Piedzīvojums bez noilguma

DAINA ZIEMELE, Bauskas politiski represēto kluba «Rēta» dalībniece

2019. gada 23. jūlijs 00:00

Klubs «Rēta» 30 gadu vācis, krājis un saglabājis cietušo liecības.

Pirms 30 gadiem, 25. martā, vēl toreizējā «partija un valdība» Emeritas Buķeles personā Bauskas sadzīves pakalpojumu kombināta zālē saaicināja līdz tam neredzētu «pretpadomju elementu» kopumu – komunistiskā režīma gados Bauskas apriņķī politiski vajātos. Varas pārstāvji skaidroja reabilitācijas procesu, zaudētā īpašuma atgūšanu vai kompensāciju.

Trīs mēnešus vēlāk, 1. jūlijā, turpat nodibina politiski represēto pagaidu klubu un ievēl valdi. Sanāksmi vada Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļas pārstāves Ināra Bedanova un Inta Baltgalve. Diemžēl neatkarīgās valsts atjaunošanas vētrās protokoli pazuduši, bet palicis ādas vākos iesiets albums, ko baušķeniekiem todien dāvināja Jūrmalas nepatiesi represēto kluba valde. Albumu izraudzījām savas organizācijas vēstures pierakstiem, kādu 30 gados nu sakrājies veseli trīs. Tajos tagad smeļos, gatavodama pārskatu, iespējams, no pēdējās pieturas, jo esam izsīkuma apstādināti ar vaicājumu – kā tālāk būt?

Paliekošais
No vairākiem simtiem politiski represēto klubā apvienojas tikai nepilns simts. Vadību uztic rajona izpildkomitejas juriskonsultei Rasmai Jankevičai, bet tikai pēc pieciem gadiem pašvaldība ierāda istabiņu Kalna ielā, un par 1992. gadā nosaukumu «Rēta» ieguvušā kluba priekšsēdētāju kļūst Vasilijs Smolijs.

Mēs meklējām atbildes, kā valstī, kas sevi dēvēja par pasaulē taisnīgāko, varēja valdīt prātam neaptverošais genocīds. Mūsu mērķis bija saglabāt cietušo liecības, lai pēc gadiem nevarētu no Latvijas vēstures izsvītrot asarām un asinīm slacīto pusgadsimtu. Savācām 47 dzīvesstāstus iecerētajai grāmatai «Rētas», vēl nezinādami, ka Grantu konkursā, aiz kura slēpās Sorosa fonds, naudu nepiešķirs. Mūs aicināja atrast citu mērķa formulējumu, bet mēs atteicāmies melot. Lielāko daļu izdevumu sedza Bauskas pilsētas dome (priekšsēdētāja Ārija Gaile), bija arī ziedojumi, un 2002. gada februārī Kultūras centrā notika grāmatas atvēršanas svētki, kas raisīja sabiedrības interesi. «Rētas» tika dāvinātas skolām, bibliotēkām, pašvaldībām, muzejiem un, protams, autoriem.

Gadu vēlāk top Bauskas apriņķa represēto pilsoņu rādītājs «Aizmirstībai nepakļauti» (1940–1984), ko finansē rajona padome un ziedotāji. Abu grāmatu izdevēja ir SIA «Bauskas Dzīve», ar kuru kluba sadarbība ilgst 30 gadu. Tikpat ilgstošs ir Bauskas Centrālās bibliotēkas atbalsts un interese par represiju vēsturi. To glabās arī 2000. gada maijā pie Bauskas pamatskolas, kur pēc kara kādu laiku bija vidusskola, atklātā piemiņas plāksne jauniešu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Latvijas Okupācijas muzeja, Bauskas Centrālās bibliotēkas fondos glabājas arī represēto cilvēku atmiņu stāstu digitālās versijas.

2004. gada 1. maijā Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā atzīmē ar ozoliņa iestādīšanu Bauskā, aiz bijušās pilsētas domes ēkas, ar «Rētas» pārstāvju piedalīšanos. Tā paša gada jūlijā mūžībā dodas Vasilijs Smolijs, un tālāk ejam Jāņa Puriņa vadībā. Viņa «ierocis» ir fotoaparāts, un par bagāto vizuālo materiālu kluba vēsturē pateicība viņam. J. Puriņš iemūžina rajona pagastos un citās apdzīvotās vietās visas izveidotās piemiņas zīmes represētajiem kopīgajam albumam, ko izdod Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA). Kopš 2013. gada jūnija «Rētu» vada Jānis Zemtautis, turpinot mūžībā aizgājušā Jāņa Puriņa iedibināto atbildību par uzticēto pienākumu.

Pēc PRK «Rēta» ierosinājuma 2008. gada sākumā par komunistiskā režīma upuru piemiņas vietas izveidošanu Bauskā kluba valdei rajona padomē bija jāskaidro, kāpēc tāda vajadzīga un kāpēc tieši tur, Brīvības bulvārī. Paiet vairāki mēneši, līdz saņemam ziņu, ka rajona padome un pilsētas dome vienojušās par piemiņas vietas izveidošanu un finansējumu. Tajā arī sabiedrības ziedojumi.

