Bezspēcīgā cīņa par vietu zem zemes

2019. gada 2. augusts 00:00

1571

Ne katram iznāk kapavieta tuvāk Bauskai.

Agrāk vai vēlāk katram jādomā par kapsētām un vietu tajās. Problēmas kapu apsaimniekošanā ik pa laikam parādās, par tām laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcija saņem vēstules un tālruņa zvanus. Stāsti ir dažādi, te būs daži no tiem.

Mirstīgās atliekas – skapī
Martā Bauskas novada Īslīces pagasta iedzīvotāja Laima piedzīvoja ļoti smagu brīdi – pēkšņi nomira vīrs, kuram bija tikai 37 gadi, pavisam ne mūžībā iešanas laiks. Kā jau tādos brīžos mēdz būt, satraukuma daudz, bet visu vēl smagāku vērta tas, ka bija neiespējami dabūt kapavietu Bauskā vai tās tuvumā. Laimai tas bija jo īpaši svarīgi, jo viņai nav mašīnas.

Vīra saknes bija Rīgā, bet Īslīces pagastā ģimene dzīvo kopš 2007. gada. Jaunā sieviete apzvanījusi visas Bauskas tuvumā esošās kapsētas. Ticis prasīts, vai tur ir dzimtas kapi. Atbildot noraidoši, Laima saņēmusi atteikumu. Šarlotes kapu pārzine rosināja jautāt savā pagastā. Jāpiebilst, ka Īslīces pagastā kapsētas atrodas pie Lietuvas robežas. Kā tad lai tur izbraukā? Tas noteikti nederēja.

Kapavietas atrašana vieglāk sasniedzamā vietā nevedās, tālab vīra mirstīgās atliekas urnā nācās turēt mājās – skapī, lai bērns neredz. «Izjūtas bija jocīgas, ja tas būtu zārks, ko tad?!» atceras sieviete. «Tā ir necieņa no valsts puses – mēs strādājam, maksājam nodokļus, un nevar jautājumus par kapavietu atrisināt.» Pa dažādiem ceļiem nonākusi līdz Jumpravas kapu pārzinei Jolantai Šilbergai, kurai ir ļoti pateicīga par pretimnākšanu tādā smagā dzīves brīdī. Nekāda maksa netika prasīta, un beidzot kapavieta bija nozīmēta. Ātri izdevies sakārtot dokumentāciju, ierīkot kapavietu, un maijā vīru beidzot varēja guldīt zemes klēpī. Piedzīvojot šādas grūtības kapavietas ieguvē, Laima paņēma vietu kapos arī sev, lai bērnam pēc tam nav tādu sarežģījumu. «Protams, 37 gados tas ir tā jocīgi, bet neko darīt. Ja ne Mežotnes «meitenes», tad urna vēl tagad stāvētu mājās skapī,» pieļauj īslīciete.

40 «ekskluzīvu» vietu
Bauskas novada pašvaldības teritorijā esošo kapsētu darbību un uzturēšanu regulē 2017. gada 28. decembra saistošie noteikumi Nr. 9 «Bauskas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi».

Bauskas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā kapsētas atrodas gan pašvaldības, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Bauskai kā pilsētai piederīgās kapsētas ir četras: Bauskas vecie un pilsētas Jaunie kapi, Plosta kapsēta un Šarlotes kapi. Pirmie trīs kapi ir daļēji slēgti, proti, tajos atbilstoši saistošajiem noteikumiem mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu atdusas vietu ierādīšana ir ierobežota.

Šarlotes kapsēta ir atvērta – tajā apbedī, ja mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Bauskas novada administratīvajā teritorijā. Šarlotes kapu pārzine Anita Ķibilde-Martirosjana stāsta, ka palikušas ap 40 vietu. Pa 20 gadiem kapsēta «piegūlusi», plānots to paplašināt. «Kopš 2019. gada nav maksas par kapavietu, senāk tā bija 8,64 eiro. Kapavietu var dabūt, jābūt deklarētam Bauskas pilsētā,» teic kapu pārzine. Naudu iepriekš ļaudis maksājuši SIA «Vides serviss», kas apsaimnieko Bauskai piederošos kapus. Tā kā nereti rodas grūtības ar apbedīšanas vietu, īpaši pēkšņas nāves gadījumā, varbūt iespējams sagādāt mūža mājas sev jau laikus. Tomēr tā nevarot, vietas Šarlotes kapsētā tiek piešķirtas tikai mirušajiem. Gadā tiek aizņemtas ap 20 kapavietu. Vairāk mirstot pavasarī, kad lapas plaukst, un rudenī, kad lapas krīt. Tātad – atlikušās 40 kapavietas pietikšot aptuveni diviem gadiem.

