Miljons, kuru neiedeva

Bauskas stadiona sporta halles būvniecības nākotne – pavisam neskaidra.
Bauskas novada domes sēdē deputātu vairākums noraidīja lēmumprojektu, kas paredzēja piešķirt SIA «Baltex Group» par sporta halles būvprojekta pārstrādi un autoruzraudzību kopā 211 750 eiro. Tomēr nekļuva skaidrs, kāda būs tālākā darbība šajā projektā.
Arī šoreiz, 27. jūnija domes sēdē, saņemtā informācija deputātus nepārliecināja, un to lokam, kas šaubījās par piedāvāto lēmumprojektu, pievienojās arī Inita Nagņibeda un Kristīne Kazāka. Par nobalsoja tikai seši deputāti, un lēmumu nepieņēma.
Solīto nepilda
Jau Bauskas novada domes ārkārtas sēdē, kas notika 13. jūnijā, bija iespējamība, ka deputāti nobalsos par grozījumiem līgumā «Sporta halles izbūve profesionālās ievirzes izglītības iestādei «Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola»», piešķirot papildu finansējumu 1 187 447,95 eiro apmērā. Tomēr ārkārtas sēdē opozīcijas balsojumam savu «pret» pievienoja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs, deputāti lēmumu neatbalstīja, un šī balss kļuva par izšķirošo, kas ļāva turpināt diskusijas par šo finansējumu, tā nepieciešamību un sporta halles būvdarbu turpmāko gaitu.
Pirmo papildfinansējumu SIA «Selva būve» pieprasīja jau pagājušajā gadā – pamatojums bija būvdarbu kavēšanās, neveiksmīga projektētāja darbība un pārmaiņas projektā. 2018. gada
30. augusta sēdē deputāti nolēma būvfirmai «Selva būve» darbu turpināšanai papildus piešķirt 806 487 eiro. SIA «Selva būve» valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis toreiz sacīja, ka tā ir galīgā summa un vairāk sadārdzinājuma projektam nebūs.
Tomēr jau šī gada maijā kļuva skaidrs, ka projektēšanas problēmas turpinās, un Bauskas novada domes vadība nolīga speciālistu Jāni Uzulēnu, kuram bija jāizvērtē situācija un jāpiedāvā tālākais risinājums. Pirmā tikšanās ar J. Uzulēnu ļāva saprast, ka ir gan projektēšanas, gan autoruzraudzības problēmas, bet novada domes pārstāvji to visu risina. Piedāvājums bija pārveidot būvniecības līgumu ar SIA «Selva būve» par līgumu, kas viņiem paredzētu gan būvniecību, gan projektēšanu.
Bauskas novada domes ārkārtas sēde 13. jūnijā bija turpinājums pirmajai tikšanās reizei. Lai arī visi pieļāva, ka būs sadārdzinājums, tomēr nebija gatavi nosauktajai summai – vairāk kā miljonam eiro – un lēmumprojektu neatbalstīja.
Ieilgušie būvdarbi
Būvnieka pārstāvji norāda uz ieilgušo projektu un pieaugušajām izmaksām, it īpaši atalgojuma jomā. Zināmā mērā viņu problēmas var arī saprast. Piemēram, var atskatīties uz to, kā notika būvnieka izvēle.
Iepirkumu būvdarbiem projektā «Administratīvā korpusa – sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26 Bauskā Bauskas novadā» izsludināja jau 2016. gada 13. janvārī, bet to pārtrauca. 2016. gada 5. maijā izsludināja jaunu iepirkuma konkursu projektam «Sporta halles izbūve profesionālās ievirzes izglītības iestādei «Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola»». Konkursa termiņu vairākkārt pagarināja līdz 2016. gada 27. jūnijam, kad noslēdzās piedāvājumu iesniegšana. Rezultāta paziņojuma kavēšanos novada dome skaidroja ar pastiprinātu piedāvājumu izvērtēšanu. Lēmumu par būvnieka izvēli pieņēma 2017. gada 10. martā. Bauskas novada iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis informēja, ka līgumu noslēgs pēc 20. aprīļa. Būtībā tas nozīmēja tikai vienu – būvnieku sagatavoto tāmi uz 2016. gada pavasari apstiprināja 2017. gada pavasarī, kas jau radīja viena gada kavēšanos. Deputāti diskusijās atzina, ka nākamais cenu piedāvājums bijis gandrīz par miljonu lielāks, bet līgumu noslēdza par summu 3 346 430,58 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
SIA «Selva būve» tehniskais direktors Gvido Mičulis uzsvēra, ka būvobjektos, kur nav notikusi kavēšanās, viņi projektu pabeiguši, iekļaujoties noslēgtajā līguma summā. Tomēr Bauskā projekts ir ļoti ieildzis, bet būvniecības izmaksas turpina kāpt.
