«Padomājiet vienreiz arī par iedzīvotājiem!»

2019. gada 2. jūlijs 16:09

584

«Padomājiet vienreiz arī par iedzīvotājiem!»

Iecavā publiski apspriež administratīvi teritoriālo reformu.

Vai atbalstāt Iecavas novada kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvās teritorijas saglabāšanu? Šis jautājums bija diskusijas dienaskārtībā Iecavas kultūras namā pagājušās nedēļas ceturtdienas, 13. jūnija, vakarā, kad plašās diskusijās par šo tēmu iesaistījās vairākas puses – gan pašvaldības amatpersonas un iedzīvotāji, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

No 933 «pret» ir 910
Šī gada 21. martā Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu turpināt administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Teritoriālās reformas rezultātā pašvaldību skaitu ir plānots samazināt no 119 līdz 35, kas jāizdara līdz 2021. gadam. Iecavu plānots pievienot Bauskai, izveidojot apvienoto Bauskas novadu, un par reģionālo centru noteikt tieši Bausku. Vairāki Iecavas novada iedzīvotāji ir pret šādām darbībām. Viņiem visu jūniju dota iespēja izteikt viedokli par ATR. Līdz 13. jūnija darbdienas beigām aptaujā piedalījušies 933 cilvēki, no tiem 910 ir pret ATR, «Bauskas Dzīvi» informē Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs.

«Tas ir skaidrs, ja ATR notiks, mēs dzīvosim sliktāk, bet mēs to noteikti nevēlamies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā skaitļus un statistiku, bet iedzīvotājus tas neinteresē,» prezentāciju iesāka pašvaldības vadītājs A. Mačeks. Viņš iesākumā klātesošos iepazīstināja ar kopsavilkumu, kā Iecavas novads izskatās uz visu četru (Bauska, Iecava, Vecumnieki, Rundāle) novadu platformas. 35% iecavnieku strādā savā novadā, 39,8% dodas uz Rīgu, bet uz Bausku – tikai 3,2%. Priekšsēdētājs ar vairākiem argumentiem apliecināja, ka Iecavas novads ir pašpietiekams un var pastāvēt pats par sevi, neapvienojoties. Salīdzināšanas rādītāji ņemti no VARAM sagatavotā dokumenta. Tika pausta nesaprašana, kādēļ Iecavas novada iedzīvotājiem jāizvēlas Bauskas virziens, ja lielākoties pakalpojumi tiek saņemti turpat uz vietas vai citās pilsētās.

Mērķis attīstīt uzņēmējdarbību
VARAM Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults visus interesentus iepazīstināja ar ministrijas redzējumu, kāpēc tiek piedāvāts tieši šāds ATR modelis, kas neesot tapis vienas dienas laikā, jo ATR Latvijā ir ar ļoti ilgu vēsturi: «Pirmā komisija tika izveidota Augstākās padomes laikā, 1992. gadā. Praktiski visi izvirzītie mērķi līdz šodienai ir palikuši nesasniedzami. Jautājums, vai mēs pareizi izdarījām deviņdesmito gadu sākumā. Viss beidzās ar rajonu likvidāciju. Tas, ar ko mēs cīnāmies visus šos gadus, tomēr jāvērtē kā neizlēmība. Tas viss ir atspoguļojies mūsu valsts pārvaldes sistēmā.» VARAM pārstāvis piemetināja, ka tas, ko ministrija piedāvā, ir tikai pirmais solis. Var tikt ieviestas korekcijas, bet Arnis Šults skaidri lika noprast, ka ATR ir neizbēgama.

