Svinēs zemnieka dzīves un darba ritus

2019. gada 5. jūlijs 00:00

Ribbes dzirnavas 150 gadu raugās pāri Zemgales līdzenumam.

Visam savs mūžs, kā cilvēkiem, tā lietām. Cilvēks savas gaitas ilgumu nezina un var ietekmēt ļoti nosacīti, bet lietu pasaulei tas atkarīgs no saimnieka – viņa materiālajām iespējām, veiksmes un izpratnes par lietu vērtību. Un tad būve vai kāda lieta var piedzīvot vai trejus mūžus. Tā noticis ar Ribbes dzirnavām tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, kam šovasar tiek svinēti 150 gadi.

Piedzīvo trejus mūžus
Kad holandiešu tipa dzirnavas, ar vērienu no 1867. līdz 1869. gadam būvētas, meistari paredzējuši, ka to mūžs būs gadi piecdesmit. Taču izrādās, ka dzirnavu mūžs ir trīsreiz piecdesmit gadu ilgs. Ar vēja spēku dzirnavas darbojušās līdz pat 1958. gadam. Pirmā īpašnieka un būvētāja vārds bijis Riba, tāds arī māju nosaukums. Vēsturiskajos avotos dzirnavu vārds rodams dažādi – Ribu, arī Rības dzirnavas. Pašreizējie saimnieki tomēr palikuši pie Ribbes nosaukuma.

Dzirnavas pēc uzbūves principiem un tā laika celtnieku, vietējo amatnieku veikuma ir izcils arhitektūras piemineklis, kas saglabājies vislabāk citu līdzīgu vidū. Iespējams, pateicoties tam, ka tās visos laikos bijušas «apdzīvotas», t. i., saprātīgi apsaimniekotas un ik palaikam arī remontētas un modernizētas. Kā redzams vēstures avotos, nozīmīgs remonts veikts jau 1936. gadā, arī padomju laikos uzturētas labā tehniskā stāvoklī, šodien tās iespējams skatīt visā savā varenībā un spēkā. No 18 metru augstuma tās raugās pāri Zemgales līdzenumam, un arī apmeklētājiem ir iespēja baudīt šo plašā un auglīgā novada ainavu. Bet četri varenie spārni slejas uz visām pusēm kā visu četru vēju valdnieki.

Dzirnavām ir laimējies, jo tagadējie saimnieki, kas tās iegādājās jau rūpīgi atjaunotas 2015. gadā, ir zemnieki – lauksaimnieki ar vērienu. Ribbes dzirnavas pieder divām zemnieku saimniecībām – «Kaigari» Bauskas novada Mežotnes pagastā un zemnieku saimniecībai «Vilciņi-1» Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.

Atpūtas komplekss «Rožmalas»
Nav nejaušība, ka zemnieki, strādājot ar modernās lauksaimniecības metodēm, goda vietu ierādījuši vēsturei un smagajam maizes tapšanas ceļam, «Grauda ceļam» – no maza dīgsta līdz nobriedušai vārpai un kūpošam maizes klaipam uz galda. Šajā ceļā dzirnavu saimnieki atklāj arī graudkopības nozares attīstību Zemgalē un tās nākotnes iespējas. Īpaši uz «graudu ceļa» gaidīta skolu jaunatne, kas šādā veidā var saņemt atmiņā paliekošu priekšstatu par lauksaimniecības vēsturi un attīstību Zemgalē un Latvijā.

Vējdzirnavas ir viens no atpūtas kompleksa «Rožmalas» objektiem. Pašreizējo izskatu teritorija ieguva no 2005. līdz 2007. gadam, kad īstenoja jaunbūves projektu, kas dzirnavu teritoriju papildināja ar viesnīcu un restorānu. Līdzās dzirnavām nemainīga palikusi vēsturiskā Zeļļu māja, kurā arī iekārtotas ērtas istabiņas pārnakšņošanai. Četrus hektārus plašā teritorija ir piemērota lielu āra pasākumu rīkošanai, tāpēc arī ievērojamās dzirnavu gadskārtas svinības sestdien, 6. jūlijā, iecerētas ar zemgalisku vērienu.

