Sacensības sniedz iespaidu kokteili

2019. gada 26. jūlijs 00:00

473

Baušķeniece Ilona Dramačonoka pārstāv Latvijas izlasi ārzemēs.

Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas trenere un sportiste Ilona Dramačonoka šogad pārstāvēja Latviju divās starptautiskās sacensībās Baltkrievijā un Portugālē.

Pēc sporta skolas garās darbadienas I. Dramačonoka sašņorē savus sporta apavus un sāk iesildīšanos. Viņa jau kopš agras bērnības trenējas vieglatlētikā, ir vairākkārtēja Latvijas čempione un Latvijas izlases dalībniece. Tomēr šis gads viņai paliks spilgtā atmiņā uz visu mūžu. Sportiste dalās iespaidos par braucieniem, kuros devusies, pārstāvot Latvijas izlasi.

Nokavēta atklāšana
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā no 21. līdz 30. jūnijam notika otrās Eiropas spēles. Šīs kontinentālās sacensības reizi četros gados rīko Eiropas Olimpiskā komiteja. Uz tām 15 cilvēku sastāvā devās arī Latvijas vieglatlēti, viņu vidū baušķeniece I. Dramačonoka.

Ierodoties Minskā, uzreiz nācās piedzīvot nelielu vilšanos. Pirms sacensību atklāšanas sportistiem deva izvēles iespēju doties uz atklāšanas ceremoniju vai palikt numuriņā un gatavoties startam. Vieglatlētiem šādas izvēles īsti nebija, jo sportisti Minskā ieradās tad, kad visi citi jau bija ceļā uz atklāšanas ceremoniju. Neatlika nekas cits kā vakaru pavadīt viesnīcā. Ilona atklāj, ka, nonākot atlētu ciematā, nekādi grandiozi pirmie iespaidi neesot bijuši. «Pirmajā brīdī tu īsti neaptver, kur esi nonācis,» teic sportiste. Viņa stāsta, ka tobrīd koncentrējusies tikai savam startam.

Nākamā diena bija brīva, bet apmeklēt sacensību vietu vēl nevarēja. Vieglatlētikas sacīkstes notika «Dinamo» stadionā, un tur vēl ritēja darbi, lai pēc atklāšanas ceremonijas varētu sākties sacensības.

Pūlis uzlādē
Pirmās nopietnās sajūtas radās tikai sacensību dienā. Vispirms iesildīšanās, pēc tās seko «call rooms» (izsaukšanas istaba), kurā jāpavada aptuveni desmit minūtes, un tad desmit minūtes pirms starta dalībniekus izved stadionā. «Kājas kļuva mīkstas,» atmiņās par pirmo iespaidu, ieejot stadionā, dalās Ilona. Kopā ar latviešiem startēja arī mājinieki baltkrievi, un gandrīz visas 22 000 vietas stadionā bija aizņemtas. Galvā uzreiz iešāvās daudz dažādu domu, šaubas, uztraukums par startu.

Kad sportiste aizgājusi līdz starta vietai, viss pēkšņi salicies pa plauktiņiem. Uztraukums pārvērties par enerģiju, radusies pārliecība par savām spējām. Skatītāji tribīnēs uzlādēja ar enerģiju. Ar katru sportistu individuāli iepazīstināja, kā tas notiek visās lielajās sacensībās. Lai gan ar rezultātu pati sportiste nebija apmierināta, viņa izbaudīja katru stadionā pavadīto sekundi.

Brīvais laiks treniņos
Vieglatlēti startēja divas dienas. Starp sacensībām bija viena brīva diena, tajā sportisti atpūtās viesnīcā, devās uz procedūrām pie fizioterapeita un gatavojās startam. Tomēr arī bija pieejams stadions treniņiem 24 stundas diennaktī, un lielākā daļa sportistu to izmantoja, jo daudziem priekšā bija svarīgas sacensības. Ilona bija viena no viņiem. Brīvo laiku pavadīja, gatavojoties Eiropas komandu čempionātam daudzcīņā, kas sekoja nedēļu pēc Eiropas spēlēm.

Viss laiks gan netika pavadīts stadionā. Brīvajās dienās Ilona izstaigāja sportistu ciematu un apmeklēja arī citas sacensības. Viņa atklāj, ka varēja redzēt, cik ļoti pilsēta gatavojusies šim notikumam. Visur bija zīmes, talismani uz katra stūra. Drošība arī augstākajā līmenī. Viņa kopā ar citiem sportistiem klātienē redzēja, kā Anastasija Grigorjeva izcīnīja zelta medaļu brīvajā cīņā.

