Izdabājot modei, atsakās no Līgas

Arvien retāk Latvijā un arī mūspuses novados meitenēm dod latviešu personvārdu.
Līgām grūti izkonkurēt Jāņus, jo tradīcijas nav tik stipras, lai saimē kādu meitu sauktu šajā skanīgajā personvārdā. Statistiķu dati iezīmē vēl lielāku bēdu ieleju, latviskais vārds ar katru gadu iet zudībā. Pērn visā valstī vien 13 meitenes nosauktas par Līgu. Mūspusē aina vēl bēdīgāka, piemēram, Bauskas novadā ceturto gadu pēc kārtas šis vārds nevienam no vecākiem nav izrādījies pievilcīgs. Pēdējais modes kliedziens tagad esot meitas saukt par Alisēm, Martām, Gabrielām, arī latvju mēlei neraksturīgi vārdi netiekot smādēti kā Petra, Helma, Dāmiana, bet Līgas nevienas.
Popularitātes zenītā Līgas uzlēkušas tautas atmodas laikā. Vai nepieciešams vēl kāds nozīmīgs pavērsiens valstī, lai latviskais personvārds atkal tiktu celts goda vietā?
Trīs paaudžu pārstāves
Triju paaudžu Līgas vienuviet sastopamas Vecumnieku novada Skaistkalnes tautas namā. Līga Baļčūne jau 21. gadu vada tautas namu, teju tikpat ilgu laika posmu plecu pie pleca ar viņu strādā tehniskā darbiniece Līga Kazilaite, savukārt Līga Puziņa šeit ienākusi kā amatierkopu pārstāve, pūtēju orķestra «Skaistkalne» dalībniece vai vienkārši entuziastiska palīdze, turklāt dzimusi vienā datumā – Lietuvas neatkarības dienā, 16. februārī – ar Līgu Baļčūni.
«Mums Skaistkalnē ir daudz Līgu,» mēģinot uzskaitīt visas zināmās, sarunu sāk Līga Baļčūne, taču jautājot, vai zina kādu pirmsskolas vecuma Līgucīti, atzīst, ka paziņu lokā neesot gan. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Vecumnieku novadā 2018. gadā dzīvoja
66 Līgas, pirms astoņiem gadiem bijis par astoņām Līgām vairāk. Šī vārda īpašnieces atzīst, ka bērnībā arī pašām diez ko savs vārds nav gājis pie sirds. Līgai Baļčūnei mamma izvēlējusies vārdu, jo tas ļoti paticis, lai arī sākotnēji vēlējusies nosaukt viņu par Esmeraldu. Arī Līgai Kazilaitei vārda devēja bijusi māmuliņa, bet Līgas Puziņas gadījumā galavārds piederējis tētim, kurš uzstājis uz latviskajām tradīcijām. Meitene gan neslēpj, ka bērnībā savs vārds dziļi riebies, vēlējusies, kaut vecāki viņu būtu nosaukuši par Patrīciju, kas tagad kļuvis par viņas otro vārdu. Savukārt Līga Kazilaite atminas, ka skolas laikā tikusi zākāta: «Līga, stīga, bezdelīga», kas tracinājis un aizskāris viņu. Laikam ritot, apradušas un tagad neviļus pat pieķer pie domas, ka nav apjautušas šī personvārda pievilcību, jo garais patskanis «ī» piedod skanīgumu, vijīgumu un esot patiešām burvīgs.
