīcija šādi apliecināt cieņu un mīlestību pūtēju orķestra vadītājam dzimusi pirms desmit gadiem. «Kopš izveidots Vecumnieku novads, reizi gadā muzikanti mani iemet Skaistkalnes dīķī. Vismaz vienreiz kārtīgi nomazgājos,» komentējot paradumu, sacīja J. Kalniņš.

Pagasta sporta svētkos
Ar vairāk nekā 30 entuziastu startu tradicionālajā skrējienā sākās Skaistkalnes pagasta sporta svētki 3. augustā. Pavisam gan komandu, gan individuālajās aktivitātēs iesaistījās ap 150 dalībnieku, atklāj sporta darba organizators Ēvalds Čerpinskis.

530 metru skrējienā bērni startēja trijās vecuma grupās. Starp visjaunākajiem (līdz astoņu gadu vecumam) ātrākā bija Letija Maisaka, vidējā grupā (no deviņiem līdz 12 gadiem) uzvarēja Adrians Maisaks, bet vecākajā grupā (13 – 15 gadi) – Krists Kalvis Kaminskis. No pieaugušajiem visus apsteidza Rihards Dombrovskis. Katram dalībniekam tika saldējums un piemiņas suvenīrs, bet pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma medaļas.

Strītbolā jeb ielu basketbolā sacentās 11 komandu, smilšu volejbolā – 16. Emocijas valdīja virves vilkšanas sacīkstēs. Aizraujoši bija pārbaudījumi individuālo sporta veidu cienītājiem, turklāt katrs, kurš sevi apliecināja vismaz piecās disciplīnās, varēja piedalīties balvu izlozē. Veltes veiksminiekiem bija sarūpējušas vietējās zemnieku saimniecības «Brikaucki» un «Mačēni», kā arī «Dirty Deal Teatro» un trauku izplatītājfirma Latvijā «Tupperware».

Gājiens apliecina – «neprātam nav gadu»
Vakarā jau krietnu brīdi pirms svētku gājiena Rīgas ielas malās pulcējās ļaudis, lai nepalaistu garām krāšņo parādi. To, ka «neprātam nav gadu», apliecināja vidusskolas pārstāvji, bibliotēkas, pagasta pārvaldes darbinieki, tautas nama amatiermākslinieku saime un viesi – Bauskas novada Īslīces pagasta amatierteātris «Dadži», biedrību «Mēmelīte» un «Saulgriezes» sievas, a/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Skaistkalnes iecirkņa kolektīvs u. c. Ļaudis sasaucās un uzgavilēja, bet ritmu uzturēja kravas auto kastē sakāpušie muzikanti, kuri lēkājot, vareni pūšot, taurējot un bungojot pieskandināja Skaistkalni. Klātesošos uzjautrināja diriģenta Jāņa Kalniņa neparastais zizlis izrotātas zaru slotas veidolā.

Lepni nesot krustdūrienā izšūto «Upescelmiņu» karogu, pamanāmi bija Maisaku saimes pārstāvji. «Sabrauca bērni un mazbērni, tāpēc nolēmām kuplināt gājienu. Rīta pusē sportojām, un varu palielīties, ka starp uzvarētājiem Skaistkalnes jubilejas skrējienā ir mans mazdēls Adrians un mazmeita Letija,» atklāj Eleonora Maisaka, kura izaudzinājusi piecus bērnus un lutina desmit mazbērnu. Visa kuplā ģimene gan svētkos nebija kopā, jo, kā allaž, kādam citi plāni un darīšanas.

Teju vai relikviju rokās turēja gājiena dalībnieki no a/s «Latvijas Autoceļu uzturētājs» Skaistkalnes iecirkņa. Karogs, ko rotā uzraksts «Bauska, 11. CRBP» un «zelta» lauva, atgādina par laikiem, kad Skaistkalnē bija nodarbināti vairāk nekā pussimts «ceļinieku»; pašlaik – tikai astoņi. Vīri ironizējot tulko burtu salikumu «CRBP», skaidrojot, ka tas nozīmē «ceļi riebīgi, brauciet prātīgi», lai gan patiesībā tas atklāj kādreizējā uzņēmuma specifiku – ceļu remonta būvniecības pārvalde.

Krāšņi ģērbušos ļaužu un sapostu auto kolonnu gaidīja Lidija Rudzroga. «Kādreiz pati piedalījos gājienā, tagad iznāku tikai paskatīties. Pūtēju orķestrī spēlē mans mazdēls Gatis Rutkovskis. Atceros, kā Kanepene svinēta agrāk, arī vecāki stāstījuši. Latvijas laikā visa darīšana bija laukumā, kur vēlākos gados kolhozs kalti uzcēla. Tirgus noticis trīs vai četras dienas. Pat Rīgas cirks te braucis,» zina teikt skaistkalniete, kura piedzīvojusi arī pirmās brīvvalsts laikus.

