Komentāri: ražas laiks

Laukos un dārzos ienākas raža. Kādu to šosezon prognozējat?
Anita Latviete, zorģeniece
Viss izaudzis
– Piemājas dārziņā audzēju dažādus dārzeņus – kartupeļus, bietes, pupas, sīpolus, ķiplokus, burkānus, kabačus, gurķus u. c. Uzskatu, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šogad raža ir krietni labāka, lai gan bija arī sausuma periods. Pēc lietusgāzēm visi vasaras labumi ir atdzērušies un skaisti turpina augt. Vienīgi jācīnās ar vabolēm, kas grauž kartupeļu lapas. Es tās ar rokām nelasu, mēģinu kaut kā citādāk tikt galā ar nelabvēļiem. Tāpat nevēlami dārza viesi ir maijvaboļu kāpuri, kas kavē kartupeļu un zemeņu augšanu. Īpaši ar šiem kaitēkļiem necīnos, nekādas ķīmiskas vielas nevēlos lietot un to arī nedaru.
Katru gadu manā dārzā labi aug sīpoli un ķiploki. Savukārt burkāni nevēlas īpaši augt, nezinu, kāpēc, varbūt nemāku pareizi tos izaudzēt vai arī zeme nepiemērota. Pērn sliktāk auga kartupeļi.
Nav tādu dārzeņu vai ogu, kas šogad būtu jāpiepērk, viss nepieciešamais jau ir, vienīgi maize jāiegādājas pašiem.
Raimonds Kazbuķis, Rundāles novada zemnieku saimniecību «Mūrnieki» vada 28 gadus
Kviešu iekūlums labs
– «Mūrnieku» laukos audzējam galvenokārt ziemas kviešus, rapšus un pupas. Rapšus, ar ko parasti sāk, esam jau nokūluši vieni no pirmajiem. Diemžēl eļļas rādītāji bija 40 līdz 42 procenti, un ražība ļoti viduvēja, tikai līdz 3,5 tonnām no hektāra. Sausuma ietekme ir nenoliedzama. Agrās šķirnes būtiski ietekmējis ilgstošais mitruma trūkums pavasarī un jūnijs bez lietus. Retie nokrišņi pavasarī neko neglāba, jo rapšu saknes meklē valgmi dziļi augsnē, kur tās nebija zemā gruntsūdeņu līmeņa dēļ. Par miglošanu ar speciālajiem līdzekļiem pret sēklas izbiršanu katram zemniekam ir savas iespējas un viedoklis.
Bet, kā zināms, ja neliek visus cāļus vienā grozā, tas tukšs nepaliek – agro ziemas kviešu iekūlums bija labs, ap sešām tonnām no hektāra. Rādītāji (proteīns, lipeklis, mitrums u. c.) ļāva lielāko daļu ražas nodot Ekstra klasē, kas sākas ar proteīna rādītāju 14,5. Mūsu laukos tas bija 16. Dažas kravas gan aizgāja B grupā, kur augsne bijusi vieglāka un zemāks tilpummasas rādītājs. Kvieši šogad kompensēja rapšu vājo pienesumu.
Gatavojamies ‘Skagen’ šķirnes kviešu kulšanai. Pēc pašreizējām analīzēm atbilstoša A grupai. Kopumā optimismam ir pamats.
Ieva Litiņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas augkopības konsultante
Ogu mazāk
– Vērtējot dārzkopju veiksmes un neveiksmes, svarīgi, vai runājam par amatieriem vai profesionāliem audzētājiem. Dažām ķiploku vai gurķu dobēm nelabvēlīgi laikapstākļi var būt izšķirīgi. Tie, kas dārzkopības biznesā darbojas nopietni, ir pietiekami investējuši, lai maksimāli sagatavotos arī nelabvēlīgiem apstākļiem.
Slēgtajās platībās dārzkopji nodrošina gan kurināšanu, gan laistīšanu. Pēdējie pāris gadi daudzus pamudinājuši laukā iekārtot laistīšanas sistēmas. Kartupeļu audzētāji, kas laukus apstāda ļoti agri, pat marta beigās, platības sedz. Nu agrās šķirnes jau beigušās, tirgū ienāk vidēji agrie un vēlie tupeņi, te piedāvājums ir plašāks. To cena tirgū – ap 60 – 80 centiem kilogramā – audzētājiem ir diezgan laba. Gurķus un kabačus lauka platībās vēlīnie lieti ir nedaudz paglābuši.
Grūtāk klājies ogulāju un augļu koku īpašniekiem. Ogu maz pavasara aukstuma dēļ, un importa produkcija arī ir dārga. Kopumā ražas laiks vērtējams kā vidējs, bet vēl priekšā rudens cēliens, kas ļaus plašāk analizēt sezonas guvumus un zaudējumus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»