BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziedu segas radīts prieks

Anita Rozentāle

2019. gada 6. augusts 00:00

512
Ziedu segas radīts prieks

Pakrojas muiža tuvējā Lietuvā šoreiz pārsteidz ar puķu himnu mīlestībai.

Pakrojas muižā Lietuvā pašlaik un vēl visu augustu, un arī septembrī līdz pirmajām salnām noris vasaras ziedu festivāls «Sapnis vasaras naktī», kura tapšanu iedvesmojusi Viljama Šekspīra luga ar šādu pašu nosaukumu.

Soneti latviešu valodā
Muižas teritorijā apskatāmas divus līdz sešus metrus augstas ziedu skulptūras, no puķu stādiem veidoti ornamenti, ziedu kompozīcijas. Kopskaitā 26 mākslinieki – dārznieki – iestādījuši vairāk nekā pusmiljonu daudzkrāsainu vasaras ziedu no 150 puķu šķirnēm, informē mana sarunu biedre, Pakrojas muižas darbiniece Irīna.

Skulptors piecus metrus augstajam ēzelītim, kas velk ziedu segu nost no mīlētājiem gultā, un pašam mīlas pārim ir Lietuvā zināmais Martins Gauba. Starp citu, daudzu baušķenieku jau apmeklēto vijolnieka Antoniņa statuju Pasvalē arī veidojis šis pats mākslinieks – M. Gauba. Ēzelītis runā mīlas pilnos Šekspīra sonetus, tos skandējot gan lietuviešu, gan latviešu valodā, kas mūs, apmeklētājus no Bauskas, uzrunā īpaši sirsnīgi. Šādi žesti allaž tiek novērtēti. Irīna min, ka trešā daļa apmeklētāju kopskaita ir Latvijas tūristi.

Tā kā luga «Sapnis vasaras naktī» ir par mīlestību, pārpratumiem un beigās triju pāru kāzām, – ziedu skulptūras un kompozīcijas to arī ataino: sirds formas puķu aleja, ziedu laiva, puķēs  ietērpti dāmu figūru atveidi, ziedu gulta jaunlaulātajiem, laumu karalis un karaliene, viens otram uzticīgie gulbji un citas ziedu kompozīcijas. Un pāri visam muižas parkā skan brīnišķīga mūzika.

Ziedu skulptūras un kompozīcijas visvairāk spējot novērtēt lietuviešu un latviešu seniori, teic Irīna, paskaidrojot, ka vecākā paaudze saprot ieguldītā darba vērtību. Ir ne tikai jāizaudzē puķu stādi un jāizveido skulptūras, bet šis viss regulāri jākopj – jāravē, jālaista. Nesen Pakrojas muižas ziedu festivālā pabija Bauskas senioru kora «Sarma» dalībnieki. Dāmas ir sīki izpētījušas, kāda ir laistīšanas sistēma, kā vadiņi pievilkti klāt puķēm lielajās skulptūrās. Apbrīnots skaistums un ieguldītais darbs.

Gan medus, gan moku rīki
Kad aizdodaties uz ziedu festivālu, apstaigājiet un apjūsmojiet ne tikai ziedu skulptūras, kompozīcijas, dekorus un dobes, izbaudiet un apmeklējiet arī smaržu muzejiņu, filcēšanas, šūšanas darbnīcu. Vienā no darbnīcām var uzzināt visu par medu, vasku un medalu. Ieģērbieties 19. gadsimtam atbilstīgos tērpos, apskatiet seno darbarīku un spēkratu ekspozīcijas, spirta dedzinātavu un alus brūzi, kur spēlē akordeonists un dzērienus iespējams degustēt. Nepalaidiet garām arī tumšo moku kambari, kurā izlikti spīdzināšanas rīki... Šo pagrabu apmeklēt ieteicams tiem, kas tiecas pēc adrenalīna, jo tur tiešām ir tumsa, skan vaidi un eksponātu uzraugs pie jums pienāks, žvadzot ķēdēm, kas viņam ap kājām un kaklu. Kāds no iepriekšējo muižas īpašnieku Ropu dzimtas esot bijis tiešām cietsirdīgs.

Bērni ik brīvdienas var vizināties zirgu pajūgos, senos automobiļos, griezties karuselī un kopā ar baronesēm izstaigāt muižu. Nedēļas nogalēs tiek izrādīta arī luga «Sapnis vasaras naktī», kurā iesaistīti profesionāli Panevēžas un Šauļu teātra aktieri. Tomēr izrāde ir lietuviešu valodā, un tās nepratējiem varētu būt garlaicīgi to vērot. Tāpēc varbūt pat ieteicamāk festivālu apmeklēt darbdienās, jo tad maksa par ieeju ir mazāka – pieaugušajiem 8 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem, invalīdiem 6 eiro, savukārt no piektdienas līdz svētdienai divkārša cena – 16 un 12 eiro. Ieteicams ņemt līdzi skaidru naudu, jo ar karti norēķinus pieņem tikai muižas kompleksa viesnīcā, parka teritorijas kafejnīcās nepieciešami eiro. Šo kā apgrūtinā-
jumu min vairāki ekskursanti.

Lai te dzīvo 19. gadsimts!
Baronu Ropu dzimtai muiža piederējusi piecās paaudzēs. Vilhelms Rops – pirmais, kas dabūja šo muižu īpašumā. Lai to uzstutētu un savestu kārtībā, vispirms iekārtoja alus brūzi un spirta dedzinātavu, kas nesa naudu. Tagadējais saimnieks Giedrjus Klimkevičs rīkojies līdzīgi, muižā ir savs brūzis un alkoholisko dzērienu ražotne ar visu laboratoriju, darina muižas īpašo dzīvo alu, neatkārtojamo ķimeņu kvasu, ko iesaku pamēģināt katram, kam tīk ķimeņu aromāts un garša.

Giedrjus Klimkevičs ir paņēmis ilgtermiņa rentē šo īpašumu, viņš ir persona, kas šo vietu padarīja dzīvu, laikrakstam skaidro Irīna. Te cenšas, lai dažādos veidos dzīvotu 19. gadsimts. Pērn Pakrojas muiža atzīta par veiksmīgāko tūrisma objektu Lietuvā.