BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar ko šogad pārsteigs Bauskas kantrimūzikas festivāls?

Ar ko šogad pārsteigs Bauskas kantrimūzikas festivāls?

Uldis Ozoliņš: «Skanīgās melodijas ir labestīgas un draudzīgi uzrunā ikvienu.»

Bauskas pilskalnā 12. un 13. jūlijā notiks 21. starptautiskais kantrimūzikas festivāls «Country Bauska». Pasākums ik gadu ieinteresē prāvu klausītāju pulku un piesaista jaunus, talantīgus māksliniekus un grupas. Par to, kā festivāls attīstījies un kādi pārsteigumi gaidāmi šogad, intervijā atklāj tā producents Uldis Ozoliņš.

Pērn Bauskas kantrimūzikas festivālam svinējām 20. jubileju. Noslēdzies garš posms. Vai šogad iecerēti kādi jaunumi?
– Kaut kas jauns vienmēr tiek plānots, jo attīstīties var tikai tas, kas nemitīgi mainās. Kopā ar Mārtiņu Jātnieku sekojam līdzi kaimiņos notiekošajiem festivāliem un strādājam pie Bauskas kantrimūzikas festivāla attīstīšanas. Mūsu mērķis ir to izveidot par vienu no ievērojamākajiem kantrimūzikas pasākumiem Eiropā. Daudzi cilvēki  interesējas par kantrimūziku un vasarā dodas atvaļinājumā, lai apmeklētu kādu festivālu. Viņi pēta un izvērtē pasākumu programmas Polijā, Vācijā un Zviedrijā.
Arī uz Bauskas kantrimūzikas festivālu ierodas arvien vairāk ārzemnieku, nerunājot vairs tikai par lietuviešiem un poļiem. Šogad brauks žurnālisti no Vācijas un Somijas, būs arī cilvēki no Apvienotās Karalistes. Mēs vēlamies, lai uzzina, ka tas nav vienkāršs starptautisks kantrimūzikas festivāls, bet gan pasākums ar ļoti labu un interesantu programmu. Ja paši uzstādīsim augstu latiņu, par to būs interese arī citiem.

Jums šo gadu laikā uzkrājusies bagātīga pieredze. Droši vien organizatoriskie darbi tagad veicas vieglāk nekā sākumā?
– Lai sagatavotos festivālam, vajadzīgs gads, taču ir daudz vieglāk, jo tagad mēs labi apzināmies, ko kurš dara, un komandas darbs ir ļoti vērtīgs.

Māksliniekiem reizēm mēdz būt īpašas prasības... Kas interesants gadījies, organizējot Bauskas kantrimūzikas festivālu?
– Māksliniekiem nav bijušas īpašas vēlmes vai kaprīzes. Protams, dažkārt ir jāatrisina specifiskas lietas. Piemēram, šogad uz Bausku brauks Nīderlandes grupa, kurai  tehniskajā raiderī ierakstīts, ka nepieciešams kontrabass, un minēti konkrēti nosacījumi. Šis instruments ir ļoti specifisks, tādu nav iespējams sameklēt. Kontrabasi ir ļoti dažādi – ir mažora mīms, atšķirīgs stīgu aug-stums, garums un materiāls. Ir gadījies, ka mūziķi pasūta konkrēta modeļa taustiņus, jo tie var būt cietāki un mīkstāki. Šampanieša vannas un debessmannā bļodas vēl neviens nav pieprasījis.

Kur jūs rodat enerģiju iesāktā turpināšanai?
– Kantrimūzika man ļoti patīk. Cītīgi sekoju, kas šajā žanrā notiek, kā tas attīstās un mainās. Nelielas niansītes no tā cenšamies parādīt arī festivālā.

