Iet līdzi laikam, piesaistot jaunāku auditoriju

2019. gada 16. jūlijs 00:00

21. Bauskas kantrimūzikas festivāls norisinājies atsaucīgā un draudzīgā gaisotnē.

Nedēļas nogalē, 12. un 13. jūlijā, ar visu mūziķu kopāsadziedāšanos noslēdzās 21. Bauskas kantrimūzikas festivāls «Country Bauska Festival». Festivālā valdīja draudzīga gaisotne, ļaudis bija atvērti un labprāt iesaistījās dažādās aktivitātēs. Arī laikapstākļi lutināja sanākušos viesus, to apmeklēja vairāki tūkstoši kantrimūzikas mīļotāju ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm. Viens no galvenajiem mērķiem šogad bija piesaistīt vairāk jaunāku auditoriju, kas tika arī panākts, jo jauniešu bija stipri vairāk nekā pērn.

Padomāts par ģimenēm ar bērniem
Šī gada festivāls atšķīrās ar to, ka bērni bez maksas varēja izmantot bērnu pilsētiņu un izlēkāties piepūšamajās atrakcijās. Ikvienam bija iespēja bez maksas pacelties debesīs ar «Latvijas Mobilā telefona» gaisa balonu. Vislielākais interesentu skaits un garākā rinda tika novērota tieši pie gaisa balona. Festivāla apkārtnē varēja izmantot vēl dažādas aktivitātes – vizināšanās ar zirgu, loka šaušana, hennas tetovējumi, katapulta, cepuru piemērīšana un iegādāšanās, kā arī citas interesantas lietas. Šogad ēdināšana tika organizēta vēl labāk. Zonas izkārtojums bija pārdomāts, lai cilvēkiem nebūtu jāstāv garās rindās, tāpat lielu atzinību izpelnījās ēdienu daudzveidība.

«Festivāls aizritējis veiksmīgi. No sirds izbaudīju festivālu un esmu pateicīgs atsaucīgajai un draudzīgajai publikai. Pēdējā gada laikā tika ieguldīts smags darbs, lai festivālu padarītu daudzveidīgāku, lielāku uzsvaru liekot uz to, lai klausītājiem būtu iespēja izbaudīt un uzzināt par mūsdienīgiem kantrimūzikas virzieniem. Mums ir jābūt lepniem par to, ka Bauskā, festivālam norisinoties jau 21. gadu pēc kārtas, mūsu pilsēta jau ir iezīmēta Eiropas kantrimūzikas kartē. Nākamgad centīsimies vēl labāk strādāt pie programmas, lai piesaistītu ļoti augsta līmeņa mūziķus gan no Latvijas, gan ārvalstīm,» komentē pasākuma producents Mārtiņš Jātnieks. Viņš noslēdzošajā dienā uz lielās skatuves kāpa ar savu grupu «Martins Jatnieks Band».

Daļai apmeklētāju bijušas arī kritiskas pārdomas, kas paustas interneta vietnes bauskasdzive.lv komentāros, piemēram: «Diemžēl festivāls kļuvis pārāk atkarīgs no cilvēkiem ar biezu maku, bet bez gaumes.» «Nav jau tā, ka festivāls kļuvis vispār nebaudāms. Skatītājiem bija visas sadzīviskās ērtības, bet pats festivāls ir tik tālu komercializējies, ka faktiski pazaudējis dvēseli. Šādos šaura žanra festivālos «asinsriti» nodrošina fanu kustība. Cilvēki brauc pāri visai Latvijai vai pat no ārzemēm, lai dzīvajā klausītos savu iemīļoto grupu, redzētu vaigā savas zvaigznes. Var nebūt tā zvaigzne ordeņiem apkārta, bet vienalga tautā populāra. Izslēgt no festivāla aprites «zemāka ranga» grupas, pārvērst «beksteidž» galu par lielizmēra melno cietoksni, kur pat neviens degunu ārā nepabāž, nozīmē pilnīgi atsvešināties no publikas.»

Ierosina brīvo mikrofonu
Festivāla pirmajā dienā klausītājus priecēja tādas pašmāju leģendas kā «Sestā jūdze», «Dakota», «Mustangs», «Zelta kniede», kā arī Aivars Birzmalis un Jānis Misiņš. Vakara galvenie mākslinieki bija Nīderlandes grupa «Cousin Hatfield», kas ir vieni no retajiem Eiropā, kas uzstājas «western swing» stilā. Nākamā diena sākās ar līnijdejotāju paraugdemonstrējumiem. Uz skatuves kāpa Latvijas grupa «The Rolltons». Visi ar interesi gaidīja vakara galveno viesi, kantri leģendu, ģitāristu Albertu Lī.