Agrāk kapavietas izmērs bija noteikts 1,50 metru, no 2019. gada – 1,10 metru. Tādējādi tiek ekonomēta vieta. Tomēr tas apgrūtina darbu kapu racējiem, savukārt tuviniekiem īsti nav, kur soliņu likt.

Līgums par kopšanu
Ja kapavieta netiek kopta, tā tiek aktēta. Tad tuviniekiem jāraksta iesniegums par atteikšanos no nekoptā gabaliņa. Pēc 20 gadiem uz apbedījuma vietā var guldīt citu nelaiķi.

Pie Šarlotes kapiem ir atkritumu konteiners, ko katru nedēļu izved, atkritumu kaudžu ap kapiem nav. Arī ūdens pumpī esot regulāri, tāpat smiltis tiek vestas.

Anita Ķilbilde-Martirosjana, domājot par kapu kopēju ērtībām, rāda veco ceļu pa lauku, stāstot, ka būtu labi, ja, pašlaik lejot asfaltu no dārzniecības puses, šo ceļu izveidotu par grantsceļu, tas ieiet Biržu ielā, tad no Bauskas līdz Šarlotei būtu aptuveni kilometrs un būtu vieglāk un ātrāk nokļūt kapos, jo īpaši ar velosipēdu. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs skaidro, ka ceļu tomēr pašlaik nevarot taisīt, jo vēl nav skaidrības par bioetanola rūpnīcu, jāpieskaņojas investoriem.

SIA «Vides serviss» apzaļumošanas nodaļas vadītāja Aina Bele, kuras pārziņā ir arī kapu kopšanas darbi, stāsta, ka «Vides servisā» mirušā tuviniekam ir jāslēdz līgums par kapavietas kopšanu. «No šī gada pavasara nauda vairs nav jāmaksā, bet līgums ir jāslēdz joprojām,» teic A. Bele. Aktēto kapu tuvinieki nākot rakstīt iesniegumus, braucot pat no ārzemēm. «Lai arī dzimtas kapi, tas nav privātīpašums, tā ir pašvaldības zeme. Pērn jūnijā sākām aktēšanu, visi kapi tad arī tika ievadīti cemety.lv sistēmā,» stāsta speciāliste.

Bauskas novada pašvaldība rūpējas par kapiem. «Kopjam kokus, SIA «Labie koki» zāģēja bīstamos kokus, vecās papeles Vecajos un Jaunajos kapos, vedam atkritumus. Regulāri sakopjam tualetes, izvedam lapas. Jaunajos kapos gribējām taisīt celiņu, bet pietrūka naudas,» stāsta V. Čačs.

Teivenos – bez ūdens
Ir paredzēts projekts, lai paplašinātu Šarlotes un Strēļu kapus Bauskas novadā, informē V. Čačs. Vislielākās problēmas sagādājot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) piederošās kapsētas Vecsaules pagastā. Draudzes cilvēkiem grūti par tām rūpēties.

Par Vecsaules pagasta Teivenu kapiem «Bauskas Dzīve» rakstījusi vairākkārt, jau pirms diviem gadiem lasītāji veidoja diskusiju laikraksta interneta vietnes forumā, sūdzoties par nesakoptību un to, ka nav ūdens kapsētā. «Bauskas Dzīve» lūkoja, kā ir pašlaik. Kapsēta ir atrodama – ir nosaukuma zīme, pa labi kapliča, pa kreisi atkritumu konteiners, bijušas arī smiltis, kas jau teju iztērētas, atdusas vietas koptas. No ūdens ņemšanas vietas palikusi tikai caurulīte, kas nevienu veldzes pilienu gan nesniedz, sūkņa un ūdens nav. Apstaigājot kapsētu, pie daudzām kopiņām redzamas paslēptas ūdens pudeles, dažviet pat prāvākas kanniņas. Katrs izlīdzējies, kā mācējis un varējis.

