Apdraudējumi dabai un drošībai

2019. gada 18. jūnijs 00:00

286

Latvijā aizvien aktuālāka kļūst invazīvo sugu problēma.

Nākamais 2020. gads ir pasludināts par starptautisko augu veselības gadu. Tā mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par pasākumu kopumu, lai pasargātu augus no kaitēkļu, slimību un nezāļu postošās ietekmes, īpaši akcentējot riskus, ko rada klimata pārmaiņas un cilvēku darbība.

Zemgales plānošanas reģionā (ZPR) tiek īstenots «INVALIS» projekts (Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvajām svešzemju sugām). Dažādu nozaru eksperti tiekoties secināja, ka invazīvās svešzemju sugas (ISS) Latvijā kļūst aizvien aktuālāka problēma un arvien lielāka nozīme to ierobežošanā būs sabiedrības izglītošanai.

Kopsolī – informācija un izglītība
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Evija Ērkšķe, «INVALIS» projekta vadītāja ZPR, uzsvēra, ka sabiedrības informēšanai un izglītošanai ir vislielākā nozīme. Nepieciešams sadarboties visām institūcijām un regulāri iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar jaunāko informāciju šajā jomā. Vasaras izskaņā Jelgavā notiks informatīvā diena, ko aicināti apmeklēt gan speciālisti, gan ikviens interesents, jo «par Latvijas dabu un arī savu drošību nākotnē jārūpējas visiem kopā».

Tikšanās reizē E. Ērkšķe klātesošos iepazīstināja ar «INVALIS» projekta ieviešanas gaitu un atklātajiem izaicinājumiem. Pirmajā posmā analizēta situācija Latvijā ISS pārvaldības jomā, ieinteresētās puses iesaistītas nacionālajās sanāksmēs un izveidota starpreģionālā darba grupa, taču nopietnākais darbs – politikas pasākumu uzlabošanas iespēju noteikšana un politikas pasākumu ietekmes analīze – vēl priekšā. Speciāliste uzsvēra, ka Latvijas mērķis «INVALIS» projektā ir par 15% palielināt organizāciju skaitu, kas projektos strādātu ar bioloģisko invāziju jautājumiem. «Šo mērķi uzskatām par gana izaicinošu, jo esošajā situācijā ar finansējuma un kapacitātes trūkumu Eiropas Savienības (ES) regulā Nr. 1143/2014 noteiktās funkcijas attiecīgās iestādes veic vien iespēju robežās – vienlaikus ar saviem pienākumiem,» viņa sacīja. E. Ērkšķe sanākušajiem prezentēja divus īstenotus ES līdzfinansētus projektus, kas var kalpot par labās prakses piemēriem, ja atsevišķas aktivitātes ISS apkarošanā tiktu izvērstas arī Latvijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste apstiprināja, ka ISS ir aktuāla problēma Latvijā. Statistika liecina, ka no ES normatīvajos aktos iekļautajām 49 sugām Latvijā sastopamas 18 – desmit savvaļā, astoņas tirdzniecībā vai privātajās kolekcijās. «Mums zināmākais ir Sosnovska latvānis, taču savvaļā plaši sastopama arī puķu sprigane, jenotsuns un Amerikas signālvēzis. Vēl piecām sugām ir potenciāls tuvākā nākotnē ienākt valstī. Nereti sabiedrība nemaz neapzinās sugas potenciālo apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, tādēļ par tām netiek ziņots vai arī tās tiek mērķtiecīgi ievestas no ārzemēm,» stāsta D. Vilkaste.

Pētīt, prognozēt un rīkoties
Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Astra Garkāje sanāksmē uzsvēra, ka ar dažādām kampaņām paredzēts pievērst uzmanību ISS problēmām: «Lai arī šķiet, ka dažādu sugu ienākšana nav aktuāla, jāatceras, ka augu veselība ir cieši saistīta arī ar pārtikas drošību, kas savukārt ir nozīmīga ikvienam no mums.»