Tradīciju neturpina
Nevienai rados Līgas nav bijušas, taču arī pašas skaistkalnietes vārda došanas tradīciju nav iedibinājušas. «Paaudžu paaudzēs mantojums jau vienmēr bijis Jāņa vārdam. Arī tagad Jānīšu netrūkst. Vairākās intervijās medijos bērnu reanimatologs Pēteris Kļava ir apgalvojis – ja ieved kādu ļoti smagi slimu bērniņu un ja viņam ir vārds Jānis, mazais ļoti ātri atveseļojas. No tā viedokļa vien būtu jāliek vārds Jānis,» apgalvo L. Baļčūne. Pati gan savā saimē ne Līgas, ne Jāņa vārdam priekšroku nav devusi. Četras meitas un dēls tikuši pie citiem vārdiem. «Vecāko nosaucu par Sandru, jo man patika šis vārds. Otra ir Inga, jo mamma mani pamācīja, lai bērnam veiktos, vārdam jābūt pēc dzimšanas dienas. Inga dzima 2. decembrī, un lielas izvēles vairs nebija. Inita saules gaismu ieraudzīja zīmīgā datumā – 18. novembrī, arī šeit izvēle bija ierobežota. Jaunākā dzima aprīlī, bet tai sagribējās kaut ko nezin ko, un beigu beigās nosaucām par Aritu. Par Līgu nemaz nav doma bijusi,» atzīst skaistkalniete.
Vārdamāsai un kolēģei ir tikai viena meita, un tā nodēvēta par Betiju. Līgai Puziņai par savām atvasēm nākotnē vēl grūti spriest, bet viņa apšauba, vai Līgas vārdu izvēlēsies. Vienu viņa gan zinot nelokāmi, ja piedzims dēls, noteikti būšot Jānis. Latviskais arī viņai esot pietiekami svarīgs.
Svētkus pārņem viedierīces un komercializācija
Kā kultūras darbiniecēm visām trim gana daudz svētku tiek aizvadīti darbā. L. Baļčūne smej, ka viņa ir viena no tām līgotājām, kas mājup dodas agrākā vai vēlākā rītā pilnīgi skaidru galvu. Taču viņa atminas laikus, kad maza bijusi un kuplā pulkā ar radiem, draugiem, kaimiņiem piedzīvoti Līgo svētki. Siets siers, brūvēts miestiņš, pļavā kurts liels ugunskurs, spēlēts akordeons, dziedātas dziesmas, lekts pāri liesmām – tie tik bijuši Jāņi, kaut gan Līgas māte teikusi, ka viņas laikos tie bijuši grandiozāki. Tagad ar katru gadu burvība izzūdot.
«Priecājos, ka līgotāji izdekorē savus auto, ka cilvēki uz balli atnāk ar vainagu galvā, ka grādīgais nav ņēmis virsroku, bet ir tāds patiess svētku prieks. Taču sētas ir iztukšojušās, cilvēki iet mazumā, vecākā paaudze uz deju plača vairs nerādās, nosakot, lai tie jaunie lec. Varētu padomāt, ka paši nekad nav jauni bijuši. Skumji to atzīt, bet arī šie svētki ir komercializējušies,» nosaka L. Baļčūne un piebilst, ka daudzi gaužas, ka svētku sajūtas nav vispār. «Taču, kas tev tos uz paplātes pienesīs?! Kopā būšanas sajūtu mūsdienās iedragājušas modernās viedierīces. Tagad pie Ziemassvētku galda pat saime nevar savstarpējās sarunās pavadīt, katrs skrullē savu telefonu. Iepriekš tuviniekus apciemoja svinību reizēs jebkādos laikapstākļos. Tagad ir mobilais tālrunis, piezvana, noskaidro, ka viss kārtībā, un ciemos nebrauc,» novēroto ieskicē L. Baļčūne, piebilstot, ka svētki katram jārada pašam, jāsākot kaut ar sava pagalma sakopšanu un mājas izdekorēšanu.
Tautastērpā mugura iztaisnojas
Ar gadiem lielāka nozīme Līgu dzīvē esot vasaras saulgriežu atzīmēšanai. «Tiem vismaz ir kāds pamats un jēga, zini, ko svini,» paziņo L. Baļčūne. Šajā dienā ik gadu Līgas sadedzina iepriekšējā gadā vītos vainagus. Ar gadiem, piemēram, Līga Baļčūne nonākusi pie sajūtas, ka noteikti šajā dienā jātērpjas tautas tērpā. «Mugura iztaisnojas, un tu jūti piederību tautai,» sajūtās dalās pieredzējusī skaistkalniete. Saullēktā rīta rasā muti gan nemazgājot, jo pēc dabas esot pūce un rītos grūtāk pamosties, taču basām kājām rasā patīkot izskriet.