Kapos sastopam Andri, kā arī Daigu un Zinti, kas kopā ieradušies apkopt tuvinieku atdusas vietas. Viņi atzīst, ka smiltis tiekot vestas «mūžīgi», vecos vai kritušos kokus izzāģē, bet ūdens gan nav – tā ir liela problēma, tālab parasti piecu litru ūdens trauks līdzi. Labi, ka ir mašīna, lai to atvestu. Te esot dzimtas kapi. Tālab, martā pavadot mūžībā piederīgo, atkal meklēta kapavieta. Teivenu kapu pārzine Rasma Maldute par to prasījusi ziedojumu 30 eiro apmērā. Tas izraisījis sašutumu. «Mums te dzimtas kapi! Varētu jau kaut ko ziedot, bet ziedojot taču parasti neprasa konkrētu summu, bet tik, cik cilvēks var. Dīvaini,» piedzīvoto atceras kapu kopēji. Naudu tomēr nav maksājuši.

Kopšanai naudu vajag
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Teivenu kapu pārzini Rasmu Malduti. Viņa skaidro situāciju: «Par kapavietu nav jāmaksā, bet tiem, kas tagad veic jaunus apbedījumus, tiek lūgts vienreizējs ziedojums 30 eiro apmērā, tāds ir luterāņu draudzes lēmums. Sākumā bija pieci eiro. Kur lai draudze ņem naudu, lai maksātu par konteinera izvešanu, koku zāģēšanu, elektrības labošanu kapličā un citām lietām?! Šie nav pašvaldības kapi.»

Kapsēta sakopta Lielās talkas laikā, strādājuši arī vairāki aizgājēju tuvinieki. Teivenu kapsētā gadā ir aptuveni trīs četras bēres. No tās naudas tad arī draudze cenšas segt izdevumus. Arī Viesturu un Sveķu kapsētā, kas pieder luterāņu draudzei, ir konteiners, tur gadā vispār tikai vienas bēres, bet konteiners arī jāizved. «Nesen Teivenu kapsētai bija noplēsts nosaukuma uzraksts, to atjaunojām – tas prasīja 21 eiro. Konteiners tiek izvests parasti reizi mēnesī, ir arī biežāk bijis. Pēdējo mēnešu rēķini bija 22,53 eiro, 26,70 eiro, arī 63,50 eiro, kad tas izvests arī Viesturu kapsētā,» izmaksas sauc kapu pārzine, kas šo un draudzes priekšnieces «amatu» mantojusi jau paaudzēs.

Daudzu iedzīvotāju ieradumi dara lielas raizes, pirms Lielās talkas kapsētā bija izgāzti pat sadzīves atkritumi, ar visu to jātiek galā. «Cik man kāds ir paprasījis – vai nevajag ko palīdzēt, Rasma?! Mana vecmāmiņa teica: «Cilvēkiem mēle ir bez kaula, locīs, kā grib...» Neviens neko negrib maksāt. Bet izdevumi taču ir! Kaut vai ņem no savas naudas! Vai cilvēki domā, ka draudzēm nauda krīt no koka, zarus sapurinot?! Es ziedoju savu brīvo laiku, neviens neko nemaksā, man arī neko nevajag. Man maksā Dievs, kas man dod spēku pagaidām visu šo izturēt un vēl cilvēku runas,» lielo darbu un atbildības nastu raksturo R. Maldute. Kapu pārzine ir kā ķīlniece šajā rūpes un finanses paģērošajā darbā.

LELB neatdos un nedāvinās
Kā atvieglot draudžu kapsētu kopšanu? «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Īpašumu komisijas vadītāju mācītāju Arni Bušu. Ja tādas problēmas ar apsaimniekošanu, varbūt Vecsaules luterāņu draudzei piederošās kapsētas varētu atdot pašvaldības pārziņā, tādējādi rūpes un tēriņus noņemot no draudzes «pleciem»? Arnis Bušs uzsver, ka atdāvināt, atdot nekādi nevar. Viņš analizē izveidojušos situāciju, proti, kad 90. gadu sākumā tika atdoti īpašumi draudzēm, piešķīra arī kapsētas. «Atdot nevar, jo tas ir Baznīcas kopīpašums, tas nav konkrētās draudzes īpašums. Tas ir līdzīgi kā valsts, sabiedrības īpašums,» teic A. Bušs.

