BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Gan politiskas, gan finansiālas barjeras

RAITIS ĀBELNIEKS, Bauskas muzeja vecākais speciālists
Laikraksta arhīvs

2019. gada 2. augusts 00:00

314
Gan politiskas, gan finansiālas barjeras

Skolu reforma Bauskā pirms 100 gadiem.

Ritinot kārtējo pavedienu no Latvijas simtgades kamolīša, šoreiz pievērsīšos izglītības nozarei Bauskā.

Nevienas vidējās izglītības iestādes
Kāda tad bija situācija ar skolām pilsētā pirms Latvijas Republikas izveidošanās? Līdz  Pirmajam pasaules karam Bauskā nebija nevienas vidējās izglītības iestādes, vienīgi vairākas zemākā līmeņa elementārskolas un dažas «otrās šķiras» skolas, kuru beidzēji varēja turpināt izglītoties citu pilsētu ģimnāzijās, kara skolās vai skolotāju semināros. Tajā laikā visās valsts un pašvaldību mācību iestādēs mācības notika krievu valodā, un arī starpbrīžos skolēniem bija jāsarunājas krieviski, par runāšanu latviski bargi sodīja, jo bija rusifikācijas laiks. Kā izņēmums bija Inas Kļaviņas privātā zēnu proģimnāzija, kur daudzu priekšmetu apguve notika latviešu valodā. Gan šajā skolā, gan pašvaldībai piederošajā Bauskas pilsētas skolā mācījās tikai zēni, bet meitenēm bija citas mācību iestādes. Vienīgi elementārskolās abu dzimumu bērni mācījās kopā.

Savukārt vācu okupācijas laikā skolu tīkls pilsētā saruka līdz vienai pamatskolai, kura atradās Korfa muižā, bet visas citas bijušās skolu ēkas vācu karaspēks izmantoja savām vajadzībām. Lieki piebilst, ka tolaik mācības notika vācu valodā.

Vidusskolai atvēl 40 000 rubļu
Visai drīz pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas Bauskas pilsētas pagaidu dome ķērās klāt jautājumam par izglītības iestādēm pilsētā. 1918. gada 10. decembrī Bauskas domnieki diskutēja par to, kādas skolas pilsētā būtu nepieciešamas, un nonāca pie secinājuma, ka vajadzētu atvērt pamatskolu un vidusskolu. Šī jautājuma tālākai virzībai tika izveidota speciāla skolu komisija, kurā iekļāva četrus deputātus un četrus skolotājus. Tika nolemts, ka gan no deputātu, gan skolotāju vidus ir jāievēl divi latvieši, kā arī pa vienam vācietim un ebrejam. Domnieku kvota uzreiz tika aizpildīta, bet no pedagogu puses nevarēja atrast ebreju pārstāvi – šo vakanci nosprieda aizpildīt vēlāk.

Nākamā pagaidu domes sēde notika 22. decembrī, un tajā izskatīja skolu komisijas priekšlikumus par pamatskolas un vidusskolas atvēršanu. Par pamatskolu nekādas debates neizraisījās, un deputāti tās izveidošanai vienbalsīgi atvēlēja 9500 rubļu. Savukārt par iecerēto vidusskolu viedokļi dalījās un debates ieilga, jo viena daļa deputātu labprātāk vēlējās atbalstīt privātu mācību iestādi, nevis pašvaldībai piederošu vidusskolu. Beigās notika aizklāts balsojums, kurā 20 domnieki atbalstīja ieceri pašai pašvaldībai atvērt jaunu vidusskolu, par atbalstu privātai mācību iestādei balsoja trīs, bet viens deputāts atturējās. Pēc tam visi klāteso-šie domnieki vienbalsīgi topošajai mācību iestādei atvēlēja 40 000 rubļu. Vidusskolas vajadzībām tika nolūkots Fricim Grīslim piederošais nams tagadējā Plūdoņa ielā 14, kurā pirms tam atradās vācu komandantūra, un tajā tika paredzēti remontdarbi, lai ēku pielāgotu skolas vajadzībām.

Pedagogiem nemaksā algas
Trūkst informācijas, cik tālu ar skolu lietām Bauskas pagaidu dome toreiz tika, jo pēc trijām nedēļām  pie varas nāca lielinieki, kuru valdīšanas laikā pilsētā darbojās gan pamatskola kādreizējā Pilsētas skolas namā (tagad – Rīgas ielā 8), gan vidusskola kādreizējā Inas Kļaviņas zēnu proģimnāzijas ēkā (tagad – Rīgas ielā 32). Protams, ka mācību process tajā laikā bija piesātināts ar komunistisko ideoloģiju.

1919. gada marta beigās pēc lielinieku padzīšanas mācības abās skolās turpinājās, bet atjaunotā Bauskas pilsētas pagaidu dome un valde visai rezervēti izturējās pret skolotājiem, kuri bija strādājuši lielinieku laikā. Saglabājies šāds 6. maijā rakstīts iesniegums: «Godātai Bauskas pilsētas valdei. Mēs, Bauskas vidusskolas skolotāji un apkalpotāji, griežamies pie Bauskas pilsētas valdes ar lūgumu izmaksāt mums algas, jo neesam tās dabūjuši no 10. marta, jeb izdot avansa veidā 2000 rubļus priekš eksistences līdz skolu lietu sakārtošanai.» Līdzīgu iesniegumu uzrakstīja arī pamatskolas skolotāji, bet abi lūgumi tika noraidīti. Tikai pamatskola jūnija sākumā no pilsētas valdes saņēma 550 rubļus «aizlienējumā», no kuriem varēja izmaksāt pa 100 rubļiem katram skolotājam un 50 rubļus skolas apkalpotājam. Protams, ka ar to nepietika, jo inflācijas apstākļos tā bija niecīga summa, un abu mācību iestāžu darbinieki rakstīja vēl citus lūgumrakstus gan vietējai varai, gan izglītības ministram.

