Franču dārzs izrāda savu šarmu

Rundāles pils parkā svētkos uzzied rožu un cilvēku tūkstoši.
No Rundāles Rīgas virzienā dodas «folksvāgeni», kam caur aizmugurējo logu redzam rožu dēstus purināmies, pabrauc garām «poršs» – arī tam aizmugurē iekārtots līgojas bagātīgs rožu stādu pirkums. Šie ļaudis visi bijuši vienoti rožu apbrīnas un stādu pirkšanas trakumā Rundāles pils parkā. Tur sestdien, 29. jūnijā, visas dienas garumā noritēja 13. Rundāles pils Dārza svētki, kas šoreiz bija neparastāki, jo tika svinēti kopā ar 42. Latvijas Puķu draugu salidojumu.
Nākamvasar aicina tikties Kalsnavā
Svētku apmeklētājus un dalībniekus uzrunāja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Ai-vars Okmanis, kā arī Puķu draugu salidojuma idejas «krusttēvs» Ai-vars Irbe un «krustmāte» – žurnāla «Dārzs un Drava» redaktore Ligita Timma. Puķu draugu salidojuma karogu Salaspils novada dome, kas bija iepriekšējā gada saieta organizatore, nodeva Rundāles novadam, kas šovasar izglāba pasākumu, ko diemžēl teju bija izgāzusi Bauskas novada dome – šis fakts aizmirsts nav... Rundālieši uzskata, ka arī šajā gadījumā izpaudusies maza novada priekšrocība – elastīgums. Tika paziņota nākamā gada Puķu draugu saieta rīkotāja – Madonas novada Kalsnavas pagasta pārvalde.
Puķu draugu salidojuma idejas autors, daiļdārznieks Aivars Irbe akcentē, ka tā ir goda lieta – padižoties ar sava pagasta vai pilsētas sakoptību, labiekārtojumu un dalīties priekā, ko sniedz rūpīgi nopļauts mauriņš, iestādīti krūmi, aprūpētas puķu dobes. Tā ir iespēja sakopt Latviju un ar to lepoties, to mīlēt. Puķu draugu saieta «krusttēvs» ir gandarīts, ka Rundāles pils muzejs un Rundāles novada pašvaldība ir izrādījusi atsaucību, piekrītot puķumīļus un skaisto dārzu cienītājus uzņemt pie sevis. Pateicībā viņš Rundāles pils muzeja direktorei Laurai Lūsei dāvāja klematis stādu, kas iederētos parka zilajā bosketā.
Salaspils novada domes pārstāvji, kā arī Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns neformāli dalījās ar laikrakstu «Bauskas Dzīve» par tām idejām un darbu, kas ieguldīts Puķu draugu saieta rīkošanā pērn, kādas problēmas pārvarētas un kas jauks iegūts. Protams, ka pašvaldības dienesti palīdzējuši dārziņu īpašniekiem tos sakārtot, lai varētu uzņemt lielu skaitu viesu. Protams, ka iedzīvotāji ir dažādi – cits pieprasījis asfaltēt ceļu uz savu māju, tik tad būšot ar mieru dārzu izrādīt, cits, kam dārzs ir sakoptības kalngals, plēsis matus, ka lapas piebirušas... Bet saieta rīkošana attaisnojusies, jo piesaistīti Salaspilij viesi un tūristi, saliedēti gan vietējie iedzīvotāji, gan pašvaldības darbinieku komanda.
Kalsnavieši nākamvasar domā puķu draugus uzņemt ne tikai savā pagastā, bet arī citviet Madonas novadā, turklāt salidojums noteikti nebūšot reizē ar populārajiem peoniju svētkiem, to rīkošot mēnesi vēlāk, atklāj Kalsnavas pagasta pārvaldes vadītājs Atis Mūrmanis.
