Rundālieši veldzējas dievīgā stūrītī

2019. gada 31. jūlijs 11:31

1251

Pie Dzirnavu dīķa tapusi vietējo ļaužu veidota pludmale.

Tveices piepildītajās dienās daudzi meklē ūdens tuvumu. Nav mazsvarīgi, ja pienācīga atpūtas vieta ir netālu no dzīvesvietas. Smilšaina pludmale, piknika galdi, pārģērbšanās kabīne, sakopta teritorija tagad pieejama Rundāles novada iedzīvotājiem un viesiem pie Dzirnavu dīķa Pilsrundālē. Tas tapis, pateicoties aktīviem iedzīvotājiem.

Sastop pretestību
Pirms septiņiem gadiem te pavērusies pavisam cita ainava – ūdenskrātuves mala bijusi aizaugusi, zāle stiepusies līdz padusēm, ceļu līdz ūdenim aizšķērsojuši krūmi un koki, īsts čūskulājs, stāsta jauniešu biedrības «Eureka» vadītājs Gatis Augstkalns. Viņa entuziasms un neatlaidība apbalvota ar pašvaldības godarakstu, viņam pasakās ne viens vien rundālietis. «Bērnība man saistās ar šo vietu. Jau no mazas kājas te vītolā mēģināju karināt šūpoles, lai ar draugiem un domubiedriem būtu, kur atpūsties. Biju sarunājis arī vadu spoles, kas kalpoja par galdiņu. Jau tolaik mums bija sava rūme brīvā laika pavadīšanai. Protams, pieaugot domāšana, kā arī iespējas mainījās. Uzrakstīju pirmo projektu, toreizējās Hipotēku bankas iniciētu, pēc tam sekoja nākamais, un ledus bija sakustējies,» stāsta G. Augstkalns. Viņš atzīst, ka vēlētos, lai vairāk vietvara iesaistās šīs teritorijas labiekārtošanā, ideju ģenerēšanā, katru gadu atvēl budžetu, jo tas atvieglotu dzīvi. Nevajadzētu rakstīt projektus, iet pie dažādām komisijām, taču Gatis saprot, ka pašvaldībai rokas saistītas, jo zeme ir privātīpašums.

Pārliecināt par šādas rekreācijas zonas nepieciešamību nācies arī vietējo varu. Ideja uzklausīta ar lielu skepsi un pretestību. «Lielākā daļa domē bija gana pesimistiski noskaņoti. Kad stādījām tūjas ceļa malā, mums sacīja, ka nav jēgas, jo augsne neesot piemērota un pasākums rezultēsies ar skujeņu pāragru nāvi vai arī tās jau pirmajā pusgadā nozags un šeit būs tukša vieta. Kad pludmales daļā bērām un līdzinājām smilti, mūs aicināja to nedarīt, jo puse aiziešot uz tuvumā esošajiem kapiem. Tāpat bira pārmetumu krusa, ka šeit pulcēsies tikai dzērāji un normāla publika te neuzturēsies,» sākotnējo noskaņojumu pašvaldībā ieskicē G. Augstkalns.

Tīra vide
Tagad ikviens var pārliecināties, ka vārdi bijuši nevietā. Apstādījumiem «kājas nav pieaugušas», smilts ir pietiekamā daudzumā, un šonedēļ papildus atvestā krava izlīdzināta. Lietavu dēļ uzbērums «staigā», taču tas devis patīkamu gultni ieejai ūdenstilpnē, kas ir tīra no aizaugumiem un ar krietnu dzelmi. Uzstādīta peldoša platforma, kas vislabāk pie sirds iet jauniešiem, jo no tās var lekt ūdenī vai zvilnēt saules staros. «Te apkārtnē nekas labāks nav atrodams. Pie gājēju tilta uz Mežotni ierīkota peldvieta, bet dziļums tur knapi līdz jostasvietai, tāpat citviet Lielupe ir ļoti aizaugusi, ka var tikai kādā brīvā laukumā iemērkties, bet ne kārtīgi izpeldēties,» teic G. Augstkalns.

Par tīru vidu liecinot šeit mājvietu radušais zalktis, kas gan nereti atpūtniekiem liekot balss saites pārbaudīt dažādās tonalitātēs.

