(Ne)attīstības plāns

2019. gada 19. jūlijs 00:00

741

Solītajā iepirkumā par pasažieru pārvadājumiem saskata nopietnas nepilnības.

Saspringta situācija ir regulāro pasažieru pārvadājumu nozarē – Autotransporta direkcija 17. jūlijā apstiprināja iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu. Informācija liecina, ka mūsu novadiem iepirkuma nosacījumi varētu nozīmēt bēdīgi slavenā «B-bus» atgriešanos.

Šīs Saeimas politiķi solīja, ka jaunais iepirkums varētu paredzēt vairākus revolucionārus risinājumus sabiedriskā transporta nozarē. Realitātē izskatās, ka iepirkums sola maz jauna un vēl mazāk saistības ar attīstību.

Daudz uzlabojumu
Diemžēl ar pašu iepirkuma nolikumu iepazīties neizdevās – lai arī ir izplatīta informācija, ka tas ir apstiprināts, 18. jūlija rītā vēl nebija publicēts. Tomēr ir zināms, ka konkurss par sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionālajā maršrutu tīklā no 2021. līdz 2030. gadam paredz valsts dotētā maršrutu tīkla apjomu 65 miljonus kilometru gadā, un to iedalīs 16 daļās. Vienam pārvadātājam būs iespēja iegūt daudzumu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā.

Jaunajam iepirkumam jārealizē tas, ko Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija ir paredzējušas sabiedriskā transporta attīstības koncepcijā 2021. – 2030. gadam. SIA «Autotransporta direkcija» valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš pauž, ka veicinās pakalpojumu kvalitātes attīstību – vērtējumā 60 procentus sastādīs tehniskais piedāvājums un 40 procentus – cena.

Jāsamazina vidējais autobusu vecums – 2015. gadā tas bija 15 gadu, tagad ir 10,4 gadi, un jaunajā iepirkumā plānots paredzēt, ka autobusu parku vidējais vecums nedrīkstēs būt lielāks par deviņiem gadiem. Sola iekļaut nosacījumu par gaisa temperatūru salonā noteiktās robežās. Būs papildu prasības cilvēkiem ar kustību traucējumiem, domās par velosipēdistiem. Jābūt iespējai samaksāt ar bankas karti, būs videonovērošana. Plānots panākt, lai internetā biļetes var nopirkt bez uzcenojuma.

Tomēr biedrība «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija»

norāda, ka Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021. – 2030. gadam ir vērsta nevis uz attīstību, bet kopējā apjoma būtisku samazinājumu, un šādam vērtējumam ir savi iemesli.

Desmit gadu prognoze
Galvenais klupšanas akmens – iepirkuma konkursa piedāvājums veidosies pēc uzņēmēja prognozes par to, kādas izmaksas būs nākamajos desmit gados. SIA «Autotransporta direkcija» juridiskās daļas vadītāja Vizma Ļeonova informē, ka piedāvājumā būs jāiekļauj cenas trim periodiem – 2021. – 2024., 2025. – 2027. un 2028. – 2030. gadam. Jāieliek visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu. «Gadījumā, ja piedāvās zemu cenu, tad pakalpojumu sniedzējam ir jārēķinās, ka nekas papildus netiks maksāts. Pārvadātājiem kā īstam uzņēmējam, kas ilgtermiņā plāno savu biznesu, jāspēj prognozēt sava darbība desmit gadu procesā,» pauž V. Ļeonova.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas vadītājs baušķenieks Uldis Kolužs vērtē, ka tā ir savāda prasība: «Nav iespējams precīzi prognozēt izmaksas turpmākajiem desmit gadiem. Pati valsts to nevar – kurš pateiks, kādas būs nodokļu un atalgojuma izmaiņas jau 2021. gadā?» Lielākas iespējas uzvarēt lotēs būšot pašvaldības uzņēmumam a/s «CATA» – ja arī nākotnē pārvadājumi radīs zaudējumus, tos varēs segt uz pašvaldības budžeta jeb nodokļu maksātāju rēķina.

Iepirkums sola pārvērsties par skaitļu spēli – prognozēt var zemu cenu, kurai realitātē seguma nebūs, bet pierādīt to nevar. Varam nonākt pie tādas situācijas kā savulaik Bauska ar «B-Bus» autobusiem – kad sākumā piedāvā labus autobusus, bet beigās mazas «konservu kārbas», jo neiekļaujas izmaksās. U. Kolužs vērtē, ka risinājums būtu iesniegt izmaksu summu uz 2021. gadu ar nosacījumiem, kā varētu notikt šīs summas indeksācija nākotnē atkarībā no atalgojuma un izejvielu izmaksām.

Komerciālie un bezmaksas maršruti
Sava loma paredzēta komercpārvadājumiem. Kā norāda K. Godiņš – Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā viss tīkls ir dotēts, bet 99 procenti maršrutu esot nerentabli. Pieņemts lēmums noteikt vairākas komerclīnijas – pašlaik tie ir maršruti no Rīgas uz tuvākajām lielajām pilsētām un Daugavpili. Šajos maršrutos Autotransporta direkcija biļešu cenas nenoteiks.

Pastāv iespējas, ka komercpārvadājumu maršrutu skaits pieaugs. Ja iepirkumā konkursā uz kādu no lotēm zemākā cena būs lielāka par summu, ko valsts var samaksāt, tad viens no risinājumiem būs samazināt pakalpojuma apjomu lotē, kādu no reisiem noformējot kā komerciālo maršrutu. U. Kolužs vērtē, ka Bauskas lotes gadījumā tas varētu būt maršruts Rīga–Bauska.

