Emocijās un skaistumā rod kopības izjūtu

2019. gada 16. jūlijs 00:00

Vecumniekos krāšņi un vareni izskan Liliju svētki un novada desmit gadu jubileja.

Ar krāsām, smaržām un izjūtām, dziesmām un dančiem, kūku izēšanos un laba vēlējumiem Vecumniekos izskanējušas divas košas un bagātīgi piepildītas dienas – 12. un 13. jūlijs, kad atzīmēti gadskārtējie, jau 14. Liliju svētki un godāta novada desmitgade.

Sarīkojumu caurvija cēlās, trauslās un romantiskās lilijas klātbūtne, kas šogad uzplaukusi jubilejas zīmē. Jūlijā aprit desmit gadu, kopš Vecumnieku novada administratīvajā teritorijā apvienojās sešas bijušās pašvaldības – Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagasts.

Piedzīvo sirsnīgu noskaņu
«Ļoti priecājos, ka iecerētais izdarīts, lai gan virsuzdevums bija visai ambiciozs. Floristika šoreiz palika otrā plānā, galvenais bija radīt sajūtas un apmierināt sabiedrības maņas. Cilvēki ir kļuvuši lieli baudītāji, viņi nealkst pēc ļaužu masām, bet vēlas piedzīvot intīmu un sirsnīgu noskaņu. Tāda šajos svētkos valdīja parkā, kas tika iedzīvināts, un lilija «pukstēja» pašā Vecumnieku sirdī,» paveikto vērtē Vita Vēvere, Vecumnieku tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja. Viņa uzsver, ka, producējot šādus svētkus, grūtākais ir piedzīvot skatuvi ar saturu visas dienas garumā, taču visiem kopā tas lieliski izdevies.

Sajūsmā par iespaidiem un svētku dunu visas dienas garumā bija viesi no kaimiņu novadiem un ciemiņi no Lietuvas. Lietuvieši atzina – iespēja baudīt daudzveidīgos priekšnesumus rosina stiprināt saikni un attīstīt vēl ciešāku sadarbību kultūras apmaiņas jomā, jo «katrs kolektīvs ir citādāks un šī dažādība ļaudis var tikai vienot un draudzību noturēt».

Nebeidzamo skatuvi, pārdomātās aktivitātes un brīnišķīgo parku, kas ir tik piemērots vasaras sarīkojumiem, slavēja arī iedzīvotāji, kuri šoreiz jo īpaši kuplā skaitā apmeklēja svētkus. «Bauskas Dzīve» satika daudz ļaužu no novada pagastiem, kurus iepriekš šis sarīkojums nav saistījis; šoreiz atbraukt vilinājusi notikumiem piesātinātā programma, lieliskie laikapstākļi un iespēja atpūsties kopā ar ģimeni un draugiem.

Romantiku bauda ābeļdārzā
Liliju svētkus piektdienas, 12. jūlija, vakarā atklāja ar tvīda velobraucienu. Tas norisinājās jau trešo reizi un šogad nodēvēts par «pop-up» ziedu balli.

Atsaucību izrādīja ap 70 lielu un mazu dalībnieku, kas pulcējās pie tautas nama. Koša un pamanāma bija vietējā puķu veikala «Ziednese» īpašniece Inese Priede. Viņa bija izrotājusi divriteni un arī pati krāšņi greznojusies ziedu balles noskaņās. «Tvīda velobraucienā piedalos pirmoreiz. Gatavošanās grūtības neradīja, jo, atverot skapi, puķaina kleita bija jau priekšā, vajadzēja tikai padomāt par aksesuāriem. Man bija vīzija, kādu sevi vēlos redzēt. Tapa vainadziņš, rotājumi. Ja piedalos, gribējās, lai viss ir «ar glanci» un sasaucas ar tēmu,» pauž Vecumnieku iedzīvotāja.

Velobraucējiem bija iespēja apmeklēt novada pašvaldības vadības – domes priekšsēdētāja Gunta Kalniņa, viņa vietnieka Jāņa Kovala un izpilddirektores vietnieka Guntara Veismaņa – dārzus, kā arī ielūkoties Konušu ģimenes pasakainajā ziedu un augu valstībā.

Noslēpumā turētā piknika vieta bija iekārtota veco ļaužu un invalīdu pansionāta «Atvasara» plašajā augļudārzā. Romantisku noskaņu uzbūra augļu un limonādes bāra interjers un piedāvājums, «pop-up» koncepta stilā dekorētā apkārtne, vides objekti, rotājumi un dabas klātbūtne, kā arī jauno un talantīgo mūziķu dueta Annas Kristas Ostrovskas un Dominika Jarmakoviča priekšnesumi.

