Skolu slēgšana vēl vairāk iztukšo laukus

2019. gada 4. augusts 15:27

1541

Skolu slēgšana vēl vairāk iztukšo laukus

Pierobežas pagastā likvidē Mežgaļu sākumskolu.

Uzposušies sākumskolēni ar gladiolu pīķiem un košiem asteru pušķiem šogad pirmajā septembrī Brunavas pagasta Mežgaļu skolā, kas Latvijas-Lietuvas pierobežā, nepulcēsies uz svinīgo brīdi. Atjaunojot informāciju par bērnu skaitu izglītības iestādē, saprasts, ka pilnvērtīgu izglītības procesu šeit nav iespējams nodrošināt. Uzturēt lielajās ēkās saujiņu izglītojamo vairs nav izdevīgi. Lai ievērotu visu intereses, šonedēļ sasaukta Bauskas novada domes sēde, kurā nolemts sākt Mežgaļu sākumskolas likvidāciju, pievienojot to Griķu pamatskolai.

Izvēlas citas skolas
Mežgaļu sākumskolas direktore Solvita Putele atzīst –, lai cik sāpīga būtu situācija, cita izeja nav rasta. «Šī gada 1. jūlijā atbilstoši iepriekš apstiprinātajai reorganizācijai pārtapām par sākumskolu, jo bija pārliecība, ka visi skolēni, kuri izglītojās līdz 6. klasei, pie mums paliks. Taču mūsu iedomātais scenārijs neīstenojās – vecāki masveidā rakstīja iesniegumus par bērnu izņemšanu no izglītības iestādes. Arī apvienotās klases, kas darbojās pagājušajā gadā, izņemot devīto klasi, šogad nebūtu iespējams nokomplektēt. Pirmajā klasē bija tikai viens izglītojamais, trešajā – tikpat, visi ceturtklasnieki izvēlējās mācīties citur, otrajā klasē bija trīs bērni, piektajā un sestajā klasē – katrā pa sešiem skolēniem. Darbu varēju nodrošināt tikai pusotram pedagogam,» pēdējo nedēļu ainu ieskicē S. Putele.

Viņa uzskata, ka nebūtu ētiski, ja pēc 19. augusta, kad visi dati reģistrēti sistēmā, direktore vecākiem pateiktu, ka sākumskolas posmā bērniem nevar nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu. Tālab vecāki informēti laikus, un daļa jau sniegusi informāciju, kurā izglītības iestādē bērns mācīsies. Vairums audzēkņu izvēlējušies kādu no četrām skolām – Bauskas sākumskolu, pilsētas pamatskolu, Skaistkalnes vidusskolu un Griķu pamatskolu.

Direktore nepārmet vecākiem, jo saprot, ka ikviens vēlas bērniem sniegt pašu labāko. «Bijām ar pieaugušajiem runājuši, ka vienu gadu vēl turēsimies. Es neapšaubu, ka arī apvienotajās klasēs var iegūt labu izglītību, bet piekrītu, ka mācību priekšmets jāmāca speciālistam, taču ar šādu slodzi tas nav iespējams. Ir skumji, taču arī mums svarīga skolēnu nākotne un izglītības kvalitāte,» teic S. Putele. Viņa vēl pieļāva, ka varētu sekot kāds politisks lēmums, taču tas esot vien deputātu ziņā.

Būs Brunava, nebūs brunaviešu
Uz ārkārtas sēdi 31. jūlijā bija ieradušies 13 no 17 Bauskas novada domes deputātiem. Emocionāli piesātinātās diskusijās ne viens vien tautas kalps atzina, ka paši vien ar 2016. gada novembrī atbalstīto lēmumu par Mežgaļu pamatskolas reorganizāciju pasteidzinājuši notikumu gaitu. Deputāts Aleksandrs Novickis uzsvēra, ka jau tolaik brīdinājis – nepaies ne divi gadi, un skolu likvidēs. Tagad šie vārdi piepildījušies.

