Katoļi sagaida svētceļniekus Bauskā

2019. gada 6. augusts 00:00

181

Ceļš uz Aglonu nostiprina ticību un vienotību.

Bauskas katoļu draudze aizvadītās nedēļas nogalē uzņēma divas grupas Aglonas svētceļnieku.

Sestdien, 3. augustā, baznīcas mācītājmājā nakšņoja Jelgavas Bezvainīgās jaunavas Marijas draudzes ceļinieki un vikārs Jurijs Gorbačevskis, bet svētdienas vakarā Bauskā ieradās Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles svētceļnieku grupa, ko vada priesteris Edijs Silēvičs.

Tālais ceļš no Liepājas
Bauskas draudze par svētceļnieku grupām gādā katru vasaru. Ceļinieku nākamās apmešanās vietas ir Bruknā vai Skaistkalnē. Bauskas katoļu draudzes prāvests monsinjors Jānis Zviedrāns brauca sagaidīt liepājniekus pie Rundāles novada robežas, bet draudzes sievietes tikmēr gatavoja vakariņas un iekārtoja naktsmājas. Par gājēju uzņemšanu rūpējās arī kasieris Elmārs Dārznieks un Rīgas Katoļu garīgā semināra students baušķenieks Armands Smiltiņš.

Vairāk nekā 450 kilometru tālo ceļu uz Aglonu liepājnieki sāka 27. jūlijā, bet galamērķi viņi sasniegs 13. augustā. Nākamajā vakarā Aglonas bazilikas laukumā būs Krusta ceļš, bet Dievmātes Marijas debesīs uzņemšanas svētku kulminācija notiks 15. augustā.
Liepājas grupa dienā pieveic 15 – 35 kilometrus, galvenokārt nakšņojot draudžu namos, skolās, kultūras iestādēs, bet dažreiz arī teltīs. Katru svētceļnieku grupu pavada auto, kurā novietota bagāža, matrači, pārtikas krājumi.

Kā eņģeļu paspārnē
Ceļā uz Aglonu jau ir Iecavas Svētā Antona katoļu draudzes svētceļnieki priestera Agra Ruļuka vadībā, kā arī Bruknas Kalna svētību kopienas grupa un priesteris Andrejs Mediņš. Bauskas katoļu draudze interesentiem, ne tikai katoļiem, braucienu uz Aglonas svētkiem ar autobusu organizē 14. augustā. Atgriešanās Bauskā plānota 15. augusta vakarā.

Liepājas grupā ir dažāda vecuma cilvēki – gan katoļi, gan citu konfesiju pārstāvji no dažādām pilsētām. Anna Apine, 81 gadu veca rīdziniece, ir svētceļojumu veterāne. Viņa stāsta: «Šoreiz speciāli braucu no Rīgas uz Liepāju, jo gribu noiet visgarāko ceļu. Uz Aglonu kājām dodos vienpadsmito reizi. Pērn piedalījos priestera Arņa Maziļevska organizētajā Latvijas simtgades svētceļojumā gar valsts robežu. Ejot jūtos atbrīvota un priecīga – gluži kā eņģeļu paspārnē nokļuvusi! Kopš 1993. gada, kad aizgāju pensijā, ne reizi neesmu bijusi pie ārsta un dzērusi zāles. Svētceļojums uz Aglonu man vienmēr ir gada jaukākais notikums.»

Norūda ķermeni un garu
Grupas dalībnieku simpātijas ir ieguvuši sportiskie, nopietnie un inteliģentie brāļi Rosi no Talsiem. Aleksim ir 16 gadu, viņš mācīsies Talsu kristīgās vidusskolas 10. klasē, bet vecākais brālis Roberts ir Ventspils Augstskolas students. Rosu ģimene ir Talsu katoļu draudzes locekļi.

Sarunā Aleksis atklāj: «Neko līdzīgu iepriekš nebiju piedzīvojis. Ir grūti gan fiziski, gan garīgi. Svētceļojums man ir kā sporta nometne ar kristīgu saturu, izaicinošs pacietības treniņš. Manuprāt, visgrūtākie ir nebeidzami garie taisnu šoseju posmi. Tad šķiet, ka vienmuļā ainava nemainīsies un gājiens nekad nebeigsies. Arī teltī pavadītās naktis nelīdzinājās patīkamai atpūtai, jo bija ļoti auksti, taču es gribu visu izbaudīt, norūdīt gan ķermeni, gan garu. Manai iekšējai izaugsmei ir svarīgas garīgās prakses, kas svētceļojumā ir īpaši intensīvas. Doties uz Aglonu izvēlējās brālis, es piekritu viņam sekot. Viņš gājienā ir atbildīgs par mani, jo neesmu pilngadīgs.»

Aleksis joko, ka vecākiem tagad ir mierīgāka dzīve, jo mājās viņš esot trokšņains un ne sevišķi kārtīgs. Brāļiem nav it nekādu iebildumu pret mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu svētceļojumā.

Prāts aizņemts ar Dievu
Priesteris Edijs Silēvičs skaidro, ka svētceļojuma visām dienām ir līdzīga struktūra, bet atšķiras garīgais piepildījums. No rīta dalībnieki mostas pulksten 7, noskaita pirmās lūgšanas, kam seko Svētā mise, un tikai pēc tam bauda brokastis. Ceļinieki katru dienu ejot skaļi skaita Rožukroņa lūgšanu, Žēlsirdības kronīti, bet vakaros – vesperes. Ik dienu kādā ceļa posmā gājēji apstājas, lai piedalītos priestera sagatavotajās konferencēs par baznīcas tradīcijas un kristīgas dzīves tematiem. Domu apmaiņa turpinās arī ejot, jo attālumus pārvarēt ir vieglāk, ja prāts aizņemts ar Dievu. Liepājniece Iveta Jansone, Svētā Jāzepa katedrāles kalpotāja un labdarības organizācijas vadītāja, rezumē: «Mēs ejam, lai dzīvotu. Svētceļojums nav pārgājiens, jo visiem ir noteikti nodomi un upuri, lai izlūgtos Dieva svētību sev, tuviniekiem un nostiprinātu ticību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katoļi sagaida svētceļniekus Bauskā

Kategorijas