Prast strādāt, maizi gādāt un svinēt

Ribbes dzirnu 150 gadus Ceraukstes pusē atzīmē ar Zemgales garšas meklējumiem un deju lieluzvedumu.
Vecsaules folkloras kopa 6. jūlijā «Rožmalās», atklājot Ribbes dzirnavu 150 gadu jubilejas svinības, dziedāja: «Neba maize pati nāca bagātā’i vietiņā...» Patiesi vārdi, ko izsenis mūsu tautieši sacerējuši, – pati tiešām nenāk, daudz darba jāiegulda, lai to galdā liktu, tāpat kā jebkuru citu ēdienu. Par to ikviens Ribbes dzirnu jubilejas svinētājs, kas tur bija klāt, varēja pārliecināties pavāru un saimnieču sniegtajās meistarklasēs, kā arī garšojot zemnieku sarūpēto produkciju.
Ribbes dzirnavu 150 gadu jubileja Bauskas novada Ceraukstes pagastā, atpūtas kompleksā «Rožmalas», nosvinēta daudzveidīgi, piepildīti visas dienas garumā. Svinības sākās jau rīta pusē ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā aizraujošā projekta «Novada garšas» pasākumu «Nogaršo Latviju Zemgalē!», ko vadīja aktieris Normunds Laizāns, un izskanēja vēlā vakara stundā ar deju lieluzvedumu «Saule rudzu laukā».
Sanākušos svētku rītā uzrunāja un sveica LLKC valdes priekšsēdētājs ceraukstietis Mārtiņš Cimermanis, kā arī «Rožmalu» īpašnieku pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Meistarklasēs – graudi, milti, maize
Šefpavārs Ingmārs Ladigs atklāja savu Zemgales garšu un meistarklasē klātesošo degustēšanai uzbūra trīs ēdienus: kūpināta siera uzkodu, pārlietu ar īpaši gatavotu rupjmaizes mērci; kailgraudu miežu un kartupeļu grūdeni ar cūkgaļas cauraudzīti, pārlietu ar siera mērci, un saldēdienā – biezpiena desertu ar ogām, vārītu krēmu, rupjo rīvmaizi.
Dienas gaitā bija vēl vairākas meistarklases – varēja apgūt maizes cepšanu mājas apstākļos, ko skaidroja un demonstrēja vecsauliete Līga Grāve. Vairāki apmeklētāji cītīgi sekoja viņas stāstam, pierakstīja recepti un gatavošanas kārtību, viņu vidū arī Aija Biezā no Bauskas. Pašceptai maizei vismaz zināšot, kas mīklā salikts.
Virteņu gatavošanu ierādīja codiete Daira Jātniece. Nezinātājiem viņa smejoties skaidroja, kas ir virteņi, – tādi lielāki pelmeņi. Dairas receptē īpašais knifs – rupjā maluma milti, pildījumā ir biezpiens ar gaļiņu. Baušķeniece Inita Nagņibeda mājās gatavojot ļoti garšīgus virteņus, savulaik iemācīta mīklai likt klāt biezpienu, tad tā kļūstot mīkstāka. Tāpēc Inita ar lielu interesi iesaistījās D. Jātnieces meistarklasē un gatavoja virteņus pēc viņas receptes. Katrai saimniecei savs piegājiens. Virteņu gatavošanā iesaistījās arī rīdziniece Dace, viņas raksturs gan ikdienā prasot žiglāk pagatavojamus ēdienus. Pēcāk, virteni ēdot, viņa sacīja, ka pietiktu ar četriem gabaliņiem un būtu paēdusi, jo tas esot tik sātīgs.
Dārzeņu plācenīšu gatavošanu demonstrēja desmit mazbērnu vecmāmiņa skaistkalniete Eleonora Maisaka. Viņa sniedza taupīgas un veselīgas saimniekošanas paraugstundu, plācenīšu mīklai pierīvējot dārzeņus, kas vien pagrabā rodami, – burkānus, kartupeļus, sarkanās bietītes. Izspiesto sulu vēl dodot dzert tiem mazasinīgajiem bērniņiem, kas «par daudz čipsus un citus štruntus ēd». Tad rīvētajiem dārzeņiem pievieno nedaudz miltu, olu, veido plācenīšus un cep. Šādi varot iegūt lielu apjomu plāceņiem, jo, kad sabraucot visi mazbērni, turklāt ar draugiem, vecmāmiņai esot, ko turēt.