Viens centimetrs
Ilona apmeklēja arī vieglatlētikas sacensību finālu. Stadions bija pārpildīts, jo tajā bija iekļuvuši mājinieki. Spilgtā atmiņā palikušas sacensības augstlēkšanā. Eiropas spēlēs vieglatlētikā īstenoja jaunu vieglatlētikas sacensību formātu «Dynamic New Athletics» (Dinamiskā jaunā vieglatlētika). Katrs komandas dalībnieks cīnās par punktiem savai izlasei. Finālā bija intriga līdz beigām, jo pirms pēdējās disciplīnas augstlēkšanā Ukrainas sportisti bija divus punktus priekšā baltkrieviem. Uzvara augstlēkšanā pārsvaru palielinātu līdz četriem punktiem. Pēc jaunajiem noteikumiem dalībnieki pieteica augstumu, kuru grasās veikt, un uzvar tas, kurš pārvar augstāk novietoto latiņu.

«Ukraiņu sportists pārvarēja 2,24 metru augstumu, taču baltkrievs bija pieteicis 2,25 metrus. Pirms viņa lēciena viss stadions pieklusa, bija sajūta, ka varētu dzirdēt, kā nokrīt adata. Baltkrievu sportists ieskrējās un izpildīja veiksmīgu lēcienu, viss stadions it kā eksplodēja. Man pārskrēja tirpiņas pār visu ķermeni,» fantastiskās sajūtas atceras Ilona.

Noķer autobusu
Latvijas delegācija 23. jūnijā atzīmēja Līgo svētkus. Katrai komandai atbalstam bija norīkoti vairāki brīvprātīgie, kuriem bija jāgādā, lai sportistiem būtu viss nepieciešamais. Kādai brīvprātīgajai meitenei deva uzdevumu salasīt jāņuzāles vainagiem. Ilona atminas, cik kurioza likās situācija, kad apsargi meiteni nelaida iekšā ar salasītajām zālēm, taču pēc ilgas skaidrošanās tomēr atļāva ienākt. Kad meitene atnesa sarūpētos zaļumus, viņai pateica, ka to ir par maz un jādodas lasīt vēl, kas nozīmēja, ka atkal nāksies skaidroties ar apsardzes darbiniekiem. Beigās viss izdevās, un svētkus mūsu izlase pavadīja latviskās noskaņās. Ar īpašiem krekliem sumināja Jāņus un Līgas, un neiztika bez svētku galda.

Gluži kā Olimpiskajās spēlēs šeit dalībnieki mainījās ar saspraudītēm jeb «piniem». Ilona saspraudīšu medībām īpašu uzmanību nepievērsa, taču interesentu un mainīšanās piedāvājumu netrūka.

Kopā ar slovēņu vieglatlētiem Ilonai nācās steigties, lai pagūtu uz jau prombraucošo autobusu. Kamēr latvieši bija padevušies, slovēņu sportisti skrēja pakaļ autobusam un vilka līdzi mūsējos.
Atskatoties uz pavadīto laiku Minskā, Ilona atklāj, ka līdz galam tomēr nav izdevies izbaudīt piedāvātās iespējas. Visu laiku bijusi sajūta, ka jāgatavojas atbildīgākām sacensībām. Noslēguma ceremoniju neizdevās apmeklēt, jo sportisti devās uz lidostu, lai dotos mājās.

Skaistums, kas maina domas
Mājās gandrīz uzreiz bija jākravā koferi un jādodas uz Portugāli, kur Madeiras salā notika Eiropas komandu čempionāts daudzcīņā. Šī bija otrā reize, kad Ilona atradās Madeirā. «Bija patīkami atgriezties, ļoti skaista vieta. Stadions, kur notika sacensības, atrodas starp kalniem, kas šķiet fantastiski,» sajūsmā par salu dalījās sportiste. Šo laiku viņa izbaudīja vairāk nekā Minskā pavadīto. Atmosfēra, daudzcīņa un cilvēki apkārt ļāva izbaudīt ik mirkli. Kad šīs sacensības bija aiz muguras, beidzot bija labi padarīta darba sajūta un varēja ar vieglumu uzelpot.

Latvijas izlase devās arī ekskursijā. Sākumā pa Funšalas pilsētu, pēc tam sekoja brauciens kalnos uz vietām, kurās cilvēku ietekme uz dabu tikpat kā nav jūtama. Piedzīvots kontrastu kokteilis. Interesanti, ka gandrīz visu nepieciešamo salas iedzīvotāji izgatavo paši. Uzturā lieto maz zivju, kas ir dīvaini, jo apkārt ir okeāns. Iemesls esot Portugāles valdības bargie ierobežojumi. Neiztika arī bez peldes okeānā.

Brauciens uz Madeiru mainīja sportistes domas. Ilona plānoja, ka šis būs pēdējais gads, kad viņa piedalās daudzcīņā, bija doma koncentrēties uz vienu konkrētu disciplīnu, taču atmosfēra sacensībās likusi pārdomāt, un sportiste sapratusi, ka turpinās trenēties daudzcīņā un piedalīties sacīkstēs. Ilona ir pateicīga Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolai, tās direktorei un kolēģiem par doto iespēju apvienot darbu ar savu hobiju, kas nereti sniedz iespēju atklāt jaunus apvāršņus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sacensības sniedz iespaidu kokteili

Kategorijas