Attīstības plānošana, vienots tīkls, saimnieciskās darbības virzieni, izglītība, veselība ir tās lietas, kas bieži vien trūkst mazām pašvaldībām. VARAM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbības attīstībai. «Pašvaldības sistēma ir tendēta vairāk radīt sociālo infrastruktūru. Kāpēc iedzīvotāji brauc prom? Ja tam cilvēkam nebūs, ar ko paēdināt ģimeni, nebūs cilvēka cienīgas algas, tad visi sociālie labumi kaut kādā mērā zaudē jēgu. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu darbavietas un pienācīgs atalgojums. Vai mēs racionāli esam izveidojuši valsts pārvaldi? Teikšu godīgi – ir vēl, ko pilnveidot. Ir lietas, ko var uztaisīt efektīvāk, ja veidosim šo izvirzīto pašvaldības sistēmu. Mērķis ir radīt labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Apvienojot budžetus kopā, paveras pavisam citādākas iespējas, lielākas teritorijas, resursi. Nav citu variantu, kā veidot šo vienoto, ekonomisko, administratīvo un saimniecisko telpu. Runājot par investīcijām, jāatzīst, ka ārvalstu investori bravūrīgi skatās uz iespējām veidot kaut kur investīcijas. Viņiem ir svarīgi, cik iedzīvotāju ir pašvaldībā un kāds ir iespējamais potenciāls, ko pašvaldība var piedāvāt,» turpināja stāstīt A. Šults. Viņš gan atzīst, ka Iecavas novads ir diezgan pilnvērtīga pašvaldība, kas «min» Bauskai uz papēžiem. Arī Iecavas ciemam nebūs šķēršļu iegūt pilsētas statusu.

Pašpietiekams novads
Pašiem Iecavas novada iedzīvotājiem tika dots vārds izteikt viedokli, ko daudzi arī aktīvi izmantoja. Iecavas novada domes deputāts Atis Avots visvairāk jutās apvainots par to, ka valsts ārējo parādu, kas ir vairāk nekā 10 miljardu eiro, vēlas «uzkraut» Latvijas iedzīvotājiem, kuri pie tā nemaz neesot vainīgi.

«Jūs prognozējat, ka desmit gadu laikā Iecavas novadā varētu samazināties iedzīvotāju skaits. Mani visvairāk šokēja tas, ka jūs nepiedāvājāt nākamo prezentācijas slaidu ar ideju, ko jūs varētu darīt šajā sakarā, lai tā nenotiktu. Deputāti pašvaldībā ir sava novada patrioti, var teikt, ka tas ir viņu sabiedriskais darbs novada labā. Deputātu skaits tiktu samazināts pie šāda teritoriālā strukturējuma. Redzam, ka Bauskā visam ir lielākas izmaksas. Mēs esam dzīvojuši godīgi, taupīgi, prātīgi, domājot, kā attīstīt savu novadu. Un tagad ATR rezultātā no mums paņems to, ko esam taupījuši. Uzskatu, tas nav pareizi,» izteicās Iecavas novada domes deputāts Arnis Kancāns.

Viedokļus pret plānoto reformu publiski pauda vairāki vietējie ļaudis, uzskaitot virkni neērtību, kas būtu jāpiedzīvo, ja VARAM veiks pārkārtojumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā.

«Problēma ir tāda, ka mēs Latvijā cits uz citu skatāmies ar neuzticību, tā ir visas mūsu sabiedrības slimība, kā arī lielākā daļa baidās ieviest kaut ko jaunu. Kāds rezultāts būs, vēl lems. Šī reforma palīdz kāpināt gan pašvaldības autonomiju, gan kapacitāti. Ieteiktu tomēr visiem darboties vienoti, nevis «kāpt citiem uz galvas». Daudzi nevēlas vienkārši iznākt no savas komforta zonas. Neviens neliedz jums vērsties pie mums ar saviem piedāvājumiem un risinājumiem,» atbildēja VARAM pārstāvis.

IEDZĪVOTĀJU IZTEIKUMI

Ja te nebūs savas pašvaldības, kas par mums rūpēsies? Neviens! Ne jau kāds no Bauskas vai Rīgas nāks kaut ko regulēt.

Kāpēc man piekrist reformai, ja es skaidri zinu, ka man no šīm pārmaiņām būs tikai sliktāk: jābrauc tālāk, lai satiktu kādu, dabūtu kādu parakstu, pārbaudītu veselību utt.

Apvienojiet labāk mazās pašvaldības, kas ir vājas un nevar pastāvēt. Neaiztieciet Iecavu, jo mēs esam ļoti spēcīga pašvaldība un cīnīsimies par to. Ņemiet vienreiz vērā arī iedzīvotāju intereses! Tikpat labi Iecava var būt kā reģionālais centrs.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Padomājiet vienreiz arī par iedzīvotājiem!»

Kategorijas