Graudu apcirkņi pildās

2019. gada 6. augusts 00:00

640

Eksperti un lauku uzņēmēji šo ražas gadu vērtē kā veiksmīgu, bet ne izcilu.

Labības pļauja un kombainu dūkoņa augustā it visās pamalēs tik ierasta un pazīstama gan Zemgales plašumos, gan visā Latvijā. Graudkopji veiksmīgi pratuši izmantot kooperatīvās saimniekošanas formu un ar to ir krietnu soli priekšā pārējām lauksaimniecības nozarēm. Arī tie zemnieki, kas paši nav kooperatīvu biedri, atzinīgi vērtē iespēju uzticēt tiem savu ražu. Mūsu novadu zemniekiem ir iespēja sadarboties ar divām lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām (LPKS) – «Saimnieks-V» Bauskas novada Codes pagasta «Ciņos» un LPKS «Latraps» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksu.

Ar jaudīgu stabilitāti
LPKS «Saimnieks-V», pakāpeniski attīstoties, ir izveidojis spēcīgu bāzi graudaugu un rapšu saņemšanai no zemniekiem. Te nodrošina arī ražas uzglabāšanu līdz brīdim, kad saimnieki vēlas to realizēt tirgū. Zemnieka ziņā, protams, paliek izvēle slēgt līgumu laikus un par zināmu cenu vai riskēt to darīt pēdējā brīdī un slēgt līgumu, kad iekūlums jau gaida aiz vārtiem.

Valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure ir apmierināta, ka iepriekšējā gadā izdevies īstenot projektu un palielināt kapacitāti līdz pat 37 tūkstošiem tonnu sezonā. Viņa teic: «Grūti no gada uz gadu paredzēt ražas apjomu, bet pieņemam visu, ko zemnieki mums piegādā. Pašlaik «Ciņos» esam saņēmuši vairāk nekā 20 tūkstošus tonnu ražas, tajā skaitā 5,6 tūkstošus tonnu rapšu. Dienas slodzes var būt atšķirīgas – no 500 tonnām līdz diviem tūkstošiem – atkarībā no laikapstākļiem.»

M. Ķikure pastāstīja, ka pašlaik sāk novākt vēlās šķirnes, arī rapšus, piemēram, ‘Fencer’. Daudzi zemnieki iesējuši vēlās hibrīdšķirnes, kurām tagad augstāks eļļas rādītājs. Parādās pat 44 – 45%. No rītiem ieved kravas, kas iekultas iepriekšējā dienā. Karstākā kustība sākas ap dienas vidu, kad bez apstājas ierodas krava pēc kravas. Raža kopumā ir laba. Rapšiem vidēji tā svārstās ap trim četrām tonnām no hektāra. Sausākās augsnēs eļļas rādītāji ir zemāki. Tie atkarīgi arī no saimniekošanā pielietotajām tehnoloģijām un iespējām ieguldīt līdzekļus. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, rapšu sējumu platības šogad palielinājušās. Labi rādītāji joprojām zemniekiem sen pazīstamajai vēlajai kviešu šķirnei ‘Skagen’. M. Ķikure uzsver, ka pārliecinošs daudzums labības atbilst pārtikas kviešu kvalitātei. Lopbarībā līdz pieciem procentiem. Proteīna saturs un citi rādītāji zemāki tām saimniecībām, kur lauki pieticīgāk mēsloti.

Strādā moderni un ātri
Mārīte Ķikure atgādina, ka sezonas guvumu un zaudējumu vērtēšanas laiks vēl priekšā. Kamēr sarunājamies, ir sākusies ražas pārbaude laboratorijā. Aiz vārtiem jau vairāki auto. Paraugu paņemšana no katras kravas notiek automātiski ar garu «dzērvi», ko vada ar pulti. Kustībai var sekot ekrānā, bet graudi pa vadiem nonāk aparatūrā, kur datorizēti īpaša iekārta veic analīzes. Rapšiem šādā veidā nosaka piemaisījumus (tīrību), mitrumu un eļļu. Graudiem – piemaisījumus, lipekli, proteīnu un arī mitrumu. Vēl graudiem mēra tilpummasu vienā kubikmetrā. Kravas svēršana tāpat regulējama, neizejot no telpas. Kravu vēro ekrānā, ar pulti pārslēdz luksofora gaismas un vadītājam dod signālu, kā pareizi novietot uz svariem auto.

Atbildes uz laboratorijā iegūtajiem mērījumiem ir ļoti svarīgas, jo no tiem veidojas cena, kādu par nokultajām tonnām samaksās zemniekam. Graudaugu vērtēšanai «Latrapā» izstrādāta tabula ar desmit izcenojumiem no ekstras klases līdz L (lopbarībai). Tajā summējas viss – zināšanas un sviedri, ikbrīža lēmumi un arī veiksme vai neveiksmes laikapstākļu dēļ.

Sadarbībā ar «Latraps»
Pirmā 2019. gada sezonas krava LPKS «Latraps» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksā tika ievesta 12. jūlijā. Reģionā vienlaikus tiek kulti un uz graudu pieņemšanas punktu vesti ziemāji – rapši, mieži un kvieši. Pašlaik ražas novākšana rit pilnā sparā un kvieši, mieži, rapši un citas kultūras tiek vestas uz «Latrapa» pirmapstrādes kompleksiem arī citur Latvijā.

Jānis Vaivars, «Latrapa» Bauskas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs, pastāstīja: «Ziemāju kulšana Bauskas reģionā ir sākusies agrāk nekā citos gados. Pēc divām lauksaimniekiem smagām sezonām šī ir kā atvieglojums. Graudi ienāk sausi, kas zemniekiem nozīmē mazākas kaltēšanas izmaksas. Graudu kvalitāte pašlaik vērtējama kā laba, un šī gada kopējā ražība Bauskā ir augstāka par vidējo.»

Savukārt Edgars Ruža, «Latrapa» valdes priekšsēdētājs un «Saimnieka-V» valdes loceklis, atzina: «Šī gada laika apstākļi ietekmēja to, ka sezona sākās salīdzinoši ātri, katra diena, ko graudi pavada, uz lauka nogatavojoties, labvēlīgi ietekmē to kvalitāti un ražību, tādēļ ievērojami agrākās novākšanas dēļ daudziem saimniekiem tomēr ir vilšanās par iekūlumu. Kopumā skatoties uz šo sezonu, graudu cenas biržā ir stabilas, taču zemākas nekā iepriekšējā gadā.

Ražas kvalitāte visā Latvijā ir augstāka par vidējo, bet, ņemot vērā, ka daudzviet izauguši ļoti augstas kvalitātes kvieši, prēmijas par kvalitāti ir zemākas, nekā ierasts. Kopumā lauksaimniekiem šis gads vērtējams kā veiksmīgs, bet ne izcils, kā tas vēl izskatījās maijā un jūnijā. Pilnīgāk novērtēt šo sezonu varēsim tikai pēc sezonas beigām.»

«Latrapa» komunikācijas speciāliste Lāsma Gumennikova uzsvēra: «Saimnieks-V» un LPKS «Latraps» ir lieliski ilgstošas sadarbības partneri.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Graudu apcirkņi pildās

Kategorijas