Niedrēs dzīvojot cekuldukuru saime, arī gulbji dīķi iecienījuši, un ikviens varot novērot to cēlo slīdēšanu pa ūdens virsmu. Šogad, pašvaldībai atvēlot 35,39 eiro, veiktas arī ūdens kvalitātes pārbaudes. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» slēdziens apliecina, ka Dzirnavu peldvietas ūdens kvalitāte ir laba un ikviens var droši veldzēties šajā ūdenī. Pašvaldībā skaidro, ja vien neradīsies apstākļi, ka ūdens jāinspicē arī augustā un septembrī, atkārtotas analīzes netiks veiktas. G. Augstkalns ar gandarījumu atzīst, ka pašvaldības artava ar katru gadu pieaug. Šogad solis sperts atkritumu jautājuma atrisināšanā. Teritorijā nodrošināts lielais konteiners, kas ir SIA «Vides serviss» pārziņā, citādi iepriekš bijis jādomā, kā savākt un kur likt atpūtnieku atstāto pārpalikušo «mantību». Vēl atlicis atrisināt labierīcību jautājumu. Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis teic, ka šī «sāpe» tikšot novērsta, tiklīdz atvērs SIA «Rundāles ūdensdzirnavas» veidoto muzeju. Tomēr Gatis Augstkalns ir citādās domās, viņš ir pārliecināts, ka vismaz vienai sirsniņmājai jābūt arī atpūtas vietā. Viņaprāt, to varētu uzstādīt vasaras sezonā no jūnija līdz septembrim, jo pa krūmiem ložņāt un ērces lasīt neesot pieņemami, kā arī muzejā labierīcības jebkurā diennakts laikā nebūs pieejamas.

Ja neizdošoties ar pašvaldības palīdzību tualeti sarūpēt, Gatis Augstkalns gatavs vērsties pie zemes īpašnieka, kas ir jau pieminēto Rundāles ūdensdzirnavu saimnieks. Jautājot, vai līdz šim brīdim no uzņēmēja puses ir nākusi kāda finansiāla artava, Gatis atbild noliedzoši. Arī zāles pļāvējam degviela ne reizi neesot piešķirta, taču rundālietis par to nebēdā, jo citādi visas idejas atbalstītas un šķēršļi neesot radīti.

No brīva prāta
«Vladislavs Bergmanis ir ļoti atsaucīgs, un es ticu, ka ar laiku viņš pieslēgsies. Viņš man pats ir vaicājis, kāpēc es to visu daru, uz ko viņam atbildēju, ka citi maksā prāvas summas par sporta zāles apmeklējumu, lai varētu saglabāt fizisko formu, bet man treniņš ir nodrošināts svaigā gaisā. Nopērku piecus litrus degvielas, ieleju zāles pļāvējā un esmu izsvīdis. Gribētos jau, protams, lai tādu brīvprātīgo ir vairāk, lai kāds no malas pienāk un paņem no manis to «mauriņa skuvekli», atļauj atvilkt elpu un turpina iesākto. Taču tas ir retums. Visi grib atnākt uz gatavu. Daļa jau ir pārliecināti, ka man par to maksā, taču esmu absolūti brīvprātīgā darba veicējs un par šo nenopelnu ne centa,» atzīmē G. Augstkalns. Viņu priecē vecākā paaudze, kas ir aktīvāka, piemēram, skolotāja Daina Bergmane atnesot instrumentus – grābekli, lāpstu, palīdz ar atkritumu savākšanu. Pērn uzkārusi puķu podu, par kuru rūpējusies visu vasaru. Viņš uzteic arī Zinaīdu Sparāni, kas, visticamāk, aizlikusi labu vārdu pašvaldībā un nodrošinājusi, ka atradusies vieta atkritumu konteineram. Viņš ir pateicīgs, ka vietējie iedzīvotāji ir atbildīgi un nenoniecina citu paveikto. Nav nozudis vai apskādēts puķu pods, ir arī šajā sezonā novietotais grils. Demolēts un skādēts nav nekas.