Izmaksas tikai pieaug
Lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamību tomēr atbalstīt Bauskas stadiona sporta halles pabeigšanu, Bauskas novada administrācija un J. Uzulēns aicināja deputātus uz tikšanos sporta hallē 17. jūnijā. Apmeklētāju skaits bija diezgan liels, bet diskusijas tikpat asas kā iepriekš, un nebūt neizskatījās, ka opozīcijas deputātus šī tikšanās par kaut ko būtu pārliecinājusi.
Par būvnieka lielākajām pieprasītajām aptuvenajām papildu sum-mām informēja Jānis Uzulēns. Būvlaukuma uzturēšana un nodošana veido 44 procentus no sadārdzināju-ma tāmes, un tie ir 389 tūkstoši eiro. Teritorijas labiekārtošana – 123 tūkstošus eiro, fasāde – 48 tūkstošus eiro, apdares darbi, griesti un starpsienas – 33 tūkstošus eiro, siltummezgla montāža – 22 tūkstošus eiro, apkures sistē-ma – 27 tūkstošus eiro, gaisa kondicionēšana – 25 tūkstošus eiro, un vēl virknei projekta sastāvdaļu ir sadārdzinājums. Gan J. Uzulēns, gan SIA «BM Projekts» pārstāvis Mārtiņš Blumentāls pauda viedokli, ka ekspertīzes laikā šo summu var samazināt.
Tomēr deputāti neatbalstīja nevienu piedāvājumu. Opozīcijas deputāts Gatis Skurba uzsvēra, ka pašlaik neredz iemeslu papildu līdzekļu aizņēmumam. Ir skaidrs, ka sporta halles būvniecības process paliek bez autoruzrauga. Tas nozīmē, ka vienu brīdi būvniecības procesu vienkārši apstādinās, un nav zināms, kāda būs būvnieka reakcija uz šādu darbību. J. Uzulēns pauda, ka gadījumā, ja ēku nolems iekonservēt, izdevumi būs jāmeklē domes budžetā.
Tikmēr vairāki domes opozīcijas pārstāvji ir sagatavojuši iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas Republikas Prokuratūrai, Iepirkumu uzraudzības birojam, Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, informācijai to plānots nosūtīt arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijai.
Bauskas novada domes vadībai un deputātiem jūlijā būs jārod risinājums būvniecības darbu turpināšanai vai arī jāapstādina halles celtniecība.
Projekts pie projekta
Jau kopš būves idejas pirmsākumiem problēmas sagādāja projektēšana. Par vietas izvēles un jaunā projekta problēmām tika norādīts jau 2015. gadā. Bauskas novada dome savulaik piesaistīja pārrobežas projekta finansējumu, lai radītu sporta halles projektu šajā vietā. Tas gan paredzēja – ja halli nesāk būvēt, nauda jāatdod. Lai šo finansējumu nepazaudētu, novada domes vadība izvēlējās jauno halli būvēt tajā pašā vietā, kaut arī jaunajam projektam ar iepriekšējo nebija nekādas līdzības. «Ekonomiski pamatotākā risinājuma rašanai šķērsli lika domes vadības lēmums pārveidot jau pieminēto par ES naudu tapušo projektu. Tas ne tikai «piesēja» celtniecību strīdīgajai vietai upmalā, bet pamatīgi patukšoja novada iedzīvotāju kopējo maku, jo pārprojektēšana izmaksāja trīs reizes dārgāk nekā sākotnējais variants,» 2015. gadā rakstīja laikraksts «Diena».
Konkursā par sporta halles projektēšanu «Projektēšanas birojs «Austrumi»» uzvarēja ar piedāvāto cenu 43 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Firmas vadītājs Ivo Dembovskis toreiz slavēja savu darbinieku radīto vizuālo risinājumu, iegremdējot ēku zemē, kā arī uzteica vietas izvēli. Savukārt šogad diskusijās Bauskas novada domē Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa atzina – jau toreiz šī summa izskatījās pēc dempinga cenas.