Piemiņas vietas atklāšanā 18. novembrī piedalījās ļoti daudz cilvēku, tā ir mācību stunda arī jauniešiem. Žēl, ka ļaužu taka ar gadiem uz šo vietu kļūst šaurāka. Vecie pagurst, jaunie met cilpu garām, bet Bauskas vēstures pieminekļu rindā Brīvības bulvārī sarauto mūžu simbolizējošajam aplim ir un būs neizdzēšama nozīme.

Nosacīti zūdošais
Bauskas politiski represēto klubs «Rēta» ir viena no Latvijas Politiski represēto apvienības 56 struktūrvienībām. Tā iekļaujas apvienības darbības norisēs, arī piedaloties ikgadējās konferencēs un salidojumos Ikšķilē, kas šogad, 20. reizi, notiks 3. augustā (tel. 28232244 Jānim).

Politiskajos procesos nemainīgi skanējis arī baušķenieku viedoklis – par valodas un valsts aizsardzību, vēstures mācīšanu un citām aktualitātēm, paužot savu nacionālās stājas noturību. Bijušie nacionālie partizāni ne reizi vien apmeklējuši mežabrāļu pretošanās cīņu vietas. Atmiņā kluba dalībnieku brauciens uz Kurzemi – Dobeli, Zanti. ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņas muzeju Pūces dzirnavās un bijušā baušķenieka Pētera Brieža māju padomju režīma pluinītās dzimtas muzeju Kandavā. Katram izbraukumam savs virsuzdevums, arī Likteņdārzā, kur «Rētas» dalībnieki reizē ar ziedojumu dārzam iestādīja kociņu 1951. gadā uz nāvi notiesātajam sviteniekam Gunāram Zemtautim.

Politiski represēto kluba darbības sākumā Latvijas traģiskās vēstures liecinieki bieži viesojās rajona mācību iestādēs, klubam dāvinātās grāmatas tika tālāk nodotas jaunajai paaudzei cerībā, ka modernās tehnoloģijas vēlmi lasīt vēl galīgi neiznīdēs.

Regulāras tikšanās klubiņā, tematiski sarīkojumi un atceres brīži Kultūras centrā, Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā, savulaik arī Skolēnu nama, vakara vidusskolas un bibliotēkas telpās liecina, ka esam sadzirdēti un saprasti. Paldies par to!

Īpaša bija iesaistīšanās starptautiskajā projektā «Sabiedrības atstumtu cilvēku aktivizēšana», kura programma turpinājās divus gadus ar lekcijām, dažādiem uzdevumiem psihoterapijā un praktiskām nodarbēm, piemēram, datorapmācībā. Toreiz prātā atausa kāda mežotnieka sacītais pagaidu kluba vēlēšanu dienā: «Visi izsūtītie, ja vien būtu ārsta izmeklēšana, tiktu atzīti par psihiski traumētiem.» Varbūt tā domāja arī speciālistes psihoterapeites, kuras ar mums strādāja. Atskatoties uz minētajiem «mācību gadiem», pie sabiedrības atstumtajiem cilvēkiem (projekta nosaukumā) sevi tomēr nepieskaitām. Augstāko instanču durvis arvien bijušas atvērtas, mūsu vēlmes uzklausītas, pašvaldību pretimnākšanu un valdības dotos atvieglojumus esam pieņēmuši ar pateicību.

Apzināti esmu atturējusies minēt mūsu draugus, palīgus un līdzjutējus, kuri to pārpārēm ir pelnījuši. Viņu ir tik daudz, ka baidos kādu nejauši piemirst. Tiem, kuri jau mūžībā, un tiem, kas joprojām kopā ar mums, – nebeidzama mīlestība!

Apbalvojumi PRK «Rēta» dalībniekiem

Mihalīna Supe – rajona padomes godaraksts (1997), Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta godazīme (1998);

Vasilijs Smolijs, Arnolds Mitris un Jānis Zemtautis – rajona padomes godaraksts (1997);

Kārlis Hammers – Triju Zvaigžņu ordenis, IV pakāpe (1999);

Daina Ziemele – Triju Zvaigžņu ordeņa Bronzas godazīme (2003);

PRK «Rēta» – pilsētas domes atzinības raksts par ziedojumu piemiņas zīmei Brīvības bulvārī (2008);

PRK «Rēta» un Jānis Puriņš – LPRA pateicības raksts par Dzimtenes mīlestību un darbu tās labā (2013);

Mihalīna Supe un Ernests Rudzroga – Latvijas Aizsardzības ministrijas godaraksts par Tēvzemes mīlestību un ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā (2016);

Ernests Rudzroga – Viestura ordenis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2017).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedzīvojums bez noilguma

Kategorijas