Divas dienas senās mūzikas «terapijā»

2019. gada 23. jūlijs 00:00

804

Festivāls «Vivat Curlandia!» sasniedz jaunu attīstības stadiju.

Hercogu Ketleru laika mūzikas festivāls «Vivat Curlandia!» Bauskā izskanēja jau ceturto reizi.

No 20. līdz 21. jūlijam Bauskas pilī, Svētā Gara luterāņu baznīcā un Bauskas kultūras centrā notika 11 koncerti un uzvedumi. Nu vairs nav šaubu, ka festivāls ir kļuvis arī par Latvijas mūzikas dzīves svarīgu notikumu.

Dziļāks skatījums
Senā mūzika gan pasaulē, gan Latvijā veido diezgan šauru nišu. Festivālos un koncertos nepulcējas tūkstoši, bet noteikts uzticamu cienītāju loks. Tāds ir nostiprinājies arī festivālā «Vivat Curlandia!». Koncertu starplaikos bija dzirdama lietuviešu, poļu, angļu un krievu valoda, kas liecina par klausītāju spektra paplašināšanos. Šoreiz arī vietējo apmeklētāju bija daudz vairāk nekā iepriekš. Viņu vidū – mūzikas skolotāji, diriģenti, vairāku pašvaldību ierēdņi. Klausītāji, šķiet, ir novērtējuši Bauskas pilij raksturīgo neatkārtojamo noskaņu, kas vienmēr valda festivālā. Nav jābūt senās mūzikas pazinējiem un pētniekiem, lai to izjustu.

Ikdienas troksnī un kņadā, bezgalīgajā kultūras norišu vasaras piedāvājumā Latvijā festivāls «Vivat Curlandia!» atšķiras ar dziļāku skatījumu uz mūziku, tās vēsturi, attiecībām ar klausītājiem, spriež muzikoloģe, mūzikas izdevniecības «Musica Baltica» vadītāja Solvita Sējāne. Viņa kopā ar kolēģi Borisu Avramecu 1993. gadā Bauskas pilī noorganizēja pirmo senās mūzikas festivālu un turpināja to darīt 12 gadus. Tad rīkošanas tiesības pārņēma liels uzņēmums, un Bauska palika bez sava festivāla. Pirms četriem gadiem, kad bija pabeigta Bauskas pils restaurācija, muzeja darbinieki ierosināja tradīciju atjaunot mazliet atšķirīgā formātā. Ideju gluži kā seismogrāfs uztvēra diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs. Viņš kļuva par ārkārtīgi veiksmīgu «Vivat Curlandia!» māksliniecisko direktoru – satura veidotāju, festivāla organizatorisko daļu uzticot Bauskas kultūras centram.

Izziņas procesam ir nozīme
Nule aizvadīto «Vivat Curlandia!» vērtē Solvita Sējāne: «Festivāls mazpilsētā ir izaudzis līdz tādam līmenim, kāds pirms desmit, piecpadsmit gadiem bija Eiropas senās mūzikas festivālos, kur šī kustība sākās jau pagājušā gadsimta 70. gados. Izaugsmi apliecina ļoti pārdomātās programmas, kas balstās vēsturiskos pētījumos, kā arī viduslaiku un renesanses mūzikas mākslinieciski augstvērtīgais, klausītājiem saistošais un vēsturiski korektais atskaņojums. Ceturtais festivāls iezīmē jaunu attīstības stadiju, par ko varam priecāties. Turklāt festivāls arvien vairāk Bauskā ieņem īpašu vietu ar pastāvīgo klausītāju loku. «Vivat Curlandia!» nav vienīgais senās mūzikas festivāls ārpus Rīgas, taču plašākais gan.

Šogad mani iepriecināja neliels, vēl intīmāka rakstura viduslaiku mūzikas festivāls Ventspilī, ko organizēja Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, viduslaiku mūzikas pētnieks Guntars Prānis. Programma bija veidota, iedziļinoties vairāk nekā 500 gadu tālos mūzikas avotos. Senās mūzikas festivālos izziņas process man vienmēr ir ļoti svarīgs. Ar sirsnību un īpašām izjūtām atceros pirmos festivālus Bauskas pilī, bet tagad ik vasaru apmeklēju «Vivat Curlandia!», šoreiz man bija divi «asistenti» – mazdēli Emīls un Gustavs Grīnbergi. Abi vēl ir draiskuļu vecumā, bet jau mācās Siguldas mūzikas un mākslas skolā «Baltais flīģelis». Pēcpusdienā puikas aizvedu uz mājām, bet vakarā atgriezos Bauskā. Manī ir tik daudz emociju, ko izraisīja lieliskie koncerti!»