Arī jauniešiem ir savas tradīcijas. Līga Puziņa stāsta, ka parasti iepriekšējā dienā pirms Līgo svētkiem ar draugiem dodas uz lauku, kur plūc rudzupuķes, kas pēcāk tiek ievītas daiļos kroņos. Pašai svētki ik gadu sākas kopā ar pūtēju orķestri, kad no rīta tiek apbraukāti visi pagasta seniori Jāņi un sveikti ar dziesmām un ozollapu vainagu. Šī tradīcija jau turpinoties gadiem, esot mājas, kurās gaidot, citiem pūtēji esot arī vienīgie sveicēji, atrodoties arī tādi, kas nelaiž iekšā, tad kroni uzkarot uz durvju kliņķa un nospēlējot meldiņu kaimiņiem un apkārtējiem par prieku. Lustēšanos Līga sāk mājās, bet turpina draugu kompānijā. Līgo dziesmas atvēlējot radio skaļrunim, paši nedziedot. Ja pagastā tiekot rīkota balle, jaunieši noslēgumu pavadot tur.
«Mēģinām jau arī mēs rast to svētku sajūtu, jo neviens to neuzdāvinās,» paziņo L. Puziņa un tic, ka vecākā gadagājuma Līgas ir pārliecinātas – personvārds Līga piedzīvos vēl savu renesansi. «Tagad atdzimst vecā mode, uz rozēm, peonijām – visi kā traki. Varbūt paies laiks, un iemīļots atkal kļūs vārds Līga,» pārliecināta ir L. Baļčūne. Iespējams, vecāki kļūdoties, dancodami pakaļ modei un izvēloties svešzemju vārdus, kaut pašiem ir spēcīgi un skanīgi personvārdi. Līgas it sevišķi nesot īstu latviskumu un lielu spēku.
***
Personvārds Līga, visticamāk, radies no senlatviešu mitoloģijā pieminētā jautrības dieva Līgo. Latviskās pašapziņas modinātājs Juris Alunāns dievību Līgo nodomājis aizstāt ar dievieti Līgu, kurai piedēvējis cilvēku mācītājas un miera sargātājas lomu.
FAKTI
2018. gadā no visiem 19 314 jaundzimušajiem 104 zēniem dots vārds Jānis, bet 13 meitenes nosauktas par Līgām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra datiem, Latvijā ir 10 459 Līgas un 50 155 Jāņi, kuriem šis vārds ir vienīgais. Dati rāda, ka vecāki atvasēm aizvien retāk dod vārdus Jānis un Līga. No 2016. gadā dzimušajiem mazuļiem Jāņa vārds dots 159 bērniem, bet Līgas – 25 bērniem. 2017. gadā attiecīgi piedzimuši 145 Jāņi un 13 Līgas, bet pērn, kā jau minēts, – 104 Jāņi un 13 Līgas.
Ilgu laiku vārds Jānis bija pats populārākais vīriešu vārds Latvijā, taču ar 2000. gadu piedzīvojis nelielu norietu, no 1. vietas noslīdot uz 11. vietu 2015. gadā.
Vārds Līga populārāko 100 gadu vārdu topā parādās, sākot no 1940. gada, kad uzkāpa līdz 98. populārākā vārda vietai. No 1985. līdz 1990. gadam Līga popularitātes ziņā ieņēma attiecīgi 6. un 4. vietu, taču pēc tam piedzīvojis lejupslīdi topā, un 2015. gadā tas bija tikai 94. populārākais sieviešu vārds Latvijā.
Bauskas novadā kopš 2009. gada par Līgu nosauktas piecas meitenes (2009. gadā – viena, 2010. gadā – viena, 2012. gadā – viena, 2015. gadā – divas).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»