«Projektēšanas birojs «Austrumi»» radīto projektu speciālisti vēlāk novērtēja diezgan zemu, par ko sociālajos tīklos savu viedokli pauda Rīgas konstruktoru biroja «KasunK.Studija» valdes loceklis Kaspars Beitāns. Viņa uzņēmumam savulaik lūguši palīdzību saistībā ar Bauskas baseina projektu un 2017. gadā aicināja paust viedokli par sporta halles būvprojekta risinājumiem. «Norādījām, ka minētie risinājumi ir nepietiekami būvdarbu veikšanai. Tāpat minējām, ka zināmas pārdomas raisa virkne projekta pieņēmumu, kas saistīti ar dažādām ietekmēm uz projektējamo ēku un atsevišķām tās konstrukcijām. Atbilstīgi nozares ētikas kodeksam nav pieņemts kritizēt kolēģus, bet kā pilsonis es uzskatu, ka projekta dokumentācija bija sagatavota virspusēji un pavirši,» pauž K. Beitāns. Viņš vērtē, ka šādus projektus parasti uzraksta, lai piesaistītu Eiropas naudu, nevis nodrošinātu projektējamo objektu ekspluatācijas kvalitāti. Jāatzīmē gan, ka vēl pagājušajā gadā Bauskas novada domes amatpersonas liecināja, ka pārmaiņas projektā bijušas negaidītas.
Noraidītais «Baltex Group» piedāvājums Bauskas novada iedzīvotāju kopējo maku iztukšotu daudz pamatīgāk – kā liecina «Bauskas Dzīves» rīcībā esošā informācija, uzņēmuma piedāvājums bija 173 998 tūkstoši eiro, kam var pieskaitīt autoruzraudzības izmaksas – 37 752 eiro. Uzņēmuma «BM Projekts» pārstāvis Mārtiņš Blumentāls, kas vada ekspertīzes projektiem, atzina, ka iesāktā būve projektētājiem esot dubults darbs, tāpēc arī prasītais finansējums ir tik liels. Lētāk esot radīt pilnīgi jaunu projektu. Savukārt «Baltex Group» pārstāvis Mārtiņš Ratnieks pastāstīja, ka darbus veiks 3D modelī, kas ļaus novērst dažādu sistēmu savietojamības problēmas.
Kritizē uzaicināto ekspertu
Kritikas devu tikšanās reizēs finanšu komitejas sēdē, sporta hallē un novada domes sēdē saņēma arī pieaicinātais eksperts – jurists ar būvniecības nozares pieredzi Jānis Uzulēns. Vispirms jau opozīcijas deputāti norādīja uz viņa vēlmi ietekmēt deputātus emocionāli, publicējot sociālajā vietnē facebook.com savā profilā video ar Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas jauniešiem, kas uzsver vēl vienas sporta halles nepieciešamību novadā. Ievietoto video vērtēja kā neētisku rīcību. A. Novickis pauda viedokli, ka J. Uzulēns vairāk darbojas uzņēmēja, nevis Bauskas novada domes interesēs.
Finanšu komitejas sēdē J. Uzulēns vairākas reizes pieminēja, kādu lēmumu vajadzētu pieņemt Bauskas novada domes deputātiem. Šādi izteikumi nepatika deputātam Valdim Veipam, kurš ekspertam sacīja, ka deputāti paši varot izlemt, kāds lēmums nepieciešams.
A. Novickis pauda – savulaik izskanējusī informācija par to, ka Jānis Uzulēns par pakalpojumu saņems 8,5 tūkstošus eiro, esot neprecīza, jo līgums esot noslēgts par daudz lielāku summu. Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka skaidroja, ka 8,5 tūkstoši eiro ir atalgojums, ko tieši saņems Jānis Uzulēns, pārējā summa ir nodokļu maksājumi. «Vienojoties ar J. Uzulēnu par līguma nosacījumiem un samaksas apmēru, lai «uz rokas» saņemtu 8500 eiro, līguma summa ar nodokļiem, kad līgumu slēdz fiziska persona uz uzņēmuma līguma pamata un darba devējs apmaksā visus nodokļus, noteikta 12 460 eiro. Vēlāk, pārrēķinot summu, konstatēja kļūdu – līguma summā nebija ierēķinātas darba devēja sociālās iemaksas, līdz ar to tika veikti grozījumi līgumā – pareizā summa ir 15 460 eiro. Līgums paredz līgumsummu izmaksāt divos maksājumos. Viens maksājums ir apmaksāts, pieņemot darbu ar nodošanas-pieņemšanas aktu. Izmaksātā summa ir 7730 eiro, ieskaitot nodokļus,» informē I. Ruhocka.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»