Nav tālu jābrauc
Festivālā uzstājās viduslaiku mūzikas ansamblis «Rumorum» no Šveices, itāliešu mecosoprāns Romina Baso un baroka ģitāras virtuozs Alberto Mesirka, Bauskas publikai jau zināmais vēsturisko perkusiju un flautu duets «Eloqventia» no Spānijas, bet pārējie bija pārsteidzoši lieliski Latvijas sastāvi, kuros spēlē arī vairāki ārvalstu jaunie mūziķi.

Publiku sevišķi pievilināja nu jau par tradīciju kļuvušais 17. gadsimta operas iestudējums sveču gaismā Bauskas kultūras centrā, kā arī Bauskas pils muzeja seno deju grupas «Galms» koncertuzvedums «Zaudētā paradīze» pils pagalmā. Kā ierasts, notika paukošanas turnīrs un sacensības šaušanā ar arbaletu. Baušķeniece Ligita Ābelniece – vienīgā dāma šāvēju konkurencē – ieguva otro vietu. Viņa atklāj: «Pērn noskatījos, cik veiksmīgi startēja vīrs Raitis, un nolēmu pamēģināt. Tā bija neliela, jautra izklaide koncertu starplaikā, tomēr man izdevās iegūt desmit punktus. Festivālā neizlaidām nevienu koncertu, esam sajūsmināti par izcilajām programmām. Cik daudz laika un līdzekļu vajadzētu iztērēt, apmeklējot līdzvērtīgas kvalitātes senās mūzikas festivālus citviet Eiropā, bet Bauskā mums visu «pienes» klāt! Tā ir unikāla iespēja, ko būtu grēks neizmantot.»

Māksliniecēm lieli brīnumi
Pirmo reizi «Vivat Curlandia!» un atjaunoto Bauskas pili apmeklēja mākslinieces rīdzinieces Silvija un Ruta Orbidānes. Silvija dalās emocijās par necerētu pārsteigumu virkni: «Iepriekšējo reizi Bauskā biju pirms gadiem divdesmit. Rundāles pili gan nācies apmeklēt vairākkārt Latvijas restauratoru biedrības izbraukumos. Jaunībā dažas sezonas darbojos Rundāles pils atjaunošanā, praksē iegūstot restauratora profesiju, kas tagad ir mans maizes darbs un aizraušanās. Specializējos gleznu restaurācijā. Es un māsa Ruta pat nevarējām iztēloties, ka Bauskā gūsim tik iespaidīgu muzikālo un vizuālo baudījumu. Par operas uzvedumiem sveču apgaismojumā pat nebijām dzirdējušas. Iespaids bija neaizmirstams. Jūtam vilinājumu festivālu apmeklēt arī nākamgad. Bauskas tēls man nekādi nesaistās ar snaudulīgo mazpilsētu, ko atceros kopš 80. gadiem. Jūtos kā gluži citā pilsētā!»

Uzlabo skatuves tērpus
Pēc ilga pārtraukuma Bauskas pils koncertdzīvē atgriezās fotogrāfe Velta Leijere, Dzintra un Viesturs Mēteļi. Savulaik viņi iesaistījās pirmo senās mūzikas festivālu organizēšanā, vairākus gadus Dzintra bija arī Bauskas pils muzeja darbiniece. Viņas izkopto prasmi viduslaiku stila viesību galdu servēšanā atceras daudzi.

Uzticamo klausītāju lokā bija baušķenieku Bankevicu pāris, Guntis Liepa, rundālietes Jeļenas Forstes ģimene. Viņas mazmeita Alise, saposta renesanses stila tērpā, piedalījās bērnu pasākumā pilī, kur Māris Kupčs rādīja senos instrumentus, demonstrēja skanējumu, aicināja piedalīties muzikālo mīklu minēšanā. Jeļena stāsta: «Alise vēl nebija piedzimusi, kad no laba meistara Anglijā savai kolekcijai nopirku dažādu izmēru bērnu vēsturiskos tērpus. Šogad mazmeita pirmo reizi vienu uzģērba. Mamma Elīna viņai izgatavoja galvasrotu. Lielā sajūsmā par kostīmu Alise nebija, bet gan jau paaugsies un novērtēs.»