Vissāpīgāk par šo jautājumu bija runāt deputātei brunavietei Rudītei Čakānei. Neslēpjot emocijas, ar asarām acīs viņa paziņoja, ka ar šo dienu Brunavas pagasts palicis bez vienīgās izglītības iestādes. «Tas tiesa, no Mežgaļiem līdz Griķiem ir 12 kilometru, bet padomājiet, cik ir no Budbergas, Paņemūnes gala? Cik stundu jāpavada ceļā? Maziem bērniem ir īpaši grūti, un vecākiem tas liek domāt par dzīvesvietas maiņu. Kura jauna ģimene izvēlēsies šeit dzīvot?!» balsij aizlūstot, vēstīja R. Čakāne.

Deputāts Valdis Veips neslēpa, ka ar šādiem lēmumiem tiek iznīcināti ne tikai lauki, bet arī Latvija. «Protams, vecāki zināja, ka ar 2019. gada 1. septembri šeit darbosies tikai sākumskola. Vecākie bērni brauc mācīties citviet, un tikai saprotami, ka arī jaunākie seko. Tālab loģiski, ka skola paliek bez izglītojamajiem,» sacīja V. Veips. Viņš piekrita deputātei Rudītei Čakānei, ka pienāks laiki, kad būs Brunava, bet nebūs brunaviešu.

Deputāts Uldis Kolužs uzskata, ka šāda situācija izveidojusies valsts politikas dēļ: «Mūsu valsts politika ir vērsta uz to, ka laukos ir «par daudz cilvēku». Valsts ir panākusi to, ka cilvēki nevar nodarboties ar sīksaimniecību. Mājās nedrīkst turēt divas govis vai nobarot cūkas un ir vēl vesela virkne citu lēmumu, kuri ietekmē situāciju laukos. Šobrīd cīnāmies ar valsts politikas sekām. Nav radīti apstākļi, lai varētu dzīvot laukos.»

Debatēm noslēdzoties, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs atzina, ka izskatītais jautājums bijis smags, taču tāda esot dzīves realitāte, kas jāpieņem. Pievienošana Griķu pamatskolai esot labākais variants, lai skolēni varētu turpināt izglītības procesu un pedagogiem būtu sociālās garantijas. Griķu pamatskola var nodrošināt izglītojamajiem mācību procesu visās Mežgaļu sākumskolas izglītības programmās, tai ir labiekārtota sporta zāle, iespējas atbalsta personāla pakalpojumam un ārpusstundu darbam.

Par sagatavoto lēmuma projektu balsoja Juris Landorfs, Inita Nagņibeda, Voldemārs Čačs, Arnolds Jātnieks, Jānis Dūmiņš, Kristīne Kazāka un Raitis Ābelnieks. Atturējās Uldis Kolužs, Rudīte Čakāne, Agris Mustermanis, Valdis Veips un Andris Arcimovičs, nebalsoja deputāts Aleksandrs Novickis. Sēdē nepiedalījās deputāti Aivija Kursīte, Karīna Andreika, Gatis Skurba un Mārīte Ķikure.

Izmaksās kompensāciju
Atbalstītais lēmums paredz, ka tiek sākta Mežgaļu sākumskolas likvidācija, pievienojot to Griķu pamatskolai, līdz šī gada 1. septembrim pārņemot Mežgaļu sākumskolas mantu un visas iestādes juridiskās saistības, kas attiecas uz izglītības programmu īstenošanu. Ēkas, teritorija un saistību, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, dokumentācija nonāk Brunavas pagasta pārvaldes ziņā, kurai ir jānodrošina nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Mežgaļu sākumskolas likvidācija jāpabeidz līdz 30. septembrim. Solvita Putele atklāja, ka skolā bez pašas bija nodarbināti 14 sko-lotāji un deviņi tehniskie darbinieki. Ar šī gada 1. septembri visi tiek atbrīvoti no darba un saņems kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā. Vairākums pedagogu bijuši vietējie iedzīvotāji, trīs skolotāji darba apvienošanas kārtībā braukuši no Bauskas, viens – no Ceraukstes. S. Putelei nebija informācijas par visu strādājošo nākotni, taču bija ziņas, ka daži saņēmuši darba piedāvājumus citviet. Šajā mirklī viņa nevarēja komentēt arī savus nākotnes plānus, nosakot, ka Dieviņš visu nolikšot savās vietās. Viņa izsaka milzīgu pateicību kolektīvam, jo kopā visi bijuši izcila komanda, uz kuru varēja paļauties, kas cēlās un krita par savu skolu līdz pat pēdējam brīdim.

