Deputāta uzskats: vērtēšanas kārtība ir primitīva

Vecumnieku novadā centralizēto eksāmenu rezultāti kopumā šogad nedaudz uzlabojušies.
Vecumnieku novadā šajā mācību gadā, tāpat kā pērn, visaugstākais vidējais kopprocents, izvērtējot 12. klases absolventu centralizēto eksāmenu rezultātus, ir Misas vidusskolai – 55,77%. Vecumnieku vidusskolai šis rādītājs ir tikai nedaudz zemāks – 55,7%, bet Skaistkalnes – 42,87%.
Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu, kad vidējais kopprocents novadā bija 47,32%, šogad jauniešu apguves līmenis ir uzlabojies, sasniedzot 51,45%, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.
Kritumu izdevies apturēt
Iepriekšējos trijos mācību gados vidējais kopprocents ar lejupslīdošu dinamiku bija gan Skaistkalnes, gan Vecumnieku vidusskolai. Skaistkalnē šī tendence turpina saglabāties arī šajā mācību gadā, taču Vecumniekos kritumu izdevies apturēt un situāciju ievērojami uzlabot. Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu eksāmenu rezultāti nedaudz pasliktinājušies Misas vidusskolā – 55,77% (58,54%), tomēr šie sasniegumi ir novadā labākie, summējot sniegumu gan obligātajos, gan izvēles eksāmenos.
Valsts izglītības satura centrs 28. jūnijā izsniedza vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad kārtoja pārbaudījumus pamattermiņā. Sertifikātus saņēma arī Vecumnieku novada izglītības iestāžu audzēkņi. Šogad 12. klasi absolvēja 41 jaunietis: deviņi – Misas, 14 – Skaistkalnes, 18 – Vecumnieku vidusskolu. Šajā mācību gadā no valsts pārbaudījumiem nebija atbrīvots neviens skolēns.
Eksāmenu matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kas ir obligātie pārbaudījumi, kārtoja visi vispārējās vidējās izglītības ieguvēji. Angļu valodu bija izvēlējušies 37 skolēni, krievu – seši jaunieši (t. sk. diviem tas bija izvēles priekšmets).
Matemātikā un latviešu valodā – zemāks vērtējums
Šajā mācību gadā matemātikā iegūtais vērtējums novadā kopumā – 29,4% – ir zemāks nekā pērn, kad bija 29,37%; šogad valstī vidējais rādītājs ir 32,7%. Vājākas kļuvušas sekmes arī latviešu valodā, kur vidējais rādītājs ir 52,57% (pērn – 56,89%). Savukārt uzlabojušies ir pārbaudījumu rezultāti gan angļu valodā, kur iegūti 59,33% (55,29%), gan krievu – 73,53% (65,58%).
Matemātikā labākie rezultāti ir Skaistkalnes vidusskolas jauniešiem – 35,6%, latviešu valodas eksāmenā augstākais rādītājs ir Misas vidusskolas absolventiem – 54,7%, savukārt svešvalodā vislabāk veicās Vecumnieku vidusskolas 12. klases skolēniem: angļu valodā – 65,6%, krievu – 87,4%.
Individuālie rezultāti atklāj, ka novadā vislabāko sniegumu uzrādījuši divi Skaistkalnes vidusskolas audzēkņi, kuri angļu valodā ieguvuši 90 – 100%, savukārt visvājākais novērtējums (5 – 9%) bijis kādam Misas vidusskolas jaunietim matemātikā. Obligātajos eksāmenos augstu rezultātu (80 – 89%) sasnieguši septiņi Vecumnieku vidusskolas audzēkņi – angļu, latviešu un krievu valodā, trīs Skaistkalnes vidusskolas absolventi – angļu un latviešu valodā, divi Misas vidusskolas jaunieši – angļu un latviešu valodā.
Vecumnieku novada vidusskolās izvēles priekšmetos centralizētos eksāmenus kārtoja 18 audzēkņu: fizikā – četri, bioloģijā – astoņi, ķīmijā – divi, vēsturē – četri.
Ietekmē vairāki faktori
Centralizēto eksāmenu rezultātus komentē Anna Balgalve, Misas vidusskolas direktore:
«Apzinātu vidējās izglītības programmas apguvi un centralizēto eksāmenu rezultātus ietekmē vairāki faktori. Nemainīgais lielums ir pedagoģiskie resursi, bet mainīgais – pārbaudījumu grūtības pakāpe, izglītojamo intelektuālās spējas, motivēts un regulārs darbs savai izaugsmei. Pagājušajā mācību gadā varējām priecāties par 25. vietu valstī lauku skolu reitingā un redzamu vietu starp novada izglītības iestādēm, turpretī par šo mācību gadu to nevar teikt. Analizējot kopīgā darba rezultātus triju mācību gadu griezumā, redzams, ka ar augšupejošu dinamiku tiek kārtoti eksāmeni Latvijas un pasaules vēsturē (šogad iegūtais vērtējums – 74,5%) un krievu valodā (81,2%). Pārējos mācību priekšmetos šī gada eksāmenu rezultāti ir ar lejupslīdošu dinamiku. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nenozīmīgs kritums latviešu valodā, angļu valodā, nedaudz lielāks – bioloģijā, bet par gandrīz 17% zemāks rezultāts ir matemātikā. Ir daudz pārdomu saistībā ar matemātikas eksāmena obligātumu, par ko bieži runāts. Cerams, to atrisinās jaunais vidējās izglītības standarts.»