Gadatirgus un dievnams – stiprākie simboli

Kanepenes trešā diena 4. augustā vietējos un viesus sagaidīja ar plašu tirgu – ciemu izrotāja daudzas pārdevēju teltis. Tāpat kupli apmeklēti bija dievkalpojumi Skaistkalnes baznīcā.

Plašs un daudzveidīgs piedāvājums
Te varēja atrast, ko sirds kāroja, un satikt draugus un paziņas. Tamdēļ arī pircēju bija daudz. Smaržoja lilijas, to stādus varēja iegādāties, vilināja krāsainas dabiskas ziepes no Rīgas, māla trauki no Jelgavas, koka rotaļlietas un citi koka darinājumi. Paštaisītu kūpinātu sieru pārdeva Daļa Lapenīte no Germanišķiem Lietuvā. Viņa pati vēl tur gotiņu, ir bagāta ar pieciem bērniem un septiņiem mazbērniem. Viena atvase dzīvojot Rīgā. «No pensijas var izdzīvot, bet gribas satikties un parunāties ar cilvēkiem,» teic Skaistkalnes kaimiņpagasta iedzīvotāja tepat no Mēmeles otra krasta.

Edijs Novickis no SIA «Peldu brūzis» no Rīgas bija atbraucis ar «Mājas kandžu», ko pieprasot pat simt restorānos un par ko iegūtas medaļas. Vīnu pārdeva Bauskas novada Uzvaras «Kugrēnu vīna darītava». Klāstā bija pat rabarberu un bērzu sulas vīns. I/k «Dzintarlāse» no Vecumniekiem vilināja ar dažādiem alkoholiskiem dzērieniem, tostarp «Bites buču» ar medu. Savukārt no Panevēžas Lietuvā nākuši skaisti pīti grozi, ko atvedusi Aļa Vansiene, kas jau 20 gadus nodarbojas ar to darināšanu. Kārdinoši uz galda gozējās un mutē paši prasījās dažādi gardumi un maize no Līvānu SIA «Livenhofa».

No Bauskas novada Bruknas pašu medu bija atvedis Aleksandrs Galans. Saldo kārumu piedāvāja arī vecsaulietis Jānis Zemļinskis, kas ar bitēm darbojoties «kopš kolhozu laikiem». Savukārt Zitas Smalganovičas bites medu gādā Kurmenē. Aizkraukles amatnieks Jānis piedāvāja sulu spiedi, kapļus, smalcinātāju, kapu soliņus. Dārzeņus varēja izvēlēties no Neretas «Krustakroga dārzniecības» piedāvājuma, tur bija gan tomāti, gan kartupeļi, gan arī puķes. Tomātus, papriku jau 20 gadus pēc kārtas tirgo skaistkalnietis Lauris Drevin-skis, šogad pirmoreiz viņš piedāvāja arī pašaudzētus baklažānus. Tirdziņā bija atrodamas arī dažādas tējas, kā arī brūklenes par trim eiro litrā, mellenes par dārgāku cenu. Z/s «Krišjāņi» «stendā uz riteņiem» bija nopērkams pašgatavots saldējums un dažādi sieri. Tirgū kārdināja ļoti daudzpusīgs piedāvājums.

Uz Kanepenes tirgu ar sarakstu bija ieradusies Valentīna Slišāne no Vecsaules. Viņa lūkojās pēc hortenziju un rožu stādiem un bija laimīga, kad nopirka piecas hortenzijas. Nav vienkārši, jo jāsacenšas ar kaimiņieni Alvīni Ādamu, joko Valentīna, un kaimiņiene stāv turpat līdzās pie stādiem un kāru aci lūko, kā papildināt savu ziedu klāstu. Aizraušanās ir spēcīga lieta. No Utenas Lietuvā ūdensrožu stādus bija atvedis Justins Nelupsis. Skaistkalnes gadatirgū viņš esot otro reizi, bet Latvijas gadatirgos esot biežāk nekā Lietuvā. «Jums ir vairāk gadatirgu nekā pie mums,» atzīst jaunais vīrietis.

«Galvenais, lai bērniem prieks!»
Bērni svētkos visvairāk gaida atrakcijas, Skaistkalnē pie skaisti koptā dīķa ar burvīgām ūdensrozēm tās piedāvāja SIA «Jurģa parks». Kamēr sākumā bija problēmas ar elektrību, uzreiz nevarēja sākties lēkāšanas prieki, Ernests un Aivars, divi Vecumnieku puikas, gādāja joku mantiņas, piemēram, viltus «košļājamo gumiju», mēģinot to paņemt, var saņemt vieglu strāvas kņudoņu.

