BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atgriešanās mājās

Indra Vētra

2019. gada 12. jūlijs 00:00

86
Atgriešanās mājās

40 gadu jubileju svin Aleksandrs Drava Vecumniekos.

Aleksandrs Drava Vecumniekos rīt atzīmēs savu 40. dzimšanas dienu. Kā viņš pats saka, esot draudzīgs cilvēks, bet tajā pašā laikā spējot būt arī kašķīgs. Viņam gluži vienkārši patīk, ka ir kārtība un viss atrodas savās vietās.

Pieredze Dānijā

Dzimtā māja atrodas Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā. Uz Vecumniekiem ar ģimeni pārcēlies dzīvot 1989. gadā. Bērnība jubilāram asociējas ar ceļojumiem, jo mamma bērnus vedusi daudzās ekskursijās, piemēram, uz Krieviju un Moldāviju, kur mitinās arī radi. Aleksandrs četru bērnu ģimenē ir otrs vecākais. Vecākā māsa dzīvo Mārupē un strādā pirmsskolas izglītības iestādē par audzinātāju, jaunākā māsa mīt Jelgavā un vada savu skaistumkopšanas uzņēmumu, savukārt brālis ir turpat Vecumniekos. Visi tagad satiekas diezgan bieži, iepriekš retāk, jo Aleksandrs kopā ar ģimeni 11 gadus nodzīvoja Dānijā. Tikai šī gada 30. maijā pārcēlušies atpakaļ uz dzimto zemi.

Pirmās četras klases viņš pabeidzis Ķeguma skolā, pamatskolu absolvējis Vecumnieku vidusskolā, pēcāk lauksaimniecības tehnikumā izmācījies par biškopi. Pēc skolas sanācis pastrādāt vairākos darbos, četrus gadus bijis arī Bauskas rajona biškopības biedrības vadītājs. Ļoti daudz zināšanu par bitēm ieguvis, izejot praksi. Viens kungs piedāvājis praktizēties šajā jomā Dānijā. Jubilārs sākumā uz ārzemēm braucis tikai uz sezonu, kamēr ar ģimeni tur aicināts palikt pavisam. «Tur ir dažādas izaugsmes iespējas, lai gan tagad ir nedaudz grūtāk, darba devēji sāk «spiest» uz dāņu valodas apguvi. Nekad arī nevēlējāmies tur ilgi aizkavēties, vienmēr bijusi vēlme atgriezties mājās,» teic Aleksandrs.

Meitai jāskolojas Latvijā
Jubilāram ir sieva Rita un divas burvīgas atvases – piecgadīgā meita Paula, mazajam dēlam Silvestram ir mazliet vairāk par gadiņu. Ārzemēs ģimene izveidoja savu bišu saimniecību, kādu laiku tirgojuši medu: «Mēs izmēģinājām jaunu metodi, izdomājām, ka cilvēkiem medu varētu piedāvāt rāmīšos, jo daudziem tas bija brīnums – redzēt šūnu medu. Pēc tam aizrāvāmies ar dārzkopību – nevis paši kaut ko audzējām, bet braucām pie citiem cilvēkiem, lai viņiem veidotu dārzus un smuki iekoptu teritoriju.»

Biškopība interesējusi jau no bērnības. Redzējis, kā ar tām apietas citi, līdz pašam iepaticies. Aleksandrs turpina: «Izlēmām atgriezties, jo apnika dzīvot ārzemēs, kā arī meitai drīz būs jāsāk iet skolā, vēlējāmies, lai viņa izglītojas šeit. Viņa ļoti labi prot dāņu valodu, pat abonējam televīzijas kanālu dāniski, lai bērnam svešvaloda neaizmirstos. Kas zina, iespējams, dzīvē kādreiz tas noderēs.»

Sāk savu biznesu

Tomēr, atšķirībā no Latvijas, ārzemēs cilvēki esot daudz pieklājīgāki, novērojams, ka arī bez kompleksiem: «Dānijā, ieejot veikalā kaut vai desmit reizes, darbinieks tev uzsmaidīs, novēlēs veiksmīgu dienu. Turpretī šeit nesen iegāju vietējā veikalā, pārdevēja sēdēja ar muguru pret mani, kad kaut ko paprasīju, negribīgi atbildēja. Iedzīvoties atpakaļ ir citādāk. Svešzemē bija jūtams lielāks komforts. Pirms aizbraukšanas prom strādāju Rīgas Centrālcietumā par apsargu, varbūt būtu kāpis pa karjeras kāpnēm, ja būtu izlēmis palikt Latvijā.»

Atbraucot uz dzimto pusi, pāris izdomājis atvērt turpat mājās nelielu veikaliņu, kurā pārdod dažādus puķu podus, iespējams iznomāt arī lielos gaismas podus. «Mums ir labs paziņa Dānijā, kuram ir liela firma, viņš ar šiem podiem nodarbojas vairākus gadus, tāpēc izlēmām, ka tie jāpārdod arī Latvijā. Plastmasas podi tiek iesūtīti no Holandes, bet māla – no Vācijas. Latvijā tie reti ir atrodami, bet ja ir, tad ne tik liela krāsu izvēle pieejama, vai arī nopērkami par dārgāku cenu. Nākotnes plānu ir ļoti daudz, tos pagaidām nevēlos atklāt. Kaut kad  izveidosim šeit arī savu bišu saimniecību.»
 
Dzimšanas dienas parasti atzīmējot ģimenes lokā – otro gadu Latvijā, bet iepriekšējās jubilejas tika pavadītas ārzemēs. Izrādās, ja Dānijā kādam ir dzimšanas diena, tad mastā tiek uzvilkts karogs.