BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kartupeļu vākšanas laiks ir sācies

Kaspars Kalējs

2019. gada 16. jūlijs 00:00

830
Kartupeļu vākšanas laiks ir sācies

Laikapstākļu ietekmē raža nedaudz mazāka.

Vairākas zemnieku saimniecības sākušas novākt pašu audzētos kartupeļus. Latviešu otro maizi vietējie saimnieki pārdod gan tirgū, gan lielajos tirdzniecības centros.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «Kalnakrogs Agro» valdes loceklis Gints Liepiņš uzskata, ka kartupeļi aug labāk nekā pagājušajā gadā, tikai agrajiem kartupeļiem trūcis mitruma.

Rok agros tupeņus
Kooperatīvās sabiedrības līdzīpašnieks G. Liepiņš audzē gan agros, gan vēlos, gan sēklas kartupeļus. Saimnieks novērojis, ka no 30. aprīļa līdz maija beigām nolijis tikai 30 milimetru lietus. «Pašlaik gan kartupeļi ir atdzērušies. Tas ir labi. Tagad sākam rakt agros kartupeļus, sākumā bija mitruma deficīts, arī zeme bija izkaltusi, bet viss beidzies labi,» stāsta G. Liepiņš. Viņš atklāja, ka sēklai ir svarīgi pārvarēt lakstu puvi. «Sēkla zied, bumbuļi briest ātri,» teic saimnieks. Zemnieks atzīst, ka kartupeļu izmērs ir vidējs, taču nav rudens lieluma. «Tagad ļoti daudzi klienti pērk mazos kartupeļus. Cena ir laba, stabila, ir vērts rakt nost,» atzīst lielzemnieks, kuram saimniecībā ir aptuveni 100 hektāru liela kartupeļu audzēšanas platība. «Miglošana pret lakstu puvi sākumā nebija vajadzīga, bet tagad puvei ir labvēlīgi apstākļi, jāseko līdzi, jo ir silts un mitrs laiks,» situāciju raksturo G. Liepiņš.

Vēlo kartupeļu bumbuļiem ir svarīgi, lai pietiekamā daudzumā ir fosfors. Pašlaik vajadzētu, lai kartupeļus nepiemeklē aukstums, jo tad veidojas melnais kraupis jeb rizaktonija. Kartupeļiem patīk mitrums un siltums.

Lai kartupeļi būtu lieli un garšīgi, vajag labu sēklu. Viņš saimniecībā audzē tādas kartupeļu šķirnes kā ‘Marabella’, ‘Vineta’, ‘Soraya’, ‘Laura’ u. c., taču katru gadu izmēģina arī kādas jaunas. Gints stāsta, ka tirgotājiem vajag zināmas šķirnes, jo pircēji vēlas «pārbaudītas vērtības», zināmā mērā ir konservatīvi. Agrāk viņš mēģinājis audzēt tādas šķirnes, kuras nav jāmiglo, taču tām nav bijis pieprasījuma.

Zemnieks uzskata, ka Polijas kartupeļu audzētāji ir vislielākie konkurenti, taču jāsacenšas arīdzan ar Zviedrijā augušo kartupeļu tirgotājiem. Tomēr Gints Liepiņš atzīst, ka tirgū ir jūtams kartupeļu deficīts jau no pagājušā gada.

Ietekmējis sausums
Zemnieku saimniecības «Baltiņi» Vecumnieku novada Skaistkalnē pārstāvis Mārtiņš Pētersons atklāj, ka saimniecība ir saskārusies ar sausumu, maija sākumā kartupeļus ietekmējušas arī salnas, tagad raža kavējoties par nedēļu. «Bumbuļi ir mazāki nekā citus gadus, taču daudzums ir pietiekams,» stāsta zemnieks, «kartupeļi ir izmēros mazāki, bet mēs nesūdzamies, jo visā Eiropā ir aktuāla šī problēma.» Viņa saimniecība pirms nedēļas sākusi rakt agros kartupeļus. Viņaprāt, šis ir pirmais gads, kad Polijā audzētie kartupeļi nav konkurenti, jo ir mazāka raža, bet lielāka cena. Zemnieku saimniecība ar lakstu puvi ir tikusi galā laikus, tā novērsta.

«Baltiņos» kartupeļus audzē 90 ha platībā. M. Pētersons uzskata, ka pieprasījums pēc tupeņiem ir nemainīgs, taču viņam gribētos labāku tirgus situāciju. Viņa saimniecība kartupeļus piegādā veikaliem, kafejnīcām un skolām, kā arī pārdod vairumtirdzniecībā.
Kartupeļu audzēšanai ir svarīgi, lai zeme nebūtu auksta, visu laiku būtu silti un mitrums, tad tupeņi būšot lieli un garšīgi.

«Bauskas Dzīve» iepazinās ar situāciju kartupeļu tirdzniecībā Bauzes tirgū. Sastaptā kartupeļu pircēja Mārīte Harlamova pati savulaik ir audzējusi kartupeļus, taču tagad uzskata, ka tas vairs nav izdevīgi. Viņa gaida, kad varēs iegādāties šķirni ‘Soraya’. Mārīte prognozē, ka cena kritīsies, tagad kartupeļi vietējā tirgū maksā 80 centus par kilogramu. «Uzskatu, ka cena ir atbilstoša, jo pati zinu, kā ir audzēt kartupeļus, ir grūti, jo sākums ir sarežģīts,» sacīja M. Harlamova. Viņasprāt, tirgū pirktie kartupeļi ir garšīgāki nekā veikalā iegādātie.