Pie dīķīša sēdēja Elita Ģēģere, kuras saknes ir Skaistkalnē, bet pašlaik viņa dzīvo Koknesē, «uz gada centrālo notikumu – Kanepeni» braucot ik gadu. Te gaida arī tante Lūcija Pauloviča. Satikta arī skolasbiedre Sarmīte Vaisūne, kas pašlaik dzīvo Rīgā, bet plāno vecumdienās atgriezties dzimtajā Skaistkalnē. Arita Hāne kopā ar ģimeni atbraukusi no Norvēģijas pie vecākiem skaistkalniešiem. Vairāk interesējis tirgus, kurā pirktas mantas piecgadīgajam dēlēnam.

Rīdzinieks Kaspars Grāvītis priecājās kopā ar meitu Līgu Gundegu un dēlu Gintu Robertu, kas izmantoja piepūšamās atrakcijas. «Galvenais, lai bērniem prieks, braucām bērnu dēļ,» tā
K. Grāvītis. Par svētkiem izstāstījusi skaistkalniete Renita Spure.

Lietuvas un Latvijas karogs baznīcas durvīs
Jau pirms pulksten deviņiem Skaistkalnes baznīcā pulcējās lietuvieši uz dievkalpojumu dzimtajā mēlē. Svēto misi vadīja Biržu mācītājs Aļģis Neverausks. Augusts Skadiņš bija ieradies no tuvējiem Germanišķiem Lietuvas pusē, viņš labprāt piekalpo priesteriem. Lai arī Germanišķos ir dievnams, dievkalpojumi notiekot divas reizes mēnesī, tāpēc katru vakaru A. Skadiņš mērojot puskilometru no Lietuvas, lai piedalītos Rožukroņa lūgšanā Skaistkalnes baznīcā. No Biržiem uz Svēto misi bija atbraukuši arī Julija un Roms Dulevas. Arī Marīte un Kestutis Lapeņai no Biržiem kuplināja ap 50 lietuviešu dievlūdzēju pulku. Bijuši arī pērn. Citreiz atbraucot arī piektdienās. Viņi atzīst, ka baznīca ir skaisti izrotāta.

Tēvs Jānis priecājas par labo sadarbību ar lietuviešiem, stāsta, ka aptuveni piecus gadus konkrētos baznīcas svētkos no baznīcas dodoties euharistiskā procesija uz Lietuvu. Lietuvas karogs līdzās Latvijas karogam Skaistkalnes baznīcas durvīs stāvot visu gadu, ne tikai svētkos. Ik gadu dievnamā laulājas 2 – 3 pāri, kur viens ir lietuvietis, otrs – latvietis.

No Rīgas uz dievkalpojumu atbraukusi Regīna, savukārt skaistkalniete Mārīte Gulbe uz tirgu nedodas, apmeklējot tikai Svēto misi. Ļaudis laikus piepilda baznīcu. Dievkalpojums paredzēts pulksten 12, bet jau 11 dievnams ir teju pilns. Daudzi raksta aizlūguma vajadzību uz lapiņas, ko vēlāk tēvs Jānis nolasa, lai visa draudze kopā par to aizlūgtu. Kāds bērns izteicis lūgumu, «lai visiem būtu labi», cits – «lai mamma atgriežas un viss ir kā senāk». Sirdis mierina lūgšana un iepriecina burvīga vijoles spēle. Skan baznīcas zvani, visi pieceļas un ar cieņu sagaida lielo viesi – Viņa Ekselenci (V. E.) Jelgavas diecēzes ordināriju bīskapu Edvardu Pavlovski. Ieradušies arī Vecumnieku novada domes pārstāvji – domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, viņa vietnieks Jānis Kovals un izpilddirektore Aiga Saldābola. Viņi pasniedz bīskapam baltas lilijas. Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā un vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece ir Svētajā misē kopā ar vietējiem un viesiem. Bīskaps V. E. Edvards Pavlovskis teic, ka «Skaistkalne ir svētība visai Latvijai, to pazīst pat ārpus Latvijas». Vēlāk sprediķī viņš māca ticīgos meklēt Jēzu svētnīcā, uzsver, ka svētā ģimene ir paraugs, kā audzināt savus bērnus.

Bija ieradies svētceļnieku pilns autobuss no Cēsīm, tajā bija ticīgie arī no Siguldas. 23 cilvēkus pavadīja priesteris Bernards Kublinskis. Sirmā garīdznieka saknes esot netālu no Skaistkalnes – Kurmenē. «Katru gadu mēģinu atbraukt, velk uz šejieni,» teic B. Kublinskis.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cilvēkus ieskauj prieks un tradīciju nezūdamība

Kategorijas