Naudas nav un varbūt arī nebūs

2019. gada 26. jūlijs 00:00

1315

Ierobežotās aizņēmumu iespējas kavēs projektu attīstību pat par vairākiem gadiem.

Nepabeigti iesāktie projekti, neiesākti sagatavotie projekti un vēl citas dažādas nepatikšanas var sagaidīt mūsu novadus nākamajā gadā. Iemesls – problēmas ar plānotajiem aizņēmumiem no Valsts kases.

Valdības piešķirto aizņēmumu summu pašvaldībām, lai tās varētu īstenot savus projektus, šogad izdalīja jau pirmajā sēdē. Kopumā Valsts kase pirmajā pusgadā pašvaldībām piešķīra aizņēmumus 98 miljonu eiro apmērā, bet ar to ir par maz.

Ietekmē budžeta deficītu
Situāciju skaidro Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele: «Pašvaldības pagājušajā gadā neizņēma lielu daļu aizdevumiem paredzētās naudas. Dažādu apstākļu dēļ – ievilkās būvniecība, iepirkumi, un tā daļa pārcēlās uz šo gadu. Visu paredzēto summu izsniedza gada pirmajā pusē. Limits ir izsmelts.»

Finanšu ministrija (FM) norāda – vairākkārt vērsusi uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. «Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumus nodrošina tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu,» informē Lelde Grīnvalde, FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece. Budžeta deficītu palielināt valdība nevēlas.

Varēja nojaust
Ekspertes atzīst, ka pašvaldībām bija jākļūst uzmanīgākām jau pagājušajā gadā, jo aizņēmumu limits beidzās rudenī. Toreiz valdība atrada papildu līdzekļus.

«Katru gadu esam prasījuši lielāku aizņēmumu limitu. 2017. un 2016. gadā nebija tik daudz ES fondu projektu, bija mazāks pieprasījums un naudas pietika. Tomēr jau 2018. gadā valdība nebija gatava tam projektu apjomam, ko bija sagatavojušas pašvaldības. Katru gadu sarunas par budžetu ir ļoti smagas, un pašlaik aizņēmumu resurss pašvaldībām ir par mazu,» skaidro Lāsma Ūbele.

Iespējams, daļa pašvaldību spēja paredzēt šādu situāciju, uzreiz piesakot aizņēmumus. «Neticu, ka visas pašvaldības bija apstiprinājušas korekti budžetu. Kā varēja nedēļas laikā pēkšņi parādīties vairāk nekā 200 projektu?» šokēts par situāciju ir Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs.

«Griezīs», ko varēs
Finanšu ministrija atzīst, ka aizņēmumu iegūšanu daļēji kavē pašas pašvaldības. «Valsts kase ir konstatējusi, ka vairākas pašvaldības neizpildīja aizdevuma līguma nosacījumus par pirmstermiņa aizdevumu atmaksām. Rezultātā kavēta iespēja saņemt jaunus aizņēmumus citām pašvaldībām. Saglabājas tendence neizlietot pieprasītos aizņēmumus plānotajā apjomā un termiņā, par ko pašvaldības laikus nesniedz informāciju,» stāsta L. Grīnvalde. Daļēji šajā sarakstā var iekļaut arī Bauskas novadu, kas, visdrīzāk, nespēs izmantot pieteikto aizņēmuma summu Bauskas stadiona sporta halles būvei.

Pašvaldībām atliks tikai viens veids, kā meklēt naudu – savā budžetā. Aizņemties nevar pat bankās – tas uzreiz palielinās valsts budžeta kopējo deficītu. Bauskas novada domes sēdē deputāte Aivija Kursīte uzsvēra, ka Bauskas novads savulaik vairākus gadus krāja miljonu eiro, kas bija nepieciešami baseina būvei. Novada domes vadības pārstāvji vērtēja, ka mūsdienās var iekrāt lielākas summas.

Nauda tomēr būs jāmeklē, un ātrākais variants ir samazināt administrācijā strādājošo skaitu vai noņemt finansējumu kādam no plānotajiem projektiem. Atliek gaidīt, vai 2020. gada budžetā pašvaldības «griezīs» visu, ko varēs, lai projektus īstenotu, vai arī projektus vienkārši apstādinās, gaidot, kad parādīsies iespēja saņemt valsts aizņēmumu.