«INVALIS» dalībvalstis apzinās, ka ir svarīgi kvalitatīvi pētījumi un monitoringa dati, lai varētu apzināt sugas ekoloģiju un noteikt tās izplatīšanās tendences, kas savukārt ir nozīmīgs faktors sugas apkarošanas metodes izvēlē un kontrolē. Esošās situācijas analīzei rīkotas vairākas aptaujas. Valentīna Mengote, ZPR projekta asistente, skaidroja: «Raksturīgākās iezīmes ISS pārvaldības politikā ir «robi» normatīvajos aktos, to aktualizācijas nepietiekamība, finansējuma trūkums un sabiedrības vienaldzība. Aptauju rezultāti liecina, ka sugu ierobežošanai dažādu līmeņu iestādes, respondenti, par labākajiem līdzekļiem atzinuši ne vien komunikācijas veicināšanu, bet arī naudas sodu un nodokļu atvieglojumus. Tāpat nozīmīgi ir profilaktiski pasākumi un situācijas apzināšana laikus, kamēr ISS nav pielāgojušās Latvijas apstākļiem.» Projektā paredzēts arī sagatavot labās prakses rokasgrāmatu par ISS pārvaldību un apsaimniekošanu ES dalībvalstīs. V. Mengote atzina, ka ne mazums veiksmīgu piemēru ir arī Latvijā: «2006. gadā sākta latvāņu ierobežošanas sistēma, kuras rezultātā precīzi uzmērīta invadētā teritorija vairāk nekā 10 800 hektāru platībā un pilnveidoti normatīvie akti. Savukārt pērn nacionālā mērogā norisinājās ISS apkarošanas talkas, kuru laikā vietām pat pilnībā tika iznīcinātas invazīvās sugas.»

Diskutējot par «INVALIS» dalībvalstu pieredzi invazīvo sugu kontrolē un apkarošanā, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektore Evija Andrušķeviča uzsvēra, ka dažu ISS iznīcināšana nav iespējama vai ir ļoti dārga, tādēļ uzsvars jāliek uz preventīviem pasākumiem, no kuriem viens no svarīgākajiem ir sabiedrības izglītošana: «Atsevišķās valstīs lidostās izvietoti stendi, kuros skaidro, ko nedrīkst ievest vai izvest. Citviet tiek rīkotas sanāksmes ar dažādām iesaistītajām pusēm, pat laivu īpašniekiem un biškopjiem.» E. Andrušķeviča iepazīstināja ar Spānijas pieredzi sarkanausu bruņurupuča apkarošanā, kur tie tiek ķerti ar tīkliem, kā arī tiek apzinātas vietas, kur šīs sugas perē olas.

Problēmvietas mežos
Mežos, kas klāj 52% valsts teritorijas, lielākā apsaimniekotāja ir va/s «Latvijas Valsts meži» (LVM). Visaktīvākā cīņa notiek ar latvāņiem – tie tiek iznīcināti mehāniski, ķīmiski un kombinēti. 2019. gadā paredzēts invadētās teritorijas ierobežot, laikus vācot auga sēklas. LVM eksperts Mārtiņš Kalniņš vērš uzmanību uz situāciju, kur valstī ir neskaitāmas problēmvietas un latvāņu ierobežošana tomēr nenotiek tik sekmīgi. Piemēram, īpašumos, kas robežojas ar privātām teritorijām, vai meža meliorācijas sistēmu tuvumā, kur iespējama vien mehāniska ierobežošana. Tāpat mežos novērotas dažādas ISS, kas atsevišķos gadījumos ir plaši izplatītas, piemēram, Kanādas elodeja, puķu sprigane, sīkziedu sprigane, krokainā roze. LVM eksperts atzīst: «No gadījuma novērojumiem zināms, ka valsts mežos mitinās arī dažādi dzīvnieki. Šīs sugas netiek īpaši monitorētas, taču tām tiek pievērsta uzmanība. Populārākās neraksturīgās un invazīvās sugas ir milzu un Spānijas kailgliemeži, kas novēroti tuvu LVM teritorijām, kā arī daudzveidīgā sēdgliemene, rotans, Amerikas ūdeles un nutrijas.»