Latvijā neesot neviena gadījuma, kad draudzes īpašums būtu atdots, vairāk nekā desmit draudzes kapsētas ir nodevušas pašvaldībai ar patapinājuma līgumu vai pārdevušas par kadastrālo vērtību. «Vecsaules draudzes kap-sētu gadījumā iespējami trīs varianti: 1) pašvaldība pērk par kadastrālo vērtību; 2) maina pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu (ne tikai zemi, tā var būt arī ēka); 3) noslēdz patapinājuma (lietošanas – red.) līgumu.»

Varbūt tonnīgo ūdenstvertni aizvest?
Bauskas novada pašvaldība bez atlīdzības kapus ņemtu savā pārziņā, situāciju skaidro V. Čačs. 2018. gada janvārī LELB šādus trīs variantus piedāvāja, arī patapinājuma līgumu uz pieciem gadiem.

Savukārt Vecsaules pagasta pārvaldes viedoklis par LELB 2018. gada 26. janvāra iesniegumu bija šāds: «Kapsētu teritorija var tikt pārņemta pašvaldības apsaimniekošanā, bet uzskatu, ka pieļaujams to darīt, tikai iegūstot pašvaldības īpašumā attiecīgās kapsētas. Patapinājuma līguma slēgšana nebūtu vēlama, ievērojot to, ka bez zemes kapsētās ir arī tām nepieciešamais aprīkojums, būves, piemēram, kapu zvani, kapličas. Patapinot īpašumu, nepieciešami būs ieguldījumi to uzturēšanai vai pat to bojāejas gadījumā (nav noslēpums, ka kapu zvani bieži vien ir zādzību objekts), par ko pašvaldībai būs jāatbild. Kā arī pārņemšanai būtu jānotiek pakāpeniski, jo tas prasa arī finanšu resursus, kuri šogad netika plānoti. Vecsaules evaņģēliski luteriskajai draudzei piederošās kapsētas pirms pārņemšanas procedūras sākšanas draudzei būtu jāsakopj, jo tajās nav norādītas atkritumu izbēršanas vietas, dabā atkritumi ir visur. Pašvaldībai, pārņemot tos esošajā stāvoklī, nekavējoties būtu jāatvēl ievērojams finansējums atkritumu savākšanai un izvešanai, kā arī citu uzlabojumu organizēšanai (jau kopš 2017. gada kapos nefunkcionē ūdens pumpis). Līdz ar to rosinu Vecsaules evaņģēliski luteriskās draudzes kapsētas pārņemt ne agrāk kā 2019. gadā.» Tā toreiz rakstīja Vecsaules pagasta pārvaldniece L. Vasiļauska.

Šis jautājums tika pārrunāts ar deputātiem arī vides un attīstības komitejas sēdē.
Luterāņu draudzes Teivenu kapos bija gan SIA «Bauskas ūdens», gan «Vides servisa» darbinieki. Lūkoja, vai nevar atjaunot spici. «Problēma ir nopietna, laidām ūdenssaimniecības kameru iekšā, trīs metrus ieiet, tālāk netiek. Vecā spice ir aizmesta ar atkritumiem, savukārt jaunu veidot mēs pat neesam tiesīgi. Pašlaik izskatās, ka «Vides serviss» varētu tonnīgo ūdenstvertni aizvest, cita varianta nav. Vēl arī aka ir deviņu metru dziļumā, bet tā ir kalnā un galīgi sausa. Ar mūsu tehniku tur arī nevaram piebraukt. Nez kāpēc kalna galā aku būvē?!» sarežģīto gadījumu Teivenu kapos apraksta V. Čačs.

UZZIŅAI

Bauskas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas 55 kapsētas. No tām 47 ir pašvaldības īpašums, savukārt astoņām īpašniece un apsaimniekotāja ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

46 kapsētas ir atvērtas, astoņas – daļēji slēgtas, vienā mirušo apbedīšana vairs nenotiek – tā ir Brāļu kapsēta Daudzvārdos Mežotnes pagastā.

Ar pilnu informāciju par Bauskas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām kapsētām var iepazīties internetā domes mājaslapā bauska.lv, tur minēti arī kapu pārziņu tālruņu numuri.

Mājaslapā cemety.lv var meklēt datus par apbedītajiem un apbedījumiem, tur atrodami pat foto.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bezspēcīgā cīņa par vietu zem zemes

Kategorijas