Ratiņu parādē dodas pretim nākotnei
Sestdien, 13. jūlijā, daudzi modās reizē ar krāšņajām lilijām, lai apmeklētu tirgu, savukārt pārējos ar enerģisku mūziku dienai noskaņoja grupa «Harta», kurā apvienojušies Roberts Cešeiko, Matīss Klaviniuss, Toms Krēsliņš, Rolands Ignatjevs un Kārlis Kalvišs. Uzmundrinošs bija zumbas mīļotāju priekšnesums.

Simboliski apliecinot to, ka novadam ir nākotne, ratiņu parādē trīs bērnu māmiņas Lāsmas Lungevičas vadībā kopā ar animācijas filmu tēliem Minniju un Mikiju devās ģimenes ar mazuļiem; leļļu ratiņus stūma mazās meitenes. Vērojot «bēbīšu iziešanu ielās», ļaudis vēlēja, lai pēc gada pulks būtu divreiz lielāks. «Ideja ir ļoti laba. Nākamreiz varētu izmest lielāku loku cauri centram,» sacīja Sanita Priedīte, mazās Annijas mamma.

Tautas nama vestibilā iekārtotā liliju izstāde ne vienam vien lika sajūsmā iesaukties: «Cik bezgala skaisti!» Atzinīgi vārdi izskanēja, apskatot Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pieaugušo gleznošanas studijas izstādi «Man patīk...», kam iedvesmojusi pedagoģe Anda Sproģe. Dzintra Artemjeva atklāj, ka viņu ļoti uzrunājis Ainara Ķieņa gleznotais putns, kam «pat spalviņas spīd».

Cilvēki iegādājās novada uzņēmēju un mājražotāju labumus, pirka našķus no tirgotājiem, apmeklēja novada tūrisma informācijas punkta telti, lai saņemtu akcijas «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» zīmodziņu, sekoja līdzi sporta un izklaides aktivitātēm, atbalstīja Liliju kausa izspēli dārta sacensībās, novērtēja Zemessardzes 53. kājnieku bataljona ekipējumu. Bērni tvarstīja ziepju burbuļus, kopā ar mākslinieci Indru Zālīti zīmēja liliju mandalas un aktīvi dzīvoja līdzi visam notiekošajam.

«Kur tik eju, skaistums priekšā! Te jau lielāka padarīšana nekā Rīgas centrāltirgū,» iespējas un plašumu vērtē pensionāre Gaida Banga.

Vēl nepazaudēt identitāti
Ar dziesmu «Mazu brīdi pirms» svētku oficiālajai daļai noskaņoja soliste, vietējā iedzīvotāja Austra Galvanovska. Uzrunu teica Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, rosinot visiem baudīt kopābūšanas noskaņu. Savukārt Jana Juste, Vecumnieku tautas nama vadītāja, aicināja no sirds lepoties ar sevi, jo novada desmitgade – «tas nav stāsts par teritoriālo iedalījumu, tas ir stāsts par mums pašiem». Klātesošos sveica Liliju svētku organizatore un idejas autore Līga Lauriņa.

Kā jau dzimšanas dienā, Vecumniekos bija ieradies kupls pulks draugu un kaimiņu no apkārtējiem novadiem. Līdzi bija vestas skaistas un skanīgas dāvanas – talantīgu ļaužu radītas dziesmas un dejas. Sveicienu no Rundāles novada sniedza sieviešu vokālais ansamblis «Naktsvijoles», no Iecavas – folkloras kopa «Tarkšķi», no Bauskas – tautas deju kolektīvs «Jandāls», no Kokneses – lauku kapela «Aizezeres muzikanti», no Baldones – deju grupa «Farida». Lietuvu pārstāvēja folkloras kopas: «Siaudela» no Biržu kultūras centra, «Tikutis» no Pasvales un «Linkava» no Pakrojas.

Pasvales rajona mērs Gintauts Gegužinsks atgādināja, kā brāļu tautas 1989. gadā roku rokā stāvējušas «Baltijas ceļā», jūtot milzu spēku un izlēmību. «Šī izjūta vienmēr ir jātur savā sirdī,» viņš sacīja. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks Vecumnieku novadam jubilejā vēlēja «juku laikā nepazaudēt savu identitāti». Sirsnīgus vārdus veltīja arī citu pašvaldību vadītāji un sveicēji.