Kāpēc Bauskas kantrimūzikas festivāls ir «ilgdzīvotājs»?
– Šī žanra mūzika ir ārkārtīgi labestīga un draudzīgi uzrunā cilvēkus. Daudzi mūziķi, kas vēlas piedalīties festivālā, un arī klausītāji varbūt neuztver atšķirību starp autentisku kantrimūziku un to, kādai tai vajadzētu būt, viņi gluži vienkārši vēlas dzirdēt dažādu mūziku, ko šis festivāls līdz šim ir spējis nodrošināt.

Pastāstiet par šī gada programmu! Kādus mūziķus varam gaidīt Bauskā?
– Visīpašākais no šī gada māksliniekiem ir leģendārais britu ģitārists Elberts Lī. Viņš spēlē ne tikai kantrimūziku, bet arī blūzu un rokmūziku. Elberts Lī bijis studijā kopā ar grupu «The Rolling Stones», ierakstot albumu. Viņš bieži muzicējis kopā ar Ēriku Kleptonu, pēdējā laikā Elbertam Lī ir koncertprogrammas ar Vinsu Džillu un Villiju Nelsonu. Pirmo reizi prestižajai «Grammy» balvai viņš tika nominēts kā komponists, kad sarakstīja dziesmu «Country Boy», ko izpildīja Rikijs Skags. Viņam piešķirtas divas «Grammy» balvas kā labākajam kantrimūzikas ģitāristam. Latvijā Elbertu Lī jau pazīst, jo pirms desmit gadiem, kad Pits Andersons Rīgā organizēja rokenrola festivālu, viņš uzstājās kopā ar grupu «Rhytm Kings».
Trešo reizi festivāla vēsturē tiksimies ar vesterna svinga grupu – Bauskā muzicēs Nīderlandes mūziķi «Cousin Hatfield». Tā ir augstākā pilotāža. Viņu spēlētā kantrimūzika sintezējas ar džezu. Tā ir ārkārtīgi krāšņa un tehniski sarežģīta, prasa lielu meistarību. Grupas dalībniekiem ir augstākā muzikālā izglītība, daži vēl turpina studijas.
Būs arī ļoti interesanta Vācijas grupa «Big S», kas demonstrēs to, kā kantrimūzika attīstās un iegūst jaunas formas. Viņu priekšnesumā būs iekļauti rokmūzikas un popmūzikas elementi.
Uz skatuves kāps vēl viena ārzemju grupa – «Chick’n’ Band» no Igaunijas. Šie mūziķi Bauskā bija arī pirmajā kantrifestivālā 1999. gadā. Tagad, pēc 20 gadu pārtraukuma, viņus atkal redzēsim. 

Šogad festivālā uzstāsies arī daudzi pašmāju mūziķi. Viņi piesakās paši, vai jūs uzrunājat?
– Mēs aicinām māksliniekus. Vienmēr lūkojam vislabākās un sabiedrībā iecienītākās latviešu grupas. Cenšamies festivālā ik gadu ienest jaunas vēsmas, atklājot mūzikas žanra daudzveidību un padarot festivālu interesantāku. Šogad muzicēs «Latvian Blues Band». Būs krāšņa programma, uz mazās skatuves sevi parādīs jauni sastāvi. Būs vokālā grupa «Carnelian» no Iecavas – meitenes, kas sevi pērn veiksmīgi pieteica «X Faktorā». Dažas grupas uz skatuves pie pašvaldības ēkas pilsētniekiem un viesiem sniegs ieskatu kantrimūzikā.

No kurām valstīm parasti ierodas visvairāk apmeklētāju? Vai no Lietuvas?
– Neesmu īpaši pētījis, bet uz Bauskas kantrimūzikas festivālu no Lietuvas brauc daudzi. Ierodas arī no Polijas, ir pa kādam no Somijas, Zviedrijas un Vācijas.

Vai baušķenieki ir aktīvi festivāla apmeklētāji?
– Domāju, ka jā. Mums ir ļoti svarīgi, lai festivāls patiktu mājiniekiem.