Vēsturisko noskaņu uzbur entuziasti no Polijas
Atdzīvinot 18. gadsimta gaisotni, Rundāles pilī ciemojās vēsturisko rekonstrukciju grupa no Polijas – Čenstohovas cietokšņa garnizona biedrība. Pils kompleksa austrumpusē bijušā ābeļdārza teritorijā apmeklētāji vēroja 18. gadsimta vidus armijas telšu nometni ar lielkņaza galmu. Vēsturiskās rekonstrukcijas gaitā pils parkā skatītājiem demonstrēja kājnieku mācību maršu, ieroču uzlādēšanu, šaušanu, galma dejas, frizieru šovu.
Polijas vēsturisko rekonstrukciju biedrības dalība šogad Dārza svētkos Rundālē nebija nejauša. Gan pils muzeja direktore L. Lūse, gan Čenstohovas cietokšņa biedrības pārstāvji uzrunās minēja īpašo saikni – aprit 260 gadu, kopš Kurzemes hercogisti, kaut uz neilgu laiku, tomēr pārvaldīja Polijas karaļa Augusta III dēls Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas. Viņš 1759. – 1763. gadā bija Kurzemes hercogs, kamēr atkal šīs tiesības tika atjaunotas iepriekš uz vairākiem gadiem nežēlastībā kritušajam Ernstam Johanam Bīronam.
Kā pastāstīja viens no biedrības līderiem Artūrs Krāmers, vēsturisko rekonstrukciju asociācijā apvienojušies interesenti ne tikai no Čenstohovas, bet arī no Poznaņas un vairākām citām Polijas vietām, uz Rundāli atbraukuši 27 da-lībnieki vienā autobusā, kur satilpušas arī teltis, ieroči un cits vēsturiskais aprīkojums. Biedrība rekonstruē ne tikai garnizona ikdienu, bet arī attiecīgā laikmeta ikdienas dzīvi, galma dejas.
Poļu vēstures entuziasti skatītājiem parkā demonstrēja 18. gadsimta šauteņu pielādēšanu ar pulveri, kā arī šaušanu. Šīs izrādes laikā nedaudz smidzināja lietus, un karavīri uz stobru galiem turēja pirkstus. Dāmas skatītāju rindās par to bija neizpratnē: «Kāpēc viņi uz stobriem pirkstus uzlikuši?!» Līdzās sēdēja zinātāji, kas atbildēja: «Lai pulveris sauss!»
Sevi dēvē par «ziedu maniakiem»
Svētku laikā trīs reizes tika organizēta ekskursija pa pils rožu dārzu, ko interesentiem vadīja mākslas pētniecības nodaļas galvenā speciāliste, izstāžu kuratore Lauma Lancmane.
Rundāles pils rožu dārzs izveidots viena hektāra platībā abās ornamentālā partera pusēs, aizpildot arhitekta Frančesko Rastrelli projektētos laukumus. Pilij tuvākajos laukumos aug angļu rozes – tās visvairāk līdzinās vēsturiskajām rozēm. Rundāles pils dārzā ir ap 2230 rožu šķirņu, no tām vēsturiskās rozes – ap 600. Vēsturiskās rozes parasti zied vienu reizi – no maija beigām līdz jūlija vidum, bet mūsdienu rozes zied atkārtoti līdz pat salnām.
Dienas gaitā apmeklētāju lielu interesi raisīja tieši ziedošās rozes, kā arī stādu tirdzniecība pils dārzā. Uz svētkiem atbraukušās kolēģes un draudzenes no Smiltenes, Alūksnes un Gulbenes «Bauskas Dzīvei» tā arī atzinās: «Rozes, rozes, rozes – tās tomēr mūs šajā dienā apbūra visvairāk. Piepirkām arī dažādus to dēstus, vecmāmiņai vedīsim to, kuru sauca laikam ‘Best Grandma’.»
Parka ejās ik uz soļa varēja dzirdēt izsaucienus: «Ak, kāds bagātīgs hostu piedāvājums!», «Cik skaistas kannas! Re, te tie augļu koki, kuros aug kopā gan bumbieri, gan āboli!», «Tik nestāstiet man, kur Rundālē ir bankomāts, lai neiztērēju stādos pēdējos uzkrājumus, es taču esmu īsts ziedu maniaks!»