Degustē kūku cepēju meistardarbus
Īpašs notikums bija novada kūku meistaru dižošanās ar gardām un skaistām svētku tortēm, ko pēc tam ikviens varēja nobaudīt.

Lai gan bija iecerēts novada desmitgadei par godu līdzās sarindot desmit kūkas, iedzīvotāju atsaucība bija tik liela, ka svētkos varēja priecāties par 14 konditorejas brīnumiem. No Stelpes pagasta bija atceļojušas sešas kūkas, ko gatavojuši: Anda Komarovska, Gerhards Odinga, Valērija un Rodžers Heizeldeni, Mārīte Kviešone, Jūlija Apsīte, Lilita Berliņa un Kārlis Elmers Apsītis kopā ar mazajiem palīgiem, 5. klases puišiem Kristu Užuli, Robertu Sprindžuku, Armandu Strautnieku. Vecumniekus pārstāvēja pieci meistari: Stella Rubaņika, Inga Siliņa, Vēsma un Aivars Petruševici, Andris Zandbergs, Sintija Petruševica. No Valles pagasta savus meistardarbus bija atvedušas Sanda Baturoviča un Evija Osīte, bet no Skaistkal-nes – Aija Muižniece.
Ap telti, kur savu veikumu izrādīja čaklie cepēji, gluži kā bites spietoja bērni un pieaugušie. Taču pirms vienādos priekšautos tērptie konditori ķērās pie kūku dalīšanas, katrs tika aicināts atklāt savu recepti.

Entuziastus sarunai rosināja Vēsma Petruševica, pavāre un novadā zināmā konditore. Talantīgie ļaudis novadam svētkos dāvāja biskvīta, medus, biezpiena-cepumu, burkānu un pat Švarcvaldes kūku; bija arī gardumi ar ukraiņu un angļu «piesitienu». Smagāko torti, kas svēra 8,5 kg, bija izcepuši Vēsma un Aivars Petruševici. Andris Zandbergs bija pirmais, kurš, padzirdējis par šo aktivitāti, pieteicās pagatavot zemeņu kūku, kas tapusi tikai no lauku labumiem. Viņš rosināja nākamreiz rīkot konkursu, lai kūku cepējiem lielāks azarts. Vairāki meistari atzina, ka rādīt savu mākslu tik plašai sabiedrībai bijis izaicinājums. Gerhards Odinga atklāja, ka viņa gatavotā Švarcvaldes kūka rotāta ar ķiršiem un «sliekām». Stelpietis jokoja, ka tortes viņš cepot tad, kad sagribas ēst. Aija Muižniece medus kūku bija greznojusi ar liliju ziediem un sirsniņām. Katram par ieguldīto darbu bija savs stāsts.

«Ne tik bieži var tā izēsties!» slavējot jau nogaršotās tortes, sacīja svētku dalībnieki. Visi uzrunātie bija vienisprātis, ka kūku cepēju festivāls jārīko arī turpmāk.

Floristu veikumu vieno kvalitāte
Viens no sarīkojuma akcentiem bija floristu festivāls. Iepriekšējos gadus krāšņo darbu veidotāji sacentās meistarībā, žūrija vērtēja rezultātu, piešķīra punktus un noteica uzvarētājus. Šoreiz nolemts rīkot festivālu, nevis konkursu.

Dalībnieki uz svētkiem brauca, līdzi ņemot nolikumam atbilstīgi jau mājās izstrādātu darbu
«10 kūkas un viena svecīte», savukārt interjera objektam «Sveiciens novadam 10 gadu jubilejā» bija jābūt tik gatavam, lai to varētu pabeigt divu stundu laikā. Nezūdoša tradīcija ir skatītāju simpātijas noskaidrošana, kas notika arī šoreiz. Balsojot ar zirņiem un pupām, svētku apmeklētāji pauda patikšanu par floristu dekoratīvajiem darinājumiem. Šogad vislielākā piekrišana bija komandas «Upescelmiņi» veikumam; floristi saņēma dāvanu no Vecumnieku novada Uzņēmēju biedrības, ko sarūpējuši vietējie ražotāji.

Šī gada darbus raksturo trīs galvenās iezīmes – apjoms, krāsainība un kvalitāte, uzsver Līga Lauriņa, floristikas studijas vadītāja. «Pirmoreiz šādā festivālā savu veikumu rādīja Marija Hatuļeva un Ērika Cēne, kuras floristikas studijā darbojas tikai pusgadu, un rezultāts tik «zaļām» iesācējām bija labs,» vērtē lietpratēja.