Vēsturisko tērpu versiju meistare, mākslas vēsturniece Jeļena Forste ir viena no festivāla «Vivat Curlandia!» rīkotāju komandas dalībniecēm. Pirms četriem gadiem viņa izgatavoja kostīmus pirmās baroka operas iestudējumam Bauskā. Tie ir stilizēti sengrieķu stila tērpi, jo operas žanra pirmsākumos 17. gadsimtā Eiropas galmus bija pārņēmusi aizraušanās ar antīko kultūru. Visi šī laikmeta operu libreti ir balstīti sengrieķu mitoloģijā. Šogad uzveduma «Dafne» dalībnieku kostīmus māksliniece uzlaboja, papildināja ar jaunām detaļām un aksesuāriem.

Novērtē un pateicas
Senās mūzikas koncertiem piemīt raksturīga nianse – tie notiek nelielās auditorijās, starp mūziķiem un publiku radot trauslu, netveramu enerģiju. Tā ir intīma vide, kurā skatiens un smaids ir aicinājums draudzīgam bezvārdu dialogam. Šveices viduslaiku mūzikas grupas «Rumorum» dalībnieki viegli un maigi spēja atvērt klausītājus līdzpārdzīvojumam. Solistes Greisas Ņūkombas balss, dzidra kā rasa saullēktā, izskanēja absolūtā klusumā, kad klausītāji ar katru ķermeņa šūnu uztver mūziku. Ne visos koncertos tā notiek. Savu programmu grupa iestudēja Bauskas pils mākslinieku rezidencē, kur uzturējās nedēļu. Katru vasaru šo iespēju izmanto viena ārvalstu grupa, kas tiek izraudzīta prestižā senās mūzikas izpildītāju konkursā Francijā.

Elīna Jegorova, Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste, skaidro: «Šveices jaunie mūziķi vispārākajā pakāpē cildināja savu rezidenci Bauskas pilī. Viņus valdzināja gleznieciskā vide, nomierinošā gaisotne, sarunas. Mūziķi pateicās arī par garšīgajām maltītēm kafejnīcā. Šveicieši izstaigāja pilsētu, izpētīja dažādas vietas un bija ārkārtīgi ieinteresēti. Pēc uzstāšanās grupa nolēma palikt, lai noklausītos citu kolēģu programmas un vakarā dotos uz operas «Dafne» iestudējumu.»

Vairāki apmeklētāji atzinīgi novērtēja ziedu un augu dekorus pils zālēs un pagalmā, jo bija ievērojuši, ka tie veidoti, iedvesmojoties no renesanses un 17. gadsimta gleznām un gravīrām. Pils muzeja galvenā zinātniskā speciāliste un mākslas eksperte Ruta Garklāva atklāj, ka dekoru autores ir viņas kolēģe Vineta Skalberga un Bauskas muzeja speciāliste Ilga Balode. Viņām palīdzēja Vinetas meita Evelīna, kā arī paziņas «puķu meitenes». Klausītāju pateicība arī heroldam jeb ziņnesim kurš atklāja katru koncertu. Šajā lomā iejutās Liepājas teātra aktieris Pēteris Liepiņš.

FESTIVĀLA ĪPAŠIE ATKLĀJUMI

Solistes Ilzes Grēveles-Skaraines, jaunās aktrises Beātes Zviedres un instrumentālās grupas koncertuzvedums «La Donna».

Režisore – Ance Kukule, Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente.

Uzvedums ir stilistiski spožs un niansēts stāsts par sievieti kristietības, antīkās traģēdijas un laicīgās dzīves kaislībās, tās plūstoši atainojot itāliešu 16. un 17. gadsimta mūzikā. Solo partijas izpildīja Ilze Grēvele-Skaraine, bet duetus viņa dziedāja kopā ar Beāti Zviedri.

Izrādē ļoti veiksmīgi izmantoti laikmetīgā kustību teātra elementi, pilnībā izdzēšot ilustratīvismu un piedāvājot mūzikas uztveres jaunu pieeju.

Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas bērnu kora «Via Stella» (diriģente Liene Batņa) lieliskā debija, iesaistoties koncertuzvedumā «Zaudētā paradīze».

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divas dienas senās mūzikas «terapijā»

Kategorijas