Tiešs trāpījums «Mendeļejeva tabulā»

2019. gada 16. jūlijs 00:00

289

Kaido Oles izstāde Rīgā – pētījumu un pārdomu lauks.

Igauņu mākslinieka Kaido Oles personālizstāde «Dejas vientuļo siržu klubā» līdz
25. augustam ir aplūkojama Rīgas izstāžu zālē «Arsenāls». Šīs vasaras mākslas dzīvē izstāde ir svarīgs notikums, jo Baltijā ietekmīgākā konceptuālista darbi Latvijā eksponēti pirmo reizi.

Mākslas vērošana nav izklaide
Kaido Ole ir ideju cilvēks. Ārkārtīgi konsekventi viņš iet savu ceļu, arvien paplašinot filozofisku, ētisku un psiholoģisku problēmu loku, ne mirkli nenovirzoties no konceptuālisma platformas.

Jau gandrīz gadsimtu turpinās diskusijas par to, vai māksliniekiem ir jāattēlo priekšmeti vai tikai jārada idejas? Vienkārši runājot, ideju radīšanas virziens māk-slā arī ir konceptuālisms. Tas var izpausties visdažādākajos veidos, jo sevišķi mūsdienās, kad ir neierobežotas tehnoloģiju iespējas.

Latviešu skatītājiem konceptuālisms nemaz nav svešs, jau pāris desmitgažu talantīgi, jauni mākslinieki seko šim virzienam, Laikmetīgās mākslas centrs Rīgā un arī citviet ik gadu organizē daudz izstāžu un performanču. Konceptuālās mākslas spilgti pārstāvji ir arī bijušie baušķenieki Kate Krolle un Atis Jākobsons. Savos darbos viņi miksē skaņu, attēlus, arī reālu cilvēku ķermeņa valodu kā, piemēram, to dara Kate.

Konceptuālās mākslas uztvere no skatītāja prasa zināmu pieredzi, prāta un jutekļu aktīvu darbību, apzinātu vēlmi atteikties no estētiska baudījuma kā gadsimtiem ierasta kritērija, bet doties dziļākos meklējumos. Iespējams, ka piepūles aspekts daudziem nereti izvēršas konceptuālisma noliegumā.

Dīvainīšu tēlu galerija
Igaunis Kaido Ole, atšķirībā no daudziem kolēģiem, neizmanto audio un video. Savus ideju darbus viņš rada plaknē, ar akrilu gleznojot uz audekla tematiskus ciklus. Ļoti bieži kompozīcijās ir ietverta arī cilvēka figūra vai portrets, galvenokārt – autora pašportrets.

Visa pārējā anturāža ir dažādi boliņi – shematiski, virtuāli radījumi, piemēram, bumbgalvji, sērkociņgalvji un citi dīvainīši. To nemitīgā rosīšanās atklāj gan cilvēku savstarpējās attiecības, gan attieksmi pret pasauli – atsvešinātību, vienaldzību, egocentrismu, agresiju. Vizuālie paradoksi Kaido Oles darbos apvieno viņa sociāli kritisko pieeju ar humoru, ironiju, bet reizumis – ar melanholiju.

Paradoksu meistars
Izstādei «Dejas vientuļo siržu klubā» nevar tā vienkārši izskriet cauri. Kamēr iejutos mākslinieka paradoksālo ideju pasaulē, pagāja zināms laiciņš, bet vēlāk jau radās azarts un atklājumu prieks.

Ekspozīcijas izpēti sāku ar kompozīciju, kurā attēloti divi braucēji (viens, protams, ir Kaido pats). Aiz mašīnas vējstikla vīd milzīgs uzraksts «HOLOCAUST», kas zemapziņā atgādina kaut ko redzētu. Pēc brīža seko atklāsme – tas taču ir pārveidots klasiskais uzraksts «HOLYWOOD»! Mākslinieks, sagrozot vārdu vizuālo un akustisko līdzību, reklāmu aizvieto ar antireklāmu, un tad ne jau par Holivudas pārforsēto spozmi skatītājam jādomā. Līdzīgi veidota arī kompozīcija «Hitlers», kad aiz mašīnas priekšējā stikla kā rēgs pavīd fīrera figūriņa ar milzīgu, melni konturētu lāpu.

Ideju meklēšana Kaido Oles nākamajos darbos man veicās jau raitāk. Ātri vien sapratu, kāpēc gleznu «Dejas vientuļo siržu klubā» kurators Māris Vītols ir izraudzījies izstādes nosaukumam. Darbā ir spilgti atklāta mūsu laikmetam raksturīgā totālās atsvešinātības tēma. Uz dzīvespriecīga, spilgta fona danco dažādi jautri boliņi – ritmiskajā kustībā labi redzami vien zābaciņi. Boliņu sejas ir kā ņirdzīgs ābols, strazdu būris, izplūdusi cukurvate, kuras mākonī – tukšas, izmisušas acis. Katrs riņķo savā orbītā, neredzot un nejūtot pārējos.

Koferi un skaļruņi
Ekspozīcijā iekļauta arī iespaidīga instalācija «100 koferi», kas veidoti no betona un alumīnija. Uz katra uzraksts «Džons Smits». Tā nav reāla persona, bet vispārinājums bez identitātes pazīmēm. Arī čemodāni nav veidoti vienkārši tāpat. Priekšmetu grupa simbolizē kādu cilvēkam nepanesami smagu bagāžu – domas, dvēseles ievainojumus, dzīvē uzkrātās pārestības, paaudžu mantojumu, ko daudzi visu mūžu stiepj līdzi.

Instalācijas «100 koferi» pastāvīgā atrašanās vieta ir jūras piekraste nelielā zvejnieku ciemā Vīnistu, kur bijušajā zivju pārstrādes cehā iekārtots laikmetīgās mākslas muzejs. Visi Vīnistu iedzīvotāji 1941. gadā sakāpa laivās, lai, bēgot no padomju okupācijas un kara briesmām, dotos uz Zviedriju.

Izstāžu zāles centrā ir samontēts milzīgs kubs, ko veido hiperreālisma manierē uz audekla gleznoti 36 skaļruņi. Mākslinieks atkal uzdod jautājumus: ko tie vēsta? Kā mēs katrs to uztveram? Vai vēstījums cilvēkā izraisa rezonansi vai, gluži pretēji –, rada vēlmi paslēpties no uzmācīgā trokšņa?

Izstādes preses relīzē īpaši trāpīgs man šķita Kaido Oles citāts: «Māksla ir kā Mendeļejeva tabula. Vieta ir, tikai precīzi jātrāpa. Radi gleznu, un, ja tā atbilst pasaules struktūrai, tad ir izdevies!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tiešs trāpījums «Mendeļejeva tabulā»

Kategorijas