Izglītības iestādes vadītāja pauž, ka padziļināta valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze par konkrētām zināšanām un prasmēm, par to lietošanu standarta un nestandarta situācijās skolā notiek augustā, metodiskajās komisijās un pedagoģiskās padomes sēdē. Tad tiek iezīmētas mācību jomas, kurās labi sasniegumi, un arī tās, kur nepieciešams veikt uzlabojumus mācīšanas un mācīšanās procesā.
Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece, atsaucoties «Bauskas Dzīves» lūgumam īsi raksturot eksāmenu rezultātus, sniedza šādu atbildi: «Mūsu skolas bērniem veicās labi, esam apmierināti. Ir tendence rezultātiem un jauniešu zināšanām uzlaboties.»
VIEDOKLIS
Māris Āķis, Vecumnieku novada domes deputāts:
– Pašreiz valstī noteiktā izglītības iestādes centralizēto eksāmenu kopprocenta aprēķināšanas sistēma neatklāj objektīvo ainu. Vērtēšanas kārtība ir primitīva –
tiek saskaitīti gan obligāto, gan izvēles eksāmenu rezultāti un iegūts vidējais rādītājs, pat neskatoties, cik katrā sadaļā «spēlētāju», taču izvēles mācību priekšmetos katru gadu situācija ir atšķirīga. Vienu gadu eksāmenu var neizvēlēties neviens, citu gadu – viens vai divi audzēkņi, turklāt arī vērtējums var būt dažāds. Ja gadās iegūt ne tik labu rezultātu, pāris bērnu sniegums izvēles eksāmenā kopprocentu var ļoti «nosist» uz leju un būtiski to samazināt. Manuprāt, tas nav objektīvi. Obligātos centralizētos eksāmenus kārto visi skolēni, kuriem nav atbrīvojuma, bet izvēles – pavisam niecīgs skaits.
Šādi veikti aprēķini un iegūti rezultāti ir neloģiski, turklāt rada situāciju, ka skolas kolektīva darbs sabiedrībā tiek novērtēts un uztverts nepareizi un neobjektīvi.
KOMENTĀRS
Vija Beļūna, Vecumnieku novada domes izglītības nodaļas vadītāja:
– Lai iegūtu skolas vidējo kopprocentu vai vidējo apguves līmeni, ir jārēķina vidējais no vidējā – katrā centralizētajā eksāmenā izrēķina vidējo un pēc tam no iegūtajiem rezultātiem vēlreiz izskaitļo skolas vidējo rādītāju.
Situācija būtu citādāka, ja vidējo kopprocentu aprēķinātu tikai obligātajiem priekšmetiem, ko kārto visi skolēni. Pašlaik Skaistkalnes vidusskolai, ņemot vērā visos sešos centralizētajos eksāmenos uzrādītos rezultātus, vidējais kopprocents ir 42,87%. Ja aprēķinu veiktu tikai obligātajos eksāmenos, skolas vidējais kopprocents būtu augstāks – 47,83%. Izmantojot šo pašu shēmu, Misas vidusskolas vidējais rādītājs būtu 43,5%, lai gan pēc pašreizējās kārtības, kad tiek ņemti vērā sešos eksāmenos iegūtie rezultāti, kopprocents ir 55,77%. Vecumnieku vidusskolā, kur pašlaik vidējais kopprocents ir 55,7% (kārtoti astoņi eksāmeni), aprēķinot tikai obligātajos pārbaudījumos iegūto vidējo rādītāju, tas būtu 49,97%.
Rodas jautājums – ko iesākt ar eksāmenu rezultātiem bioloģijā, krievu valodā, fizikā, ķīmijā un vēsturē? Parasti eksāmenu izvēlas kārtot tie skolēni, kuriem kāds no šiem mācību priekšmetiem padodas un kuri par saviem rezultātiem ir pārliecināti. Šogad, piemēram, Skaistkalnes vidusskolā bioloģiju bija izvēlējies viens skolēns un ieguvis 28,7%, fiziku – divi, un sasniegtais rezultāts – 28% un 37%, krievu valodu – viens, un iegūti 52%. Nepārprotami, vājāks iegūtais vērtējums piezemē skolas kopējo vidējo rezultātu. Savukārt gan Misas, gan Vecumnieku vidusskolas 12. klases jaunieši izvēles priekšmetos, piemēram, vēsturē un krievu valodā uzrādīja augstāku apguves līmeni, kas ievērojami ietekmēja skolas kopējo vidējo rādītāju.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»