Divas rindas
Pašlaik izveidojušās divas rindas ar projektiem – vienā ir projekti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, otrā rindā – ar novadu finansējumu, un prioritāte ir pirmajiem. Daļa pašvaldību vadītāju atzīst, ka tas diskriminē mazās pašvaldības.

Iecavas novada projekts par aktu zāles piebūvi Iecavas vidusskolai nokļuvis pašvaldības finansēto projektu rindā. «Valdība lēma, ka tikai attīstības centriem ir iespēja apgūt ES fondu naudu. Tā Bauska saņem ES fondu naudu izglītības iestāžu renovācijai un jaunām būvēm, jo ir attīstības centrs, bet mums tādu iespēju nav. Lai arī skolēnu skaits pieaug un brīvu telpu nav,» pauž A. Mačeks.

«Aizņēmumus izsniedz tikai par tādu summu, kādu pašvaldības atmaksā – vai nu pirms termiņa aizņēmumu atmaksa, vai arī par apgūtajiem ES projektiem. ES projektiem rinda virzās uz priekšu, bet otra praktiski stāv uz vietas,» skaidro L. Ūbele.

Šim stāstam var būt turpinājums nākamgad. Projektu skaits, ko īsteno ar ES līdzfinansējumu, pieaug. Bauskā tāds, piemēram, var būt deinstitucionalizācijas projekts, kura izmaksas vērtē tuvu diviem miljoniem eiro. Pašvaldības un LPS ir gatavas cīņai par jauno budžetu, tomēr aizņēmumu summu ievērojami palielināt diez vai izdosies. Var sanākt, ka aizņēmumus vispirms iegūs ES projekti un pašvaldību projektiem maz kas paliks pāri. Cik reāls var būt šāds scenārijs, pagaidām neviens neuzņemas prognozēt.

«Iesaldētās» būves
Latvijā viens no lielākajiem zaudētājiem ir Ķekavas novads. Tur sagatavoti izglītības iestāžu pārbūves projekti par aptuveni 13 miljoniem eiro, un visi stāv rindā.

Bauskas novadā apstājusies Pilskalna ielas rekonstrukcija – iztērēts pašvaldības atvēlētais līdzfinansējums, bet aizņēmuma nav. Bija plānots slēgt līgumus par Vecsaules un Mežotnes sporta zāļu projektēšanu un celtniecību. Tomēr līgumu, visdrīzāk, nebūs – novada domes pārstāvjus neapmierināja iepirkuma summas, un nav pārliecības, ka iegūs aizņēmumu no Valsts kases.

Ar divām problēmām jāsaskaras Iecavas novadā. Vispirms – «iesaldēti» pašvaldības līdzekļi, kas paredzēti aktu zāles celtniecībai. Projektu īstenot nevar, bet līdzekļus arī nevar citur ieguldīt, jāgaida rindā. Otrs – sagatavots projekts sporta zāles celtniecībai pie Iecavas pamatskolas, bet nav pārliecības, ka izdosies iegūt finansējumu. «Bija plānots nākamgad, bet iespējas nekādas. Jāapzinās, ka visi projekti ir derīgi divus gadus – vai nu sāc būvēt, vai atkal būs jātērē nauda. Vajadzēs jaunus tehniskos noteikumus, jaunu pārskaņošanu, un par visu maksāsim ar nodokļu naudu,» saka A. Mačeks. Viņš uzskata, ka projektu attīstību bremzēs vismaz četrus gadus. Pēc pāris gadiem plānots izveidot lielos novadus, kam būs savas problēmas, pie mazo novadu projektiem atgriezīsies stipri vēlāk.

Valsts kases aizdevumu sadalījums pašvaldībām pa nozarēm 2019. gada jūnija beigās (procentos). Kopējā Valsts kases pašvaldībām izsniegto aizņēmumu summa ir 1212 miljoni eiro.

Avots: Valsts kase.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Naudas nav un varbūt arī nebūs

Kategorijas