Plānots 20 maršrutos nodrošināt braukšanu bez maksas – pamatā Latgalē. U. Kolužs vērtē, ka šādu sistēmu vajadzēja ieviest visos lauku maršrutos. No valsts budžeta tas nozīmētu papildus četrus līdz piecus miljonus eiro, kas uz kopējā izmaksu fona nav liela summa, bet atrisinātu ļoti daudz problēmu. «Bijām Igaunijā, kur šāda sistēma darbojas kopš pagājušā gada. Pasažieru skaits pieaudzis par 40 procentiem,» stāsta U. Kolužs.

Laiks bankrotēt
Sagaidāmi konkursā neuzvarējušo uzņēmumu bankroti. U. Kolužs vērtē, ka 65 miljonus kilometru satiksmes Latvijā sadalīs pieci vai seši uzņēmumi. Lielākās izredzes uzvarēt ir lielajiem, savukārt zaudētājiem pēc tam atliek beigt darbību. «Kad SIA «Aips» savulaik pazaudēja Rīgas līniju, tie bija 70 procenti no uzņēmuma apgrozījuma. Tagad zaudētājiem šis apgrozījums pazudīs pilnībā,» saka U. Kolužs. Šī gada 15. maijā Rīgā bija tikšanās par plānoto iepirkuma konkursu. Piedalījās 23 sabiedriskā transporta uzņēmumu pārstāvji. Pēc iepirkuma sabiedriskā transporta tirgū var palikt četras reizes mazāk uzņēmumu.

Pastāv iespēja apvienoties iepirkumā uz kādu no lotēm, kā savulaik maršrutā Bauska–Rīga to paveica «Liepājas autobusu parks», «Nordeka» un «Aips». «Nav pārliecības, vai lielie uzņēmumi vēlēsies dalīties ar savām lotēm,» analizē U. Kolužs. Jau 2008. gadā viens no reģionālajiem autopārvadātājiem neatrada iespējas apvienoties un beidza pastāvēt.

Apzinoties, kāda būs jaunā sistēma, U. Kolužs pieņēmis lēmumu pārdot SIA «Aips». Igaunijas «Hansabuss» Latvijas nodaļai pēc «Aipa» iegādes gada apgrozījums palielinājās līdz aptuveni septiņiem miljoniem eiro, darbinieku skaits pārsniedza 235, autoparkā ietilpa vairāk nekā 120 transportlīdzekļu. Šāda uzņēmuma izredzes uzvarēt kādā no lotēm ir ievērojami lielākas. Savukārt pārējo mazāko autopārvadātāju liktenis pagaidām izskatās diezgan bezcerīgs, jo viņiem atrast biznesa nišu, lai turpinātu uzņēmējdarbību, būs gandrīz neiespējami. Daži savus uzņēmumus, tāpat kā U. Kolužs, jau ir pārdevuši.

Uzņēmējs vērtē, ka iepirkuma prasības var izraisīt daudzus tiesvedību procesus un realitātē uzvarētāju paziņošana var ieilgt pat neprognozējami ilgu laika posmu. Varbūt pat līdz 2021. gadam.

VIEDOKLIS

Jānis Kļaviņš, SIA «Aips» valdes loceklis:
«Gaidām, kad beidzot izsludinās iepirkumu. Pirmais termiņš bija maija beigas. Mēģinām izprast situāciju. Maigi sakot, formāts, kuru sola, izskatās savāds. Jāprognozē desmit gadus uz priekšu izdevumi, lai gan ne pusi no šiem izdevumiem nevar precīzi prognozēt pat īsākā laika periodā, piemēram, kaut vai nodokļu izmaiņas un minimālo algu. Ceram, ka šos nosacījumus tomēr mainīs. Reizē izbrīna atruna, ka Autotransporta direkcija var mainīt maršrutu apjomu 30 procentu robežās – tas ir ļoti daudz.»

«Rail Baltica» gaidot
Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijā par prioritāro satiksmi uzskata dzelzceļa līnijas, un autobusu satiksmi pakārto tām. Vidzemes plānošanas reģionā sarēķinājuši, ka rezultātā par vismaz 150 reisiem plānots samazināt pašreizējo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija.

Nākotnē tas var iespaidot satiksmes plānošanu mūsu novados. Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informē, ka Bauskas lotē būs nosacījums, ka iepirkuma darbības pēdējo trīs gadu laikā ir tiesības samazināt kilometru apjomu par 20 procentiem, jo sākšot darboties «Rail Baltica» pārvadājumi. «Ir pārrunas par multimodālo staciju centru izveidi, kas savienotu autobusus ar vilcienu. Pašlaik tāds veidojas Jelgavā – vienuviet līdzās ir stāvlaukums automašīnām, velosipēdu novietne, autoosta, dzelzceļa stacija. Tādai jākļūst arī Bauskai,» pauda K. Godiņš.

Uldis Kolužs kā Bauskas novada domes deputāts nespēja paust ticību šai idejai – pat ja būs Bauskas pietura, tā nav plānota pašā pilsētā un diez vai spēs pildīt tādas funkcijas kā Jelgavas centrā izvietotā infrastruktūra.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

(Ne)attīstības plāns

Kategorijas