G. Augstkalns kaļ plānus par paplašināšanos. Pirmie darbi jau paveikti, pateicoties SIA «Kvintets M», kam, būvējot jauno pašvaldības ēku, kaut kur bija jāpārvieto liekā melnzeme, tā nogādāta un izlīdzināta pie ūdenskrātuves. Gatis Augstkalns atklāja, ka te iecerējis pulcēšanās vietu tiem, kas tikai vēlas pasēdēt pie galdiņa, pavadīt brīvo laiku, notiesāt līdzpaņemto maltīti, iespējams, iedzert kādu alus malku. «Arī šī ir mūsu sabiedrības daļa, nevaram tāpēc prom raidīt, tālab mums būs tāds neformāls zonējums, vienuviet ģimenes, māmiņas ar mazuļiem, seniori, kas nāk peldēt, bet tālāk skaļākas kompānijas. Te esmu iecerējis arī uzstādīt vigvamu kā Mežotnes pilskalnā, lai būtu, kur patverties nelabvēlīgos laikapstākļos,» nākotni iezīmē G. Augstkalns. Vaicājot, vai arī rotaļu iekārtas bērniem šeit varētu tapt, viņš skaidro, ka ar tām ir daudz sarežģītāk. Nepieciešamas sertificētas iekārtas, speciālisti, un tas šo pasākumu krietni sadārdzinot, kas biedrībai, kura var piesaistīt labi ja 1000 eiro, nav pa spēkam. Kāda vietējā iedzīvotāja rosinājusi uzstādīt ziedojumu kastīti teritorijā, taču par šo Gatis gan neesot drošs, jo neesot ticības, ka tā neaiziet zudībā.

Idille vietējiem
«Viens dievīgs stūrītis,» atzīst peldvietā sastaptā rundāliete Daina Bergmane. Viņa šeit nāk trīs reizes dienā, peld lielus līkločus gan veselībai, gan vides uzlabošanai, pa ceļam raustot zāles, lai vairāk rūmes un kājas nepiņķerējas zaļajos augos. «Kad ir karstās dienas, te grūti tikt iekšā. Maz ir svešu cilvēku, galvenokārt vietējie, ļoti daudzi šo vietu nezina, taču, manuprāt, ideālāku peldamtelpu un atpūtas zonu atrast grūti. Pa smiltīm mazuļi var pērties kā jūrmalā, peldētgribētājiem ir laukums, kur atvēzēties, jo, pasperot dažus soļus, ūdens jau līdz pleciem. Dienas vidū un vakarā gan ūdens ir svītrām klāts – te auksts, te silts, bet no rīta tas ir dievīgs,» nosaka D. Bergmane un pavēsta, ka arī makšķernieki šo vietu iecienījuši.

Rundāles ūdensdzirnavas kopš 1928. gada pieder Bergmaņu ģimenei. SIA «Rundāles ūdensdzirnavu» saimnieks Vladislavs Bergmanis atzīmē, ka šis īpašums ir ļoti svarīgs viņa ģimenei. «Viss, ko es daru, ir ar lielu atbildību, rūpību un uz mūžīgiem laikiem,» apliecina V. Bergmanis un teic, ka par godu ģimenei radīts muzejs, kas būs pieejams apmeklētājiem jau šogad, šeit atradīsies arī konferenču zāle un telpas semināru rīkošanai. Ārpusē būs laivu piestātne, kur varēs izīrēt ūdensvelosipēdus, supdēļus un laivas. Daļa inventāra jau ir iegādāta, bet pārējai vēl tiek gaidīts projekta apstiprinājums Lauku atbalsta dienestā. Viņš tic, ka radītais tūrisma produkts būs pievilcīgs un dos pienesumu arī apkārtnes iepazīšanai un Rundāles vārda nešanai ne tikai ar tās pērli – pili –, bet ar šo novada stūrīti.

UZZIŅAI

Dzirnavu atpūtas zonas labiekārtošanu īstenojusi jauniešu biedrība «Eureka». Rundāles novadā konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» īstenots projekts atpūtas zonas labiekārtošanai pie Pilsrundāles dzirnavu ūdens krātuves krasta līnijas. Pašvaldības finansējums šī projekta realizācijai bija 607 eiro, iedzīvotāju līdzfinansējums – 186 eiro.

Atpūtas zonas izveide tika sākta jau 2012. gadā, kad biedrība veiksmīgi startēja Hipotēku bankas klientu kluba «Mēs paši» projektu konkursā. Ar bankas finansiālu atbalstu toreiz tika sakopta teritorija pie Dzirnavu ūdenskrātuves Pilsrundālē, nopļauta zāle, uzbērtas smiltis, iestādītas tūjas, labiekārtota un aprīkota teritorija.

Katru gadu jaunieši, pulcējot līdzīgi domājošos, ir pilnveidojuši un uzlabojuši Dzirnavu dīķa piekrasti gan ar piknika galdiem, jauna ugunskura un grila vietu, izveidojuši vietu makšķerniekiem, uzstādījuši pārģērbšanās kabīni un atkritumu tvertnes, iegādāts zāles pļāvējs, lai šo teritoriju varētu uzturēt sakoptu. Pēc nepieciešamības tiek atjaunots smilts segums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rundālieši veldzējas dievīgā stūrītī

Kategorijas