Pulcinās 1000 dejotāju
Deju lieluzvedums būs garās svētku dienas kulminācija un izskaņa. Arī programma «Saule rudzu laukā» veidota, balstoties uz zemnieka dzīves un darba ritiem gadskārtās, kas sākas ar pavasari, iebrien vasarā un noslēdzas ar rudens ražas laiku un vedībām. Skatītājiem lieluzvedumā būs iespēja izsekot dabas norisēm un darbu gaitai zemnieka dzīvē, kad garā darbdiena dod vien īsus prieka mirkļus vakara saulrietā. Kad rudenī saņemti sava darba augļi un novākta raža, tiek svinētas apkūlības un arī cilvēks ieiet sava dzīves brieduma kārtā, dibinot ģimeni.

Uzveduma būtību un ideju ietērpt dejā ir izdevies lieluzveduma mākslinieciskajam vadītājam Arvilam Novikam, kopā pulcinot 1000 dejotāju no Zemgales. No Bauskas un Rundāles novada piedalīsies: tautas deju ansamblis (TDA) «Jandāls», TDA «Jandāls» studija, vidējās paaudzes deju kopa (VPDK) «Līdums», VPDK «Mēmele», VPDK «Dzirnavnieki», VPDK «Biguļi», VPDK «Rundāle», senioru deju kopa (SDK) «Senbiguļi», SDK «Šurpu turpu», Bauskas novada Bērnu un jauniešu centra deju kopa «Mēmelīte», informē Anita Dzelzkalēja no zemnieku saimniecības «Kaigari».

Ar lielu atbildību
«Bauskas Dzīvei» A. Dzelzkalēja atklāja, ka ne vien svētku īpašā reize, bet arī ikdienas darbs uzliek lielu atbildību. Viņa stāsta: «Gan atrašanās vieta Eiropas maģistrāles tuvumā, gan dzirnavu vēsturiskā vērtība arī no mums, saimniekiem, prasa lielu jaudu un kvalitatīvu darbu. Svētku sagatavošanā iesaistījušies daudzi kolektīvi un organizācijas. Pasākuma gaitā 6. jūlijā ļoti iederīga būs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra programma, veltīta piecu Latvijas novadu ēdiena garšām un to īpašajam piedāvājumam. Sestdien «Rožmalās» būs sarīkojums «Nogaršo Latviju Zemgalē!», kur apmeklētājiem tiks piedāvāts mūsu novadam raksturīgākais un gardākais dažādās meistarklasēs un vietējo ražotāju produkcijas degustācijās. Savu Zemgales garšu piedāvās arī «Rožmalu» šefpavārs Ingmārs Ladigs, kas meistarklasē rādīs arī maizes cepšanu mājas apstākļos.»

Novada garša

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīko «Novada garšas» pasākumu «Nogaršo Latviju Zemgalē!».

Sestdien, 6. jūlijā, jau no pulksten 11 Ribbes dzirnavās pasākumu ieskandinās folkloras kopa «Vecsaule». Šefpavārs Ingmārs Ladigs atklās savu Zemgales garšu un meistarklasē rādīs kazas siera kampas gatavošanu.

Būs arī skolu pavāru un «Tautas garšas» konkurss, apmeklētāji varēs balsot par sev tīkamāko Zemgales ražotāja produkcijas garšu. Šī konkursa uzvarētāji saņems iespēju bez maksas piedalīties «Novada garšas» noslēguma pasākumā Hanzas peronā Rīgā 27. un 28. septembrī. Mazo pavāru skolas dalībniekiem šoreiz būs uzdevums izcept svētku kliņģeri jubilārei – Ribbes dzirnavām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svinēs zemnieka dzīves un darba ritus

Kategorijas