Var saprast, ka šāda situācija bija ne tikai Bauskā, jo pašvaldībām tika nosūtīts 2. augustā izdots izglītības ministra rīkojums izmaksāt algas skolotājiem par pirmo pusgadu. Septembrī Bauskas pilsētas valde rakstīja Iekšlietu ministrijas Pašvaldību nodaļai, ka šis rīkojums nav izpildāms, jo Bauskai nav tādu līdzekļu. Pie reizes nauda skolotāju algām tiek lūgta no Pašvaldību nodaļas rīcībā esošām «summām, kas šim nolūkam asignētas priekš no kara cietušiem apvidiem». Šāda nauda netika saņemta, un skolotāji kārtējo reizi «palika bešā».

Pašvaldības nostāja šo algu jautājumā ar daudziem argumentiem noformulēta 11. septembra sēdes protokolā: «Pilsētas valde atzīst par neiespējamu izmaksāt Bauskā strādājošiem skolotājiem algas par 1919. gada pirmo pusi, jo 1) pilsēta nekad nav nekādus skolotājus pieņēmusi, 2) pa lielinieku laiku Bauska kā pilsēta nemaz nepastāvēja, bet tā bija sakausēta ar apriņķi, 3) tai laikā pieņemtie skolotāji nevar skaitīties par Bauskas pilsētas skolotājiem, 4) lielinieku valdība pilsētas līdzekļus pilnīgi iztērējusi, 5) Bauska stipri cietusi no karadarbības vispārīgi, bet īpaši šo pavasar, atrodoties no 20. marta līdz 22. maijam zem pastāvīgas apšaudīšanas, 6) pilsētā tagad nav ne puse no iedzīvotāju skaita, kas bija priekš kara, 7) reizē ar iedzīvotāju skaitu ir samazinājies vēl vairāk nodokļu maksātāju skaits, 8) pilsētā nav neviena nama, kurš nebūtu cietis no kara darbības vai kara spēku iekortelēšanās (te domāta dažādu armiju karavīru piespiedu izmitināšana pilsētnieku mājās – R. Ā.), 9) sagrauto un izpostīto namu īpašnieki vēl tagad smok zem smagās iekortelēšanās nastas un nav spējīgi nest kaut kuras maksas pilsētai par labu, 10) tagad pilsētai uzņemties neparastas nastas nekādi nav iespējami.»

Privātā ģimnāzija un pašvaldības skolas
Vienlaikus ar stīvēšanos par šīm nesaņemtajām algām, pašvaldība risināja jautājumus par jaunu skolu dibināšanu, nevis par lielinieku laikā izveidoto mācību iestāžu pārņemšanu un pilnveidošanu. Jau 6. augustā Bauskas pilsētas pagaidu dome izveidoja jaunu skolu komisiju, kurā ietilpa tikai deputāti – trīs latvieši, kā arī pa vienam vācietim, ebrejam un lietuvietim. Par šīs komisijas vadītāju ievēlēja Juri Vareno.

Par iespējamo alternatīvu pašvaldības dibinātai vidusskolai liecina Izglītības ministrijas Vidusskolu nodaļas 9. augusta vēstule pilsētas valdei: «Līdz kara sākumam Bauskā ir pastāvējuse privāta skola uz Inas Kļaviņ vārda, kura tagad no jauna ir iesniegusi Izglītības ministrijai lūgumu atļaut viņai arī turpmāk uzturēt savu skolu Bauskā. Vēlams būtu, ka skolas pēc iespējas būtu komunālas iestādes, un varbūt pilsētas valde būtu ar mieru pārņemt minēto skolu savā rīcībā, pie kam pilsētas valde no Izglītības ministrijas skolas uzturēšanai varētu prasīt zināmu pabalstu, ja valde ar nolikto skolas naudu un saviem līdzekļiem nevarētu segt skolas izdevumus. Pretējā gadījumā Ministrija ar šo atļauj I. Kļaviņ kundzei turpināt skolas gaitu arī uz priekšu.» Šo alternatīvo risinājumu pašvaldība neatbalstīja, tālab pilsētā izveidojās arī Inas Kļaviņas privātā ģimnāzija, kura darbojās līdz 1931. gada septembrim.

1919. gada 23. augustā Bauskas pilsētas pagaidu domes sēdē deputāti noklausījās skolu komisijas vadītāja J. Varenā ziņojumu un atkal debatēja par jaunu mācību iestāžu izveidošanu. Pēc tam tautas kalpiem vajadzēja aizklāti balsot par vidusskolas un pamatskolas atvēršanu. 15 domnieki nobalsoja par, 6 – pret, bet viens atturējās. Pēc tam otrā balsojumā vajadzēja apstiprināt lēmumprojektu par četrklasīgas pamatskolas un sešklasīgas vidusskolas atvēršanu. Šoreiz lēmumprojektu atbalstīja 19 tautas kalpi, bet pretējs viedoklis bija trijiem. Domnieki noteica arī skolas naudas apjomu – 200 rubļu vienam skolēnam par mācību gadu. Vēl šajā domes sēdē vienbalsīgi nolēma pilnvarot skolu komisiju, lai tā mācību iestāžu vajadzībām noīrētu atbilstošas telpas, kā arī pieņemtu darbā skolotājus un skolu pārziņus (direktorus).

Tā pirms 100 gadiem tika pieņemti lēmumi, kas iespaidoja visu turpmāko skolu tīkla attīstību Bauskā.
Kategorijas

Kategorijas