BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Tiem, kas ticēja un cerēja»

Ruta Keiša

2019. gada 18. jūnijs 00:00

5
«Tiem, kas ticēja un cerēja»

Budbergā atklāj piemiņas akmeni nevainīgi cietušajiem.

Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergā piektdien, 14. jūnijā, pie Sv. Pāvila luterāņu baznīcas seno liepu un ozolu paēnā sanāca pulciņš ļaužu, lai pieminētu un atcerētos 1941. gadā no toreizējā Panemūnes pagasta aizvestos.

Jau ierasts, ka šajā dienā cilvēki pulcējas piemiņas zīmju tuvumā, lai ar klusuma brīdi pieminētu nevainīgi cietušos. Taču jaunas šādas vietas atklāšana ir īpašs notikums. Tāds tas bija arī Budbergā. Daba dāvāja neparasti jauku novakari, kādu, šķiet, ļaudis bija pelnījuši baudīt pēc piedzīvotās svelmes un negaisiem.

Sarētots ar krusta zīmēm

Mācītāja Jura Morica un mākslinieka akmeņkaļa Tālivalža Muzikanta, un Brunavas pagasta iedzīvotāju iecerēts un izveidots vairāk nekā trīs metru augsts un pusotru metru plats laukakmens nu kļuvis par drūmās vēstures apliecinātāju. Viscaur sarētots ar mazām krusta zīmēm, tas uzrunāja ikvienu svinīgā brīža dalībnieku. Piemineklis veidots no vietējā Budbergas laukakmens, kam, iespējams, būtu savs «pelēkā akmens stāsts» par 78 gadus seno vēsturi. T. Muzikants pieminekļa veidošanā iesaistījis arī savu dēlu Emīlu Kristiānu, topošo mākslinieku. Dzimtā nu jau trešā paaudze ir akmeņkaļi. Pieminekli veidojot, atskaldīta pusotra tonna no sākotnējām sešām.

Atklājot svinīgo brīdi, mācītājs Juris Morics atgādināja par Zemgales īpašo vietu Latvijas vēsturē. Katra zemes pēda pieredzējusi pa asins lāsei. Pat nodevēji savā ziņā bija upuri un varas aptumšoti. Viņš runāja arī par to, cik dažādi esam – trimdas latvieši brīvajā pasaulē un padomju īstenību izturējušie, bet nedrīkstam aizmirst, ka  esam viena tauta. Šodiena tāpat ir pārbaudījumu pilna. Mācītājs uzsvēra, ka dzimtenes mīlestības patiesumu nosaka mūsu vēsturiskā atmiņa – «Dzīvs tu esi, ja atmiņa dzīva..» (M. Zālīte). Un mēs esam bagāti ar savu milzīgo izdzīvošanas pieredzi.

Īpaši emocionālu noskaņu radīja Ievas Akurateres dziedātās patriotiskās dziesmas ar izsūtījumā mirušā dzejnieka Leonīda Breikša vārdiem, kā arī tuvās un pazīstamās Imanta Kalniņa, Austras Pumpures, Māra Putniņa un citu autoru dziesmas.

Gaišs un patiess brīdis

Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova atzina, ka īstenot šo ieceri bijis viegli: «Daudziem jau padomju gados bija zināms pie baznīcas iestādīto liepu un ozolu kods – veltījums aizvestajiem, bet nezinātājam tas uzskatāmi nebija redzams. Tāpēc visi kopā strādājām, lai šāda piemiņas zīme turpmāk būtu.» Pirmo finansiālo atbalstu sniegusi Latvijas Politiski represēto apvienība. B. Marčenkova pastāstīja, ka pagājušajā gadā draudze sagatavoja un iesniedza pieteikumu ikgadējam Bauskas novada projektu konkursam «Mēs savam novadam 2018» un ieguva atbalstu arborācijas darbiem ap baznīcu. Vēlāk ar ziedojumiem atbalstīja privātie labdari, un draudze varēja pielikt klāt vēl nepieciešamos līdzekļus.

Baznīca ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Projektā, sakopjot teritoriju, iesaistījās gan Mežgaļu pamatskola, gan iedzīvotāji. Sarežģītāka bija seštonnīgā akmens iekraušana un transportēšana uz mākslinieka darbnīcu Rīgā un atpakaļ. To paveica, pateicoties draudzes priekšnieka Māra Kovala organizatora spējām. Tika iesaistīts piemērots ceļamkrāns un tā vadītājs Aivars Puriņš no Mežotnes pagasta, bet transportēja Audris Milšūns. Baznīcas tuvumā bīstamo zaru pārpilnos kokus tīrīja profesionāls arborists Guntars Dūmiņš; sakopti 58. Palīgdarbos viņš esot iesaistījis 20 jauniešu. Guntars bija atvedis līdzi savu omīti, kura Budbergas baznīcā kristīta un par svētbrīdi bija dziļi aizkustināta. Brunaviete Velga Jansone, kuras zemes īpašumā atrasts īstais akmens, teica, ka patīk tā dabiskais un vienkāršais mākslinieciskais risinājums. Represijas tiešāk vai netiešāk ir skārušas katru ģimeni. To atcerējās vai visi, kavējoties sarunās baznīcas tuvumā pie saimnieces Guntas Purviņas un draudzes locekļu sarūpētā kafijas galda. Kā atzina Bauskas represēto apvienības koordinatore Daina Ziemele, «reti pieredzami šādi atceres pasākumi, kas ar savu gaišumu un patiesumu paliek sirdī vēl pēc tam. Budbergā noteikti tāds bija.»