Izmantosim pērno ražu!

2019. gada 5. jūlijs 00:00

Vecos kartupeļus un burkānus – gardās pankūkās.

Vasarā nevaru nociesties, lai sagaidītu, kamēr izaugs jaunā kartupeļu raža, tādēļ no pazīstamiem zemniekiem nopērku pašus lētākos maza izmēra maigi dzeltenos bumbuļus ar ļoti plānu mizas kārtiņu. Ir gardi. Taču krājumos ir vēl pērnās ražas kartupeļi, ko saucam par vecajiem. Kurā brīdī jaunie kartupeļi pārtop par vecajiem, vēl neesmu tikusi gudra, taču garšas un lietošanas atšķirība ir ļoti liela. Jaunos kartupeļus var ēst vārītus vai ļoti viegli apceptus ar visu mizu, savukārt vecie viegli padodas dažādām formām un pagatavošanas veidiem. Parasti no pēdējiem vecajiem kartupeļiem, kas jau ir gana apvītuši, mūsu mājās top kartupeļu pankūkas ar kraukšķīgām maliņām.

Nepieciešams:
◆ Kartupeļi (cik ir vai cik grib);
◆ Burkāni (šajā reizē pieliku, bet tie nav obligāti, lai gan dod pankūkām oriģinālu garšu);
◆ Svaigas olas (es parasti pielieku vismaz piecas, tad vajag mazāk vai vispār nemaz miltu);
◆ Skābs krējums;
◆ Sāls, citas garšvielas un garšaugi – pēc izvēles;
◆ Nedaudz miltu vai kartupeļu miltu (bez tiem var iztikt);
◆ Sīpols (nav obligāts);
◆ Eļļa cepšanai.

Pagatavošana:
Ņemam kartupeļu (un burkānu) krājumus un nomazgājam. Atbrīvojam no mizas. Izlemjam –
kartupeļus rīvēt vai malt gaļasmašīnā. Tam ir liela nozīme, jo ēdiena garšu ietekmē tā sagatavošanas veids. Manā pieredzē pierādījies, ka kartupeļus vislabāk ir rīvēt, tad var panākt kraukšķīgumu un izteiktāku garšu, samaltajai masai ir putrveida konsistence, pankūkas vairāk garšos pēc apceptas kartupeļu biezputras vai cepelīnu pamata, toties masa labāk turēsies kopā.
Liela atšķirība arī ir, ja kartupeļus rīvē ar rokas rīvi vai elektrisko rīvēšanas mašīnu. Tādēļ mana izvēle ir rīvēt ar roku. Diezgan darbietilpīgi, smags un ķēpīgs roku darbs, kā arī jābūt uzmanīgam, lai nesarīvētu nagus un pirkstus.

Kad kartupeļi (un burkāni) sarīvēti, liek lielā bļodā, nedaudz notecina lieko šķidrumu. Ja vēlas, pieliek smalki sagrieztu sīpolu, pievieno skābo krējumu un olas. Maisa, kamēr izveidojas viendabīga masa. Lai saprastu, vai tā turas kopā, jāpaņem rokās, jāsaspiež.
Ja nejūk ārā, tad viss kārtībā.

Uz pannas uzlej eļļu, uz vidējas uguns uzkarsē. Ar aukstā ūdenī samitrinātu roku vai nelielu karoti no gatavās masas veido bumbas, saplacina tās pankūkas formā un plānumā un liek eļļā cepties. Ja pannai ir stikla vāks – ideāli. Kad noraso vāks, skaidrs, ka pankūka ir no vienas puses apcepusies brūna.

Tad pankūkas apgriež uz otru pusi, atkal liek vāku un gaida, kamēr norasos.
Tad tās var ņemt nost.

Pankūkas, kas gatavotas no dārzeņiem, ir gatavas! Tās ļoti labi garšo ar skābu krējumu un zaļumiem vai arī ar zaļajiem salātiem, kas gatavoti ar kefīru, krējumu no spinātiem, lapu vai galviņsalātiem, dillēm un lokiem. Lai arī pankūkas ir sāļas un kreftīgas, taču interesanti varētu garšot arī ar ievārījumu – par gaumi nestrīdas, un pankūka taču paliek pankūka!
Lai izdodas!

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izmantosim pērno ražu!

Kategorijas