UZZIŅAI

Projektā «INVALIS» iesaistīti partneri no septiņām valstīm: Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un Spānijas. Projektu līdzfinansē «Interreg Europe» programma 2014. – 2020. gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 eiro (ERAF finansējums – 1 160 791,70 eiro), savukārt ZPR paredzētais budžets ir 173 507 eiro, no kuriem programma finansē 147 480,95 eiro. Projektu «INVALIS» plānots īstenot līdz 2023. gada maijam.

KOMENTĀRI

Iveta Valtenberga, nekustamā īpašuma speciāliste:
– Kopumā ar latvāņiem invadētās platības samazinās. Pirms pieciem gadiem brīdinājuma vēstules tika izsūtītas ap 40 zemes īpašniekiem, šogad to ir ap 12. Kopā ar vēstulēm sūtām Integrētās audzēšanas skolas izstrādātos latvāņu apkarošanas ieteikumus.
Daudzi laikus un regulāri appļauj teritorijas, apseko savus īpašumus un neļauj latvāņiem augt un izplatīties. Daudzas zemes vienības ir apstrādātas un izmantotas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kas ir labākais latvāņu apkarošanas veids.

Visvairāk latvāņu ir veco fermu vietās, no kurienes tie izplatās arī blakus esošajos īpašumos un ceļa malās.

Kristaps Stallīts, Vecumnieku novada lauku attīstības konsultants:
– Nelielās platībās latvānis ir gandrīz katrā pagastā, taču teritorijas nav mērāmas neskaitāmos hektāros. Redzamāk iepletusies Kanādas zeltslotiņa, bet tā nav tik bīstama cilvēkam.

Astra Garkāje, Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore:
– Valstī izstrādāta izplatības ierobežošanas kārtība vienam invazīvajam augam – Sosnovska latvānim. Savulaik iegūti mērījumu dati par latvāņu invadētajām teritorijām hektāros: Bauskas novadā – 12,67, Rundāles – 23, 37, Iecavas – 73,50, Vecumnieku novadā – 33,62, taču pateikt, kas šajās teritorijās mainījies, nevaram. Diemžēl resursi latvāņu valsts monitoringam un kontrolei nav piešķirti jau desmit gadu. Cenšamies nākt pretī iedzīvotājiem un reaģēt uz iesniegumiem, bet ierobežotu resursu apstākļos tas diemžēl izdodas tikai fragmentāri.

Ar visiem četriem novadiem mūsu dienestam ir sākta laba sadarbība. Katra pašvaldība latvāņu ierobežošanu organizē atšķirīgi. Vispirms tā ir zemes īpašnieka atbildība, bet, ja nekas netiek darīts, tad jārīkojas vietvarai. Nodokļu atvieglojumus par cīņu ar šiem augiem novadi neparedz. Vecumniekos noteikts dubultais nekustamā īpašuma nodoklis par nekoptu īpašumu. Bet pašvaldība uzraudzību neveic, toties vairāk strādā ar zemes īpašniekiem, sūtot vēstules un komunicējot. Rundālē veic uzraudzību un, līdzīgi kā Vecumniekos, latvāņus iznīcina pašvaldības īpašumos. Bauskas novadā jaunas invadētās teritorijas nav atrastas, ierobežošanu veic pašvaldību īpašumos un izmanto dienesta mājaslapā sniegto informāciju. Iecavā savukārt veic iznīcināšanu pašvaldības īpašumos, kā arī aptaujā zemniekus, kas ar tehniku varētu palīdzēt latvāņu iznīcināšanā pašvaldības īpašumos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apdraudējumi dabai un drošībai

Kategorijas