Saplaukst visā godībā
Novada amatiermākslas kolektīvu koncertprogramma «Mēs esam ķirsītis novada kūkā» atklāja ļaužu vēlmi būt vienotiem cilvēcībā un justies laimīgiem savās mājās. Priekšnesumi veidoja īpašu liliju pušķi, kurā saplaukusi novada vislielākā bagātība – ļaužu dzīvesprieks, izdoma un talants.

Ziedu kompozīcijā pirmā savu vietu ieņēma karaliskā lilija, kas simbolizēja Vecumniekus un visā krāšņumā atmirdzēja gan pagasta, gan novada ģerbonī. Cita pēc citas vāzē līdzās stājās Misas labs-vakara, Stelpes sīkziedu, Bārbeles ķeizarcepure, Skaistkalnes trompetlilija, Kurmenes tīģerlilija un Valles zvanu torņa lilija, apliecinot iedzīvotāju radošo garu un bagāto mantojumu, kas saņemts pūrā un turpina dzīvot nākamajās paaudzēs.

Svētki izskanēja ar Vitas Baļčunaites koncertprogrammu «Uz vienotas frekvences» un balli kopā ar grupu «Starpbrīdis» un Ainaru Bumbieri.

«Manuprāt, četrpadsmit gadu laikā šie bija visvislabākie svētki – gan košākie, gan laikapstākļu ziņā labvēlīgākie. Viss tik feini salikās kopā. Parka vecie, lielie koki paši par sevi radīja svētsvinīgu brīdi, cilvēki varēja pabūt gan saulītē, gan rast pavēni. Šķiet, tā bija arī seno koku enerģētika, kas visiem lika burtiski starot un būt gaišiem, mierīgiem, priecīgiem. Cilvēki nāca ar ģimenēm, bija daudz svešu seju. Satiku paziņas no Brocēniem, kuri kopā ar radiem bija atbraukuši kuplā pulkā un visas dienas garumā baudīja svētkus. Šoreiz dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Pašai arī ir gandarījums, tāpēc jūtos tik stipra! Tātad – viss izdevies, un enerģijas apmaiņa ir notikusi,» raksturojot svētkus, «Bauskas Dzīvei» atklāj L. Lauriņa.

Liliju audzētājs Broņislavs Trušinskis

Svētku noskaņa bija pārņēmusi arī Vecumnieku tirgu, kur ziedu audzētāji piedāvāja iegādāties dažādu šķirņu lilijas ar visu sīpolu. Dārzus papildinās vietējā puķkopja Broņislava Trušinska karaliskās lilijas, kas slavenas raženā auguma dēļ. Piecus sešus gadus audzējot, viņam izdevies izlolot ziedu pat 2,70 m garā kātā. Tirgū Broņislavs piedāvāja no sēkliņām iegūtas trīs gadus vecas lilijas.
«Pirms septiņiem gadiem mani šajā lietā ievilināja Ivars Zilgalvis, un es viņa aizraušanos pārņēmu. Neilgi pirms savas aiziešanas mūžībā, gluži kā ko nojauzdams, viņš man atveda potētas sēkliņas un teica – «tev jāturpina». Tā sāku un esmu iekritis azartā. Katru gadu iznāk piedzīvot pārsteigumu, jo lilijas saziedas. Tas ir tik aizraujoši gaidīt, kāds būs iznākums, un tai brīdī, kad to ieraugu, pārņem liels prieks,» atklāj Broņislavs.

UZZIŅAI

Floristu festivāla dalībnieki
«Kalniņa un Ko» – mamma un meita Gunita un Vita Kalniņas (Vecumnieki),
«Stelpes meitenes» – Ilga Viņķele un Nijole Ķeruda (Stelpes pagasts),
«Pēdējoreiz» – māte un meita Anita un Ieva Piebalgas (Bārbele/Rīga),
«Upescelmiņi» – Kristīne Kuzma un Guntis Maisaks (Skaistkalne),
«Damaskas roze» – Ineta Kanna (Vecumnieki),
«Drosminieces» – Marija Hatuļeva un Ērika Cēne (Vecumnieku pagasts, Misa),
Valentīna Radziņa (Vecumnieku pagasts, Misa),
Solvita Kozlovska (Vecumnieki),
Gundega Kruglova (Baldones novads),
Genute Pilkauska (Vecumnieki).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Emocijās un skaistumā rod kopības izjūtu

Kategorijas