Zemgales garšas meklējumos meistarklasēs vadmotīvs visos ēdienos bija – graudi, milti, maize.
Skolas pusdienu konkurss
Sestdien pie Ribbes dzirnavām noritēja pavāru konkurss, kurā piedalījās trīs komandas – «Rožmalu» restorāna meistari Reinis Krūmiņš un Sintija Aleizāne; SIA «Sēdnīca» pavāres no Vecumniekiem Linda Daga un Eva Heniņa; Bārbeles zēnu skolas pārstāves Līga Grāve un Ilona Blūma. (Te žurnālistes sejā parādījās izbrīns, jo Ilona Blūma ir šīs mācību iestādes direktore. «Jūs nezinājāt, ka skolā direktoram jādara viss? Es bērnībā arī tā nedomāju.»)
Visiem bija uzdevums no dotajiem produktiem pagatavot skolas pusdienas, piecas porcijas 1. – 4. klašu bērniem. Konkursa mērķis – popularizēt veselīgu uzturu skolā, ēdiena gatavošanai izmantojot kvalitatīvus pārtikas produktus no vietējiem ražotājiem un zemniekiem. Konkursantam iepriekš jāizdomā porcijas saturs, jāuzskaita katra produkta nosaukums, svars, uzturvērtība un kopējā porcijas pašizmaksa. Porciju pagatavošanas laiks katram – 45 minūtes. Gatavojot ēdienus, nedrīkstēja izmantot sagataves vai pusfabrikātus, tie pilnībā jāgatavo no pamatizejvielām konkursa gaitā. Porcija jāsagatavo arī pēc iespējas lētāka. Pamatēdiens un saldais kopā kādai komandai izmaksāja vien 1,44 eiro.
Žūrijā strādāja pieci dalībnieki, to vadīja šefpavārs Ingmārs Ladigs, bija arī Vecumnieku vidusskolas 2. klases skolniece Daniela Drevinska. Meitene skaidri zināja, kas viņai un līdzaudžiem garšo, – makaroni ar maltās gaļas mērci. Balvas saņēma visi, katrai komandai bija savi plusi un savas sīkas ķibelītes – vieni par daudz sāls pievienojuši ēdienam, bet to liedz veselīga uztura principi un Ministru kabineta noteikumi; citi bija paņēmuši līdzi un izmantojuši dārzeņus, kas kopīgajā produktu sarakstā nebija iekļauti.
Dosies uz «Hanzas peronu» Rīgā
Līdztekus visām aktivitātēm norisinājās «Tautas garšas» konkurss, kurā apmeklētāji ar žetoniem balsoja par sev tīkamāko Zemgales ražotāja garšu, izvēloties no tiem, kas sestdien bija no Zemgales novadiem sabraukuši «Rožmalās» ar saviem ražojumu stendiem. Visu varēja degustēt un balsot. Šī konkursa uzvarētāji saņēma iespēju bez maksas piedalīties «Novada garšas» noslēguma pasākumā «Hanzas peronā» (kultūras un izklaides centrs) Rīgā, kas notiks 27. – 28. septembrī.
Kopumā uz Rīgu septembrī «ceļazīmi» saņēma astoņi Zemgales uzņēmēji. Viņu vidū arī, piemēram, saimniecība «Padegas» no Rundāles novada Viesturu pagasta. Arta un Sandras Icaku ražotā produkcija ļoti daudzveidīga – svaigas ogas, dārzeņi, augļu un ogu sulas, pulveri, pat konfektes no ogām un augļiem, kā arī daudz kas cits. Tāpat degustētāji daudz bija balsojuši par Bauskas novada Brunavas pagastā strādājošo zemnieku saimniecību «Krišjāņi» – par viņu neparastākajiem produktiem no aitu piena. Žetonu pavairāk bija sakrāts arī «Dūmiņu vīna darītavai» no Bauskas puses un «Rožmalu» restorānam.
«Saule rudzu laukā» – līdz katra sirdij
Svētku dienas izskaņā skatītājus priecēja deju lieluzvedums «Saule rudzu laukā», kura mākslinieciskais vadītājs – Arvils Noviks. Visu paaudžu dejotāji no Zemgales novadiem, skanot latvisko lauku dzīvesziņai un dzīves ritumam atbilstīgiem tekstiem un mūzikai, izpildīja jau daudzos deju svētkos iemīļotas dejas. Bija tematiski precīzi, emocionāli pārliecinoši.