Kantrimūzikas festivāla pirmo dienu šogad atklāja pērnā gada «X Faktora» finālistes, Iecavas meiteņu vokālā grupa «Carnelian», un baušķenieku grupa «Bekars Band». «Izjūtas brīnišķīgas, uz lielās skatuves uzstājoties, lielāka atbildība, citādāka izjūta muzicēt kopā ar dzīvo grupu. Parādījām, ka kantrimūzika var būt arī moderna un to var klausīties arī jaunāka paaudze. Kad sākām dziedāt, cilvēku nebija pārāk daudz, bet koncerta laikā teritorija sāka piepildīties ar arvien vairāk ļaudīm. Gribētos, lai festivāls ilgst vismaz trīs dienas. Ļoti liels pluss būtu brīvais mikrofons, lai jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu prasmi dziedāt,» savās emocijās dalās meitenes.

Iecavnieces ne tikai baudīja kantri atmosfēru, bet arī paspēja iemācīties dažus līnijdeju soļus. Viena no grupas dalībniecēm atzina, ka prātā ienākusi doma aiziet uz kādu mēģinājumu un pamācīties šīs dejas nedaudz cītīgāk. «Foršs festivāls. Atmosfēra pie mazās skatuves ir pavisam citādāka, cilvēki pozitīvi noskaņoti, dejot griboši. Izjūtas ir ļoti labas, neņemot vērā lielo nogurumu, jo pirmajā dienā festivālā pēc uzstāšanās uz lielās skatuves ar grupu devāmies muzicēt kāzās. Otrās dienas vakarā jau bijām atpakaļ uz mazās skatuves. Lai gan esam poproka grupa, man kantrimūzikas stils nav svešs, jo spēlēju papildus Mārtiņa Jātnieka grupā,» pauž «Bekars Band» pārstāvis Armands Rutkovskis. Puišu grupai tuvākajā nākotnē ir doma vairāk rakstīt savas dziesmas.

Apmeklē bezmaksas koncertu
Izvēles iespējas festivāla teritorijā nodrošināja divas skatuves – mazā un lielā. Ja cilvēki nevarēja ierasties un iegādāties biļetes uz pasākumu, kantrimūzikas svētki tika «ienesti» visā pilsētā un bija sasniedzami jebkuram interesentam. Otrās dienas pusdienlaikā līnijdejotāji un grupu pārstāvji ar savu sniegumu viesus priecēja pie Bauskas novada domes administrācijas ēkas.

«Uz festivālu man nesanāca aiziet, tomēr mazliet par dārgu biļete, tāpēc atnācu lūkot, kas notiek pie pašvaldības ēkas, Latvijā nebiju bijusi piecus gadus, jo iepriekš gan dzīvoju, gan strādāju Londonā. Kādreiz nelielu brīdi pati mācījos līnijdejas. Gribējās pašai pamēģināt, kā tas īsti ir, jo no malas izskatās vienkārši, bet, kad sāc apgūt, nemaz tā nav. Ja māca lēnām un pamazām, tad deju soļus vieglāk apgūt,» atzīst baušķeniece Inese Šiltere. Viņa labprāt novada pasākumu sarakstā vasarā vēlētos ieraudzīt kādu brīvdabas teātra izrādi vai mūziklu.

Laikraksts «Bauskas Dzīve» pie novada domes ēkas sastapa arī Rutu no Bauskas un viņas draudzeni rīdzinieci Brigitu Mikuli. «Bijām uz festivāla pirmo dienu pilskalna estrādē. Domāju, ka ar vienu festivāla dienu ir pilnīgi pietiekami. Ir lieliska iespēja izbaudīt bezmaksas koncertu, jo ne visi var atļauties nopirkt biļetes. Patika klausīties vēl nedzirdētus māksliniekus. Uz Bausku pārcēlos atpakaļ tikai pirms diviem mēnešiem, novadā dzīve ir rosīga, cenšos apmeklēt gandrīz katru pasākumu. Nezinu, vai mana stihija ir līnijdejas, man ļoti tīk īru dejas. Kādreiz dancoju tautas dejas,» stāsta Ruta. Abām kundzēm patīk izbaudīt dažādību, satikt paziņas, iepazīt jaunus cilvēkus. Viņas novērtē festivālu, jo tas iet līdzi laikmetam un nestāv uz vietas.