Bērniem dārza centrā bija pieejams burvīgs vēsturisks karuselis, Zaļajā teātrī – izrāde «Princese uz zirņa» un kopīgas rotaļas, kā arī citas aktivitātes.
Noslēgumā daudzi baudīja brīnišķīgo muzikālās grupas «Tautumeitas» priekšnesumu.
***
Kā «Bauskas Dzīve» noskaidroja, 29. jūnijā Rundāles pils parkā bijuši 43 dažādi stādu pārdevēji, ap 130 citu mantu un pārtikas tirgotāju. Žurnāla «Dārzs un Drava» izdevējs Rihards Krastiņš informē, ka uz Rundāli varētu būt atbraukuši nedaudz mazāk kā divi tūkstoši Puķu draugu salidojuma dalībnieku.
UZZIŅAI
13. Dārza svētki
Rundāles pils muzeja organizētie ikgadējie Dārza svētki notiek jau kopš 2007. gada, tradicionāli – jūnija pēdējā sestdienā.
Tie adresēti gan dārzkopības profesionāļiem, gan dārzu mīļotājiem un citiem interesentiem, arī kaimiņvalstu un citu zemju tūristiem. Vienmēr īpaši gaidītas ir ģimenes ar bērniem. Svētkos iespējams ne tikai apskatīt dārzu, parku un pili, bet arī uzzināt un apgūt ko jaunu, baudīt muzikālus un teatrālus priekšnesumus, iegādāties rožu vai citu dārzaugu stādus, vietējo amatnieku un mājražotāju izstrādājumus.
Svētki ikreiz aktualizē kādu Rundāles pils muzeja darbībai atbilstošu tēmu. Aizvadītajos gados uzmanības centrā bija gan rozes, gan tulpes un citas sīpolpuķes, gan kokaugu kolekcijas un vēsturiskās oranžērijas, gan parteri, strūklaka, Zaļais teātris, medības un 18. gadsimta izklaides. Šogad Dārza svētki bija veltīti tēmai «Lapenes baroka dārzā». Par tām bija vērojama prezentācija uz lielās skatuves ekrāna.
42. Puķu draugu salidojums
Puķu draugu saiets sākās kā dārza svētki 1978. gadā. Sākums šai saieta tradīcijai meklējams Saldus novada Nīgrandē.
Vēlāk to organizēja dārzkopības biedrības, bet 21. gadsimtā to pārņēmušas pašvaldības. Pagājušā saieta noslēgumā Salaspilī pasākuma stafeti pārņēma Bauskas novads, kas tomēr atteicās to rīkot.
Iepriekšējo svētku organizatori atzīst, ka ieguldītais darbs un finansējums tomēr noteikti esot attaisnojies, jo svētkos, piemēram, Salaspili no jauna iepazinuši ap 4000 cilvēku. Turklāt pasākuma sagatavošana saliedējusi ap
100 pašvaldības darbinieku.
Pirms 40 gadiem tas bija pasākums divdesmit cilvēkiem, kur nākt ar saviem pīrāgu groziem, bet tagad lieli svētki aptuveni 2000 cilvēkiem –
tā par ikgadējo Latvijas Puķu draugu saietu saka tā «krusttēvs» Aivars Irbe.
Avoti: Rundale.net, «Dārzs un Drava», lsm.lv.
Pergolas baroka parkā
Rundāles pils parks ieplānots uz dienvidiem no pils, tajā iekļaujot arī tuvējo mežu, kura augstie koki veidoja iespaidīgu fonu 10 ha lielajam regulārajam franču dārzam. Rastrelli projekts ar sarežģīto aleju, bosketu un pergolu tīklu attāli atgādina Versaļas parka uzbūvi.
Baroka dārzam raksturīgas segtas ejas jeb pergolas pastaigām. Pirmā ar vīnogulājiem apaudzētā eja – lapene savieno Dārznieka māju un Zaļo teātri. 2008. gadā izveidoti divi pergolu posmi pie Holandes un Zilā bosketa, 2011. gadā – pie Piemiņas un Rotaļu bosketa.
Avots: Rundale.net.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»