Priekšnesuma skaistumu nenoliedza arī tie apmeklētāji, kas bija pārsteigti par ieejas maksu ģenerālmēģinājumā – trīs eiro, kā arī par to, ka nevarēja norēķināties ar maksājumu kartēm, nebija cenas atlaides senioriem.
Bauskas kultūras centra tautas deju ansambļa «Jandāls» dalībniece, kas arī dejoja lieluzvedumā, Samanta Cielava stāsta: «Koncerts bija interesants ar to, ka tas tika sadalīts pa blokiem: «Lieldienas – pavasara saulgriežu svinības. Diena un nakts ir vienādā garumā», «Pavasaris! Pirmie zemes darbi. Pēdējo graudu malšana. Jauni puiši lūkojas pēc sievas», «Jāņi – vasaras saulgriežu svinības. Aršanas, sēšanas un ravēšanas darbi paveikti, ievada siena pļauja», «Ražas novākšanas laiks. Talkas laika izdarības», «Dzīres Ribbes dzirnavās» un «Fināls».»
Deju lieluzvedums noslēdzās ar fināla deju, ko izpildīja visi dalībnieki. «Tas ir stāsts par darbu un maizi, par cilvēkiem, par ikdienu un svētkiem. Visu to es arī redzēju uzvedumā. Četri gadalaiki, kuros tiek izdzīvota zemnieku dzīve, viņu ikdiena un svētki. Darbs, meitu precības un, protams, arī iemīlēšanās stāsts. Tas viss tur bija. Fināls vēstīja par to, ka mēs svinam, ka mēs dzīvojam un strādājam visi kopā. Jaunie, kas mīl, tad mūsu senči, kas mūs atbalsta gan priekos, gan bēdās, un, protams, bērni, jo tā ir mūsu nākotne. Tas ir stāsts par latvieti tādu, kāds viņš ir savā mājā, savā sētā. Par maizi, ko cepam un ēdam gardu muti, ko sniedzam galdā kā dārgumu. Stāsts par to, kā maize top, arī Ribbes dzirnavās. Stāsts par cilvēkiem, kas tur strādā. Es domāju, ka tas viss ir aizgājis līdz katra sirdij, tas bija redzams lieluzveduma finālā,» savas pārdomas atklāj «Jandāla» vadītāja Tamāra Ļisovcova.
«Tautas garšas» konkursa uzvarētāji:
piena produkcijas gatavotāju kategorijā – zemnieku saimniecība (z/s) «Krišjāņi» (Brunava),
gaļas un zivju produktu ražotāju grupā – z/s «Jaundimdāni» (Skrīveri),
augu izcelsmes produktu pārstrāde – z/s «Padegas» (Viesturi),
alkoholisko dzērienu darīšana – «Dūmiņu vīna darītava» (Bauska),
ēdināšanas uzņēmumi – SIA «Agitis» «Rožmalu» restorāns (Ceraukste),
graudu un miltu izstrādājumu ražošana – individuālais komersants «Grauds ar dvēseli» (Skaistkalne), SIA «Smalkais muslis» (Olaine) un SIA «Tērvetes maize».
Pusdienu piedāvājums skolēnam
Katrai pavāru komandai konkursā «Skolēnu pusdienas» tika doti produkti: cūkgaļas maltā gaļa, sīpols, burkāns, saldais krējums, griķi, pilngraudu makaroni, gurķi, tomāti, sāls, pipari, eļļa, zemenes, cukurs, majonēze. Visi produkti nebija obligāti jāizmanto.
«Rožmalu» pavāri 1. – 4. klašu skolēnu pusdienām pagatavoja: ar malto gaļu pildītu tomātu un vārītus makaronus; interesantu desertu – zemenes ar griķiem savārītas un pārklātas ar pašgatavotas gotiņu konfekšu masas drupatām.
SIA «Sēdnīca» komandas piedāvājums: vārīti makaroni ar maltās gaļas mērci, bagātīgs salātu klāsts un saldajā – zemeņu kompots.
Bārbeles zēnu skolas pavāru gatavotā maltīte: krāsnī sautētas maltās gaļas bumbiņas krējuma mērcē un vārīti griķi, gurķi, tomāti un desertā – zemeņu kompots.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»