Skolotājai Gunai Levanei Mežgaļu skola bijusi vienīgā darbavieta. Viņa laikrakstam atklāj, ka sākotnēji domājusi par stāšanos bezdarbnieku rindās, apsvērusi domu par pārkvalificēšanos, jebkurš solis bijis neziņas pilns, jo, nostrādājot 36 gadus vienuviet, kaut ko kardināli mainīt esot gana grūti. Tomēr izrādījies, ka viņas darbs novērtēts, un nācis piedāvājums strādāt citā izglītības iestādē. «Līdz šim uz darbu mēroju trīs kilometrus, tagad braukšu 30, kas ar atpakaļceļu jau būs 60. Augs arī izdevumi, bet vismaz būs darbs. Cerējām, ka šeit saglabāsies sākumskola, bet var jau saprast –, vecāki, zinot, ka visa pamatskolas posma te nav, izvēlas jau uzreiz citu izglītības iestādi, kurā laist savu atvasi. Tāpat Grenctālē dzīvojošajiem darba te nav, tas ir atrasts Bauskā, un arī bērnus tur iekārto skolā,» ainu apraksta G. Levane.

Mantu uzturēs kārtībā
Brunavas pagasta pārvaldniece Baiba Marčenkova par pēdējiem notikumiem uzzinājusi vien šīs pirmdienas pusdienlaikā. Vēl nav īsti attapusies arī pēc notikušās domes sēdes, jo pieņemtas jau tikai formalitātes, juridiskie aspekti, bet kā reāli visu īstenot, to tikai tagad sāk pamazām apsvērt.

Ēkas noteikti apsaimniekošot un mēģināšot rast risinājumu, ko ar šo nekustamo mantu iesākt. Pārvaldniece pieļauj, ka mazāko namu, kurā līdz šim darbojās bērnudārzs, varētu atdalīt no kopīgā īpašuma un nodot atsavināšanai, pārdošanai izsolē. Taču par šādu soli būs jālemj deputātiem. Lielās skolas ēkas nākotne pagaidām nav skaidra, un B. Marčenkova sola meklēt risinājumu. Viņa apliecināja, ka gan teritorija, gan ēkas ir nevainojamā kārtībā, tām ir nodrošināta signalizācija, plānots arī ziemas sezonā apkurināt, taču arī par šiem izdevumiem vēl jāgūst saskaņojums domē.

Brunavā deklarēto iedzīvotāju skaits patlaban esot ap pusotru tūkstoti. Precīzu bērnu skaitu Baiba Marčenkova nevarēja nosaukt, bet zināja teikt, ka pērn reģistrēti 12 jaundzimušie, kas neesot maz, vienai skolas klasei pilnīgi pietiekami. «Tā patiešām ir ļoti sāpīga tēma, ka šādā situācijā skolu slēdz. Grenctālieši vairāk tendēti Bauskas pusē iegūt izglītību, bet Brunavas, Tunkūnu pusē paliek bez iespējām,» bilst pagasta pārvaldniece.

«Skolu likvidē, pastu jau likvidēja, bet pagasta pārvalde stāv kā stāvējusi. Ar tās likvidāciju bija jāsāk! Kāds labums no tās, ja pārvaldniece necīnījās ne par pasta, ne par skolas slēgšanu. Neinteresē viņiem pagasta iedzīvotāju labklājība,» skarba ir kāda brunaviete, uz ko B. Marčenkova atbild, ka cilvēki ir tiesīgi uz savu viedokli. Viņa neapšauba, ka viņu vēlmes ir neierobežotas.