Domubiedru satikšanās vieta
Līnijdejotāju kluba «Country and More» vadītāja Velga Vanaga klātesošajiem deva iespēju pašiem iemācīties vienu līnijdeju, kas tieši domāta iesācējiem. Drosmīgākie ļaudis to arī izmantoja. Velga deju kolektīvu vada astoņus gadus, tajā ir aptuveni trīsdesmit dalībnieku, no kuriem regulāri aktīvisti ir mazliet vairāk par desmit.

«Pati kantri dejas dancoju piecpadsmit gadus. Viss sākās ar vēlmi kustēties un iegūt domubiedrus, lai gan iepriekš apguvu tautas dejas. Mēs nedejojam tikai kantri, tas ir viens no lieliem virzieniem – savās dejās iekļaujam arī čačača, valša, tango un citu deju soļus. Vecāka gadagājuma cilvēki dejo līnijdejas – tas ir mīts, jo uzskatu, ka to var darīt jebkurš. Viss atkarīgs no cilvēka – vajag tikai vēlmi apgūt,» stāsta V. Vanaga.

Pēc Velgas domām, festivāls ir laba vieta, kur satikties visiem domubiedriem, piedalīties, kopā izdejoties un brīnišķīgi pavadīt laiku, kā arī izbaudīt dažādu grupu skaņdarbus. Viņa būtu vēl priecīgāka, ja programmā iekļautu vairāk Latvijas grupu. «Būtu ļoti jauki, ja tagad atkal notiktu kā kādreiz. Vajadzētu uztaisīt blakus lielajai skatuvei nelielu paaugstinājumu, kur dejo atsevišķas līnijdeju grupas pauzēs, kad mainās mākslinieki. I skatītājiem interesantāk, i laiks lietderīgāk aizpildīts,» iesaka Velga.

Lepns par savas dzimtas saknēm
Pirmās dienas vakarā sastapām interesantu viesi, līnijdejotāju, kurš ar lielu azartu un dzirksti acīs leca deju ritmos. Kā atklājās, puisis vārdā Ēriks Robežnieks nāk no Kanādas, dzimis 1996. gadā. Šī bija otrā reize, kad jaunietis apmeklē Latviju – pirmo reizi tas noticis, kad Ēriks bijis tikai pusotru gadu vecs.

Viņa dzimta nākusi no Latvijas. Vecvecāki latvieši pasaules kara laikā bēguši un satikušies Kanādā. Ērika tēvs 1987. gadā uz nedēļu devies apciemot Latviju. Tad arī saticis un iepazinies ar Ērika mammu, kura tajā laikā dzīvoja Rīgā. Abi pavadījuši laiku kopā un uzreiz sapratuši, ka viens otram ir kā radīti, tomēr Ērika tēvam nācās doties atpakaļ uz Kanādu. Pienāca brīdis, kad arī viņa mīļotā pārcēlās uz dzīvi ārzemēs un abi apprecējās. Ģimenē piedzima meita un dēls. Ērika vecāki viņam stāstījuši par Latviju, tās vēsturi un viņa dzimtu. To var manīt, jo puisis, neskatoties uz lielo akcentu, ļoti labi un loģiski spēj runāt latviski. «Mamma vienmēr bija teikusi, ka mani šeit atvedīs, jo visu dzīvi biju daudz dzirdējis par šo valsti. Atbraucu neilgi pirms Jāņiem. Pirmajā dienā neticēju, ka esmu Latvijā. Izjūtas neaprakstāmas, bet patīkamas. Brīnišķīgi, man viss ļoti iepatikās. Izbaudu katru mirkli, kamēr esmu te, jo nākamnedēļ jau dodos atpakaļ uz Kanādu un noteikti atgriezīšos vēl. Jāņus svinēju Jūrmalā un Rīgā, krastmalā, – kaut kas vienreizējs, beidzot redzēju, kā svin īstus saulgriežus,» sajūsmā viedokli pauž Ēriks.

Līnijdejas jaunietim interesē jau no bērnības, jo apguvis tās skolas laikā. Ēriks dzīvo Kanādas pilsētā Toronto, tur apmeklē speciālu kantri bāru, kur skan atbilstīga mūzika un var arī izdejoties. Viņš spēlē hokeju un gājis latviešu skautos. Par Kantrifestivālu uzzinājis internetā, tāpēc plānojis noteikti to apmeklēt: «Ļoti foršs pasākums, nebiju domājis, ka tas būs tik vērienīgs. Cilvēku visnotaļ daudz, labi organizēts. Es ļoti mīlu kantrimūziku un rokenrolu, tāpēc arī šī stila dejas aizrauj.»

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iet līdzi laikam, piesaistot jaunāku auditoriju

Kategorijas