«Iecavas elpa» – par piederību Latvijai

2019. gada 30. jūlijs 00:00

No dažādām mītnes zemēm bērni tiekas izglītojošā un vienojošā nometnē.

Bērnu nometnes «Latvijas elpa Iecavā – 2019» noslēguma sarīkojums notika piektdien, 26. jūlijā. Nometni «Latvijas elpa Iecavā – 2019» organizēja biedrība «Labdarības projektu atbalsta centrs» sadarbībā ar Iecavas novada domi. Projekta vadītāja bija Santa Lāma, un finansiāli to atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Divdesmit pieci bērni no dažādām valstīm vecumā no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vienu nedēļu varēja baudīt Iecavas dzīves gaisotni, iepazīt Zemgales dabu un nostiprināt latviešu valodas prasmes.

Noslēguma sarīkojumā Iecavā piedalījās arī biedrības «Sadarbības platforma» pārstāve Lauma Celma.

No daudzām valstīm
Nometnes dalībnieki bija no daudzām Eiropas valstīm, uz kurām latvieši izceļojuši jaunākajos laikos, pēdējos desmit, piecpadsmit gados, – Polija, Spānija, Francija, Norvēģija, Zviedrija, Īrija, Vācija, arī Arābu Emirāti, ASV un citas zemes. Pārsvarā ģimenes dibinātas jauktās laulībās, un sazināšanās valodas ir mainīgas, atkarībā no vecāku savstarpējās vienošanās un attiecībām. Taču iepriecina, ka visi nometnes dalībnieki runā diezgan labā latviešu valodā, tas nozīmē, ka ģimenē darīts daudz, lai bērns valodu apgūtu un lietotu. Nometnē kopā ar saviem līdzaudžiem, kur ikvienam līdzi nāk savas mītnes zemes valoda, ir lieliska iespēja agrīni attīstīt lingvistiskās prasmes, domāšanu un atmiņu.

Santa Lāma, projekta vadītāja un audzinātāja, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka bērni pārsvarā sazinājušies angļu valodā. Bet puisis no Pleskavas Krievijā bijis patīkami pārsteigts, kad uzrunāts krievu valodā, jo viņš latviešu valodu nezināja.

Sakņu stiprināšanai – ozoliņš
Kadrija Beirote, nometnes vadītāja, īsā uzrunā pauda prieku par vecāku un bērnu atsaucību veltīt laiku latviskās vides iepazīšanai: «Par jūsu saknēm atgādinās šodien stādītais ozoliņš – atmiņai un apziņai par piederību Latvijai.»

Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs, kociņa stādīšanai izraka pirmās lāpstas, lai mazajiem iesākums vieglāks, bet vēlāk viņš nometnes dalībniekiem pasniedza apliecinājuma rakstus par dalību Latvijas nometnē Iecavā. A. Mačeks uzsvēra: «Bērni mums ir vislielākā vērtība, un viņu vajadzības ir mūsu novada prioritāte.»

Sieviešu kluba «Liepas» vadītāja Agita Hauka bija gandarīta par iespēju šādā veidā bērnus iepazīstināt ar «Latvijas lietām», mudināt par tām domāt, iesaistot mazos ciemiņus visdažādākajās aktivitātēs. Kluba dalībnieces ar atsaucību un sirsnīgu izdomu bija veidojušas bērnu nodarbes. Agita teic: «Ja katrs izdara kādu sīkumiņu, tad kopā sanāk lieli darbi!» Nometnē bija divas radošās darbnīcas, vienā bērni apguva pīnīšu darināšanas prasmes, otrā gleznošanu, kura bija iecerēta brīvā dabā, taču laikapstākļi patraucēja, un tad tika zīmēti veltījumi Iecavai. Pirmo triju vietu ieguvēju darbiņi uzdāvināti pašvaldībai, kas bērniem par veikumu piešķīra balvas.

Ciemojas rakstnieku mājās
Sadarbība bijusi abpusēji radoša, jo bērni pratuši ierādīt dažādus jaunus «knifiņus» arī pieaugušajiem. To atzina audzinātājas Valentīna Trojanovska un Līga Bosko no kluba «Liepas». Izdevusies arī «slēpņošana» parkā. Uzdevums bija sameklēt «Liepu» dalībnieces un no viņu iepriekš sagatavotiem labības pušķiem izvēlēties to, kuru pazīst. Bijis interesanti, jo šajā procesā ieskanējušies pareizie graudaugu nosaukumi svešvalodā, un tad kopīgi atrasts arī piemērotais vārds latviešu valodā.

Nometnes dalībniekiem bija noorganizēts brauciens uz Annas Brigaderes muzeju «Sprīdīši» Tērvetē un Tukuma novada Zentenes pagasta lauku sētu «Bisnieki», kur dzimis un audzis latviešu rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Pastariņa muzejs veltīts rakstnieka populārajam stāstu tēlam Pastariņam, kā bērnībā uzrunāts arī autors pats. Tur iepazīta vēsturiskā Ziemeļkurzemes lauku sēta un tās sadzīve.

Latviešu valodas vidē
Nometnes noslēguma sarīkojumā bija klāt arī vecāki. Iecavnieces Baibas Beināres meita Nikola Keita šādā nometnē piedalījās pirmo reizi. Viņa ar neviltotu prieku atzina, ka pat pēc mājām nebijis jāraud, viss ļoti, ļoti paticis.

Ilze Pavlinska ir triju bērnu māmiņa no Varšavas Polijā, kur dzīvo un strādā jau desmit gadus. Viņa, kurzemniece no Saldus, kopā ar vīru, kas ir polis, Latvijā ciemojoties katru gadu, lai satiktu vecākus un viņi savukārt mazbērnus. Lauru un Edgaru kārtējās ciemošanās laikā pieteikusi nometnei, lai viņi gūtu jaunu pieredzi vienaudžu vidū, bet galvenais – lai pabūtu latviešu valodas apritē. Ilze atzīst: «Ilgāku laiku braukājot un dzīvojot dažādās kultūrās, nemanot kļūsti par «pasaules pilsoni», un tad ir svarīgi stiprināt piederības sajūtu vienai, galvenajai vietai. Mums tā noteikti ir Latvija.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Iecavas elpa» – par piederību Latvijai

Kategorijas