«Varbūt vēlas, lai arī Latvijas valsts nebūtu?! Jāsaprot, ka ir arī publiskās lietas, kas pašvaldībai jāuztur un par ko jārūpējas. Tas ir punkts, kur ienāk cilvēki ļoti dažādās situācijās, iespējams, tas pat nav pārvaldes kompetencē, bet mums ir jāspēj palīdzēt, atbildēt un novirzīt, kur nepieciešams. Var jau palikt tikai Rīga, varbūt laukus nevajag. Taču es domāju, ka Latvijas pamatu pamats ir lauki, nevis Rīga. Jā, lauki iztukšojas, bet teritorija ir. Brunavas pagastā ir ļoti gleznainas vietas, mums ir garas upes līnijas, kur cilvēki attīstījuši savas dzīvesvietas, ja ne pa ziemu, tad vismaz pa vasaru. Auglīgo augšņu dēļ šeit ir noenkurojušies veiksmīgi uzņēmēji,» labumus uzskaita B. Marčenkova.

Caur Lietuvu uz Skaistkalni
B. Marčenkova arī pārliecināta, ka skolas iztukšošanos veicināja domes pieņemtais lēmums par statusa maiņu. Piemēram, no Budbergas puses Bauskā uz stundām ar sabiedrisko autobusu neesot iespējams nokļūt. Bardžūnu puisis, kas pērn mācījās Bauskas 2. vidusskolas astotajā klasē, ik rītu kavējis mācības. Ja skolotājs piekodinājis, ka obligāti jābūt uz stundu sākumu, viņš braucis uz Ērgļiem, kur nakšņojis pie draugiem, lai no rīta dotos uz skolu. Skolēnu pārvadājumi no Brunavas pagasta uz Bausku netiek nodrošināti, tie ir tikai līdz Griķiem.

Tālab labāku iespēju daudzi vecāki saskatījuši Skaistkalnes vidusskolā. Tai ir savs mikroautobuss, kas Brunavas bērnus vedīs uz skolu un nogādās mājup. Šķērsojot Latvijas robežu, caur Biržiem Lietuvā, kur ceļi labāki, daļa audzēkņu skolā nokļūs agrāk nekā līdz šim pat uz Mežgaļiem. «No Skaistkalnes vidusskolas viens virziens līdz tālākajam punktam, kur uzņems bērnus – Sviļu kalnam, – iznāk 14 kilometru. Tālākie bērni, kuri būtu jānogādā uz Bausku, būs jāved 30 un vairāk kilometru. Viņi varēs ilgāk pagulēt un uz skolu celties vēlāk nekā braucot uz Mežgaļiem. Pērn mums kursēja tikai viens skolēnu autobuss, un tas bija ļoti ilgi, komplicēti pa gariem zemes ceļiem, ārkārtīgi nogurdinoši,» stāsta B. Marčenkova. Viņa pati apmeklējusi Skaistkalnes vidusskolu, pārliecinājusies, ka kabineti aprīkoti ar visu nepieciešamo, skola piedāvā 15 ārpusklašu interešu izglītības programmas, atrodas gleznainā vietā. «Es ceru, ka brunavieši tur jutīsies labi. Bērniem lauku vide ir pieņemamāka. Cik es dzirdu no dažādiem avotiem, pilsētā mūsējiem ir ļoti grūti integrēties,» tā Baiba Marčenkova.

Mežgaļu sākumskolā

Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem (VIIS) 2019. gada 25. jūlijā Mežgaļu sākumskolā izglītojamo skaits pamatizglītības pirmā posma (1. – 6. klase) programmā bija šāds: 1. klasē – viens izglītojamais, 2. klasē – trīs, 3. klasē – viens, 4. klasē – divi,
5. klasē – seši, 6. klasē – seši audzēkņi. Izglītības pārvalde secināja, ka izglītojamo skaits ir nepietiekams, lai sākumskolas posmā organizētu pilnvērtīgu mācību procesu.

Pirmsskolas izglītības programmā atbilstoši VIIS datiem reģistrēti 19 izglītojamie: desmit audzēkņu piecus un sešus gadus vecu bērnu grupā (viens izglītojamais dzīvo Ceraukstes pagastā); deviņi bērni pusotra līdz četru gadu vecuma grupā. Pirmsskolas izglītības programmas apguvi nodrošina divi pirmsskolas izglītības pedagogi (ar nepilnu likmi 1,82) un aukle, bet nav atbalsta personāla, un ir apvienotā grupa.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolu slēgšana vēl vairāk iztukšo laukus

Kategorijas