Pārmaiņas – jauna iespēja vai nolemtība?

2019. gada 2. jūlijs 22:13

563

Pārmaiņas – jauna iespēja vai nolemtība?

Vecumnieku novada iedzīvotāji spriež par gaidāmo administratīvo teritoriju reformu.

Vecumnieku novadā trijos pagastos pašvaldības deputāti rīkoja sapulces, lai pārrunātu pēdējā laikā plaši apspriesto administratīvi teritoriālās reformas projektu.

Uz diskusiju Vallē bija ieradušies arī daži Kurmenes pagasta iedzīvotāji, bet uz sarunu Skaistkalnē – Bārbeles ļaudis. Šajos pagastos spriestais un secinātais atspoguļots «Bauskas Dzīves» 21. jūnija numurā.

Sapulci Vecumnieku tautas namā 11. jūnijā apmeklēja 11 deputātu un ap 50 interesentu, pārsvarā vietējie, taču bija atbraukuši arī ļaudis no Stelpes, Misas un tuvākās apkaimes. Vairāk nekā divu stundu garā diskusija noritēja pēc iepriekšējā scenārija, kad informāciju par plānotajām pārmaiņām sniedza Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, izteicās deputāti, jautājumus uzdeva un savas domas pauda iedzīvotāji. Lai gan arī Vallē un Skaistkalnē sapulce netika moderēta jeb neviens nebija uzņēmies viedokļu apmaiņas virsvadību, «Bauskas Dzīve» novēroja, ka šoreiz «brīvais formāts» sevi neattaisnoja. To vēlāk atzina arī vairāki uzrunātie klātesošie, kuri pauda, ka traucējusi gan publikas, gan deputātu nekontrolētā izteikšanās un novirzīšanās no apspriežamā jautājuma, pārlieku daudz laika veltot nevis sarunām par gaidāmo administratīvo teritoriju reformu, bet sīki analizējot izglītības problēmas un kritizējot amatpersonas.

Kritēriji raisa neizpratni
Kā jau vēstīts, apspriestais reformas piedāvājums paredz līdz 2021. gadam Latvijā izveidot 35 pašvaldības ap attīstības centriem. Bauskas novadam plānots pievienot trīs blakus esošo novadu – Iecavas, Rundāles un Vecumnieku – teritorijas.

G. Kalniņš pauda uzskatu, ka vispirms būtu jāpabeidz iesāktā reforma un «jāķeras klāt» tām 54 pašvaldībām, kas neatbilst kritērijiem, proti, kuru novada teritorijā ir mazāk kā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju, tā nav ģeogrāfiski vienota u. c. Pēc tam jāīsteno otrais posms – jāizveido tā dēvētās reģionālās jeb otrā līmeņa pašvaldības. Lai to realizētu, būtu jāsakārto normatīvo dokumentu bāze, kas paredzētu, kā šīs otrā līmeņa pašvaldības tiek izveidotas, kuras no noteiktajām 111 funkcijām tām būtu veicamas, attiecīgi paredzot arī finansējuma pārdali.

Pašlaik piedāvātā projekta pamatojumam ir vairāki sasniedzamie mērķi un nosacījumi, kuriem Vecumnieku novads, saglabājoties pašreizējā administratīvajā teritorijā, varētu neatbilst. Pašvaldības vadītājs nolasīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prezentētos Latvijas teritoriālā iedalījuma izveides kritērijus, norādot, ka vairāki rada neizpratni, piemēram, šie: «novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola», «novadā ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu», «novada ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram».

Kopīgi jārod vienots redzējums
Mārtiņš Mediņš arī iepriekš sapulcēs Vallē un Skaistkalnē paudis, ka iestājas par novada saglabāšanu. Viņam gan neesot skaidrs un par to arī nekur netiek runāts, kā reforma skars pagastus, kādus jautājumus cilvēki varēs nokārtot uz vietas, ja «mūs ar varu pievienos Bauskai». «Ja neatļauj mums pastāvēt, tad Bauskas virziens pašlaik ir aktuālākais, jo visi dienesti un vajadzīgās iestādes arī pēc reformas paliks Bauskā,» viņš pauda. Tomēr, kā uzskata deputāts, pašvaldību vadītājiem ir vislielākās iespējas ko darīt lietas labā, jo nozares ministrs Juris Pūce intervijā sacījis – ja pašvaldības grib būt pašas par sevi, lai liek galdā ciparus un pierāda, ka novads spēj būt pašpietiekams.

Dainis Rijkuris atzina, ka saistībā ar plānoto reformu «mums, deputātiem, informācijas ir tik, cik tā publiski pieejama», turklāt pašvaldību redzējumam šajā procesā īsti nekur vieta nav atvēlēta. «Mazliet vēlāk VARAM organizēs tikšanos ar iedzīvotājiem un iegūto viedokli pievienos lēmumam par reformu. Kad Saeima par to balsos, būs šis publiskās apspriešanas rezultāts, ko ņemt vērā kā argumentu, tāpēc aicinu izteikties, lai kopīgi nonāktu pie vienota redzējuma,» viņš sacīja. «Uzskatu, ka reforma ir vajadzīga, tikai ne šādā formātā. Būtu nepieciešams pabeigt 2009. gadā iesākto, izveidot divu līmeņu pašvaldības, kas būtu efektīvs pārvaldības modelis. Pašlaik piedāvātais, domāju, nevarēs veiksmīgi strādāt.»

Iedzīvotāji vēlējās uzzināt, kas pēc reformas mainīsies, kas līdz šim darīts «slikti vai nepareizi», taču skaidrību neguva, jo arī domes amatpersonām pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Nav saprotama izšķērdība
Vietējais iedzīvotājs Igors Šiškins vaicāja, kāpēc deputāti «nenostājas pret šo sistēmu», sakot: «Var dzelzceļu taisīt uz Eiropu, tur finanses atradīsies, bet, lai savus ceļus savestu kārtībā, naudas nav. Var uzturēt amerikāņus, kuri nemaz negarantē mūsu drošību un aizsardzību… Kādas ir mūsu tiesības? Tiek pieņemti prettautiski likumi. Tautai rokas nolaidušās bezspēcībā, bet, kad izies ielās, sēdēs cietumos. Ir jāsaglabā tas, kas normāli darbojas. Kam bija vajadzīga reforma 2009. gadā? Tas viss maksā naudu. Man nav saprotama šāda izšķērdība.»

Tika skarts jautājums par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, kam Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pašlaik gatavo juridisko bāzi, lai tā būtu likumīga. Aptauju plānots sarīkot arī Vecumnieku novadā.

D. Rijkuris pauda, ka LPS varētu gatavot alternatīvu viedokli, lai tajā brīdī, kad Saeima lemj par reformu, «uz galda» būtu pieejami vairāki varianti, bet sabiedriskās organizācijas «darbība aprobežojas ar to, ka tiek meklēts legāls veids, kā veikt aptaujas». «Iedzīvotāju viedoklis un ideja – tas ir viens solis, bet otrs – no tā visa izveidot alternatīvu piedāvājumu,» viņš sacīja. G. Kalniņš atzīmēja, ka LPS nekad neuztaisīs reformu, jo «tai jāiet kopā ar visām pārējām reformām».

Sapulces apmeklētāji interesējās, cik daudz iedzīvotāju no Vecumnieku novada brauc strādāt Rīgas, cik – Bauskas virzienā.

G. Kalniņš situāciju raksturoja ar skaitļiem, kas atspoguļo darbaspēka migrāciju. Izrādās, Rīgā iztikšanu pelna vairāk nekā 40% iedzīvotāju, bet Bauskas novadā vien 4,3%. «Ne Rundāles, ne Iecavas, Bauskas un mūsu novads darbavietas savā teritorijā nenodrošina. Izveidojot Bauskas novadu, nez vai ekonomiski aktīvāko sabiedrības daļu, kas tagad dodas strādāt uz Rīgu, izdosies pagriezt Bauskas virzienā. Arī tas ir viens no plānotās reformas paradoksiem – mēģināt uztaisīt administratīvo teritoriju pašpietiekamu, kas nodrošinātu savus iedzīvotājus gan ar pakalpojumiem un darba vietām, gan investīcijām,» sacīja pašvaldības vadītājs.

Izskanēja jautājums, cik lielu skaitu domes darbinieku teorētiski varētu ietekmēt plānotā reforma. Konkrēti skaitļi nosaukti netika, taču G. Kalniņš pieļāva, ka pārmaiņas varētu ietekmēt visus; tas atkarīgs no tā, kādu Bauskas novads veidos administratīvo pārvaldi.

Jānis Kovals, novada domes priekšsēdētāja vietnieks, atgādināja, ka 2009. gadā, apvienojot visus sešus pagastus, izveidojās administratīvais korpuss, kurā bija par 10% mazāk darbinieku kā iepriekš. Pa šiem gadiem tas, protams, audzis, jo pašvaldībām tiek deleģētas arvien jaunas funkcijas; pašlaik darbinieku ir vairāk nekā tolaik, kad pirms desmit gadiem pagasti apvienojās novadā.

Skolai ir perspektīva
Iveta Lavrinoviča atzina, ka, iepazīstoties ar VARAM sagatavoto informatīvo materiālu, viņu visvairāk uztrauc izglītība. «Desmit gadu laikā neesam tikuši galā ar sava novada skolu tīkla optimizēšanu, tāpēc rodas bažas, kā varēsim īstenot reformu, kas paredz vidusskolā nodrošināt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu. Mums tas ir kā sapnis, jo jābūt paralēli divām vidusskolas klasēm un lielam audzēkņu skaitam,» sacīja deputāte.

Skarot šo jomu, raisījās diskusija gan par telpu trūkumu Vecumnieku vidusskolā, jo «nav reāli, kur likt bērnus», gan par piebūves projektam atteikto kredīta pieprasījumu neizpildīto izglītības kvalitātes kritēriju dēļ. Tāpat tika runāts par Valles, Skaistkalnes un Misas vidusskolas nākotni un to, vai pēc reformas skolēniem būs jādodas mācīties uz Bausku.
J. Kovals izteicās, ka Bauskas

novada pašvaldība, lai attīstītu centru, saglabātu Bauskas Valsts ģimnāziju un palielinātu atalgojumu pedagogiem, upurējusi vairākas skolas. «Var diskutēt par to, vai liels kombināts ir labs kombināts un vai lielāks skolēnu skaits nodrošina augstāku izglītības kvalitāti. Statistika rāda arī pretējo,» viņš apgalvoja. «Ar pašreizējo audzēkņu skaitu Vecumnieku vidusskolā mierīgi var realizēt vidējo izglītību, divas dažādas programmas, kā to projekta līmenī paredz valdība.»
Guntars Veismanis, Vecumnieku iedzīvotājs un pašvaldības izpilddirektores vietnieks, pauda, ka «tiek runāts par skolu reorganizāciju, bet ne par bērniem», kuriem jau esošais skolu tīkls ir apgrūtinājums. «Viņi ceļas no rīta pirms sešiem, lai ar autobusu astoņos nokļūtu skolā. Tikpat ilgs laiks paiet, lai atgrieztos mājās. Kas būs tad, ja vedīsim bērnus uz Bausku? Ja notiks šāda braukāšana, tad bērniem viss pārējais ies secen – gan sporta, gan mūzikas un mākslas skola, arī citas interešu nodarbības,» viņš prognozēja.

Klātesošie diskutēja arī par iespējamiem scenārijiem saistībā ar Vecumnieku vidusskolas piebūvi. Situāciju komentēja J. Kovals: «Projekts netiek nolikts malā. Ministrijas pārstāvji uzskata, ka skolai ir perspektīva, piecu gadu rādītāji liecina, ka esam virs vidējā līmeņa valstī arī ar visām vājajām sekmēm pagājušajā mācību gadā.»

VIEDOKĻI

Dainis Rijkuris, deputāts: «Kārtību, kā tiks rīkota iedzīvotāju apkalpošana, noteiks jaunievēlētā dome. Aicinu atcerēties to, ka ikvienam jāizturas atbildīgi pret pašvaldību vēlēšanām. Ja vēlamies saglabāt pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem, jādodas balsot un jāizdara attiecīga izvēle, lai jaunizveidotajā novada domē tiktu pārstāvēti cilvēki, kas rūpēsies par to, lai pašvaldības funkcijas netiek «aizvestas» prom no mūsu teritorijas.»

Aija Jurova, deputāte: «Gribētos, lai mūsu novadā paliktu vidusskola, Mūzikas un mākslas skola, sporta skola. Par to mums viedoklis jāaizstāv. Paši varam braukt uz Baldones vai Bauskas pusi, bet mūsu bērniem ir jābūt šeit, savā vietā. To, ko esam panākuši, tas ir jāsaglabā.»

Māris Āķis, deputāts: «Reforma ir tikai teritoriju salikšana kopā citādākā griezumā un, manuprāt, tā nekādu taustāmu labumu nedos. Cita lieta, kā paši savu novadu pārvaldām, kā nosakām prioritātes utt. Katra iespēja, kas ir, jāizmanto, nevajag gaidīt, jo iespējas nav mūžīgas. Naivi cerēt, ka vieni paši kaut ko izmainīsim, bet topošā piedāvātā novada griezumā tas varbūt ir iespējams, jo plānotās pārmaiņas neatbalsta arī Iecava un Rundāle. Ja trīs pašvaldības nepiekrīt un vismaz šī plānotā novada iekšienē iet ar kopīgu stratēģiju un pauž savu redzējumu tā, lai jautājumi, kāpēc nav vēlmes apvienoties, nepārklājas, varbūt izdodas rast kopsaucēju.»

SECINĀJUMI

Vecumnieku novads ir attīstījies salīdzinoši vienmērīgi, varbūt vajadzēja lielākas investīcijas ieguldīt administratīvās teritorijas centrā, taču nav saimniekots tā, ka kāda vieta veidojusies par nomali. Kamēr ir cilvēki, tikmēr tiek nodrošināti pakalpojumi.

Tie, kuri brauc ar privāto auto un attālināti kādā klientu apkalpošanas centrā iesniedz ar e-parakstu apstiprinātu dokumentu, nemaz nejutīs, ka novada administrācija mainījusi savu atrašanās vietu; to jutīs tie, kuri brauc ar sabiedrisko transportu un neizmanto e-iespējas.

Sporta jomā būsim zaudētāji, jo Bauska attīstīs tās sporta grupas, kur būs iespējams piesaistīt valsts finansējumu.

Likvidēt novadus un attālināt šos deputātus no vēlētājiem – tā ir liela kļūda.

Mūsu lemšana, kur mēs gribētu, lai centrs atrodas, nav saistoša valsts iestāžu plāniem. Pareizāk būtu «pielikt klāt visu pārējo» esošajam valsts iestāžu tīklam, nevis taisīt alternatīvu redzējumu.

Ja grib mūs pievienot Bauskai, lai pasaka, kad būs normāls ceļš uz Bausku. Domāju, ka nebūs. Tagad tiek pasniegts tā – būs spēcīgāki novadi, būs investīcijas un pašas pašvaldības varēs veidot vietējo ceļu infrastruktūru. Nav teikts, ka Bauskas novadam svarīgāks būs Vecumnieku virziens, varbūt tā būs Jaunsvirlauka, un mēs paliksim nomale.

Ja mūs pievieno Bauskai, ir iespēja iet un «kašķēties», lai sakārto Bauskas–Vecumnieku ceļu.

Vairāk jācīnās par ceļu sakārtošanu, jākliedē mīts, ka uz vairākām brauktuvēm ir zema satiksmes intensitāte. Ja būtu kvalitatīvs Misas ceļš, attīstītos gan Beibeži, gan Misa.

Vai ir apsvērts variants, ka mūs varētu apvienot ar Baldoni? Baldones virzienā Pierīga paplašinās un varbūt pēc 20 – 30 gadiem sasniegs Vecumniekus. Iespējams, tad arī Bauska būs Pierīga vai satelītpilsēta.

Vai varam uzskatīt sevi par gana spēcīgiem, ja paši sevi nenodrošinām? Mēs taču saņemam no bagātajām pašvaldībām. Varbūt pievienošana Bauskas novadam – tā ir mūsu iespēja?

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārmaiņas – jauna